“Klausoties mūziku, mēs neklausāmies pagātnē, neklausāmies nākotnē, mēs klausāmies paplašinātā tagadnē,” reiz ir teicis angļu filozofs un rakstnieks Alans Vilsons Votss. Tieši šie vārdi vislabāk raksturo akadēmiskās mūzikas koncertu, kuru 8. martā rīkoja Donats Veikšāns kopā ar tuviniekiem, draugiem, mūzikas ceļa līdzgaitniekiem un viņa talanta cienītājiem.
Šajā koncertā D.Veikšāns bija starp skatītājiem. Tas bija godam nopelnītais brīdis baudīt mūziku, pašam neesot uz skatuves. Šis bija koncerts par godu viņa 80. dzimšanas dienai. Tā viņam ir vienā dienā ar mūža mīlestību Austru. Abi ir dzimuši 7. martā. Būs 11 gadi, kopš mūžības dārzos ir aizsaukta D.Veikšāna dzīvesbiedre. Abu Veikšānu vārdi ir zināmi Latvijā. Abi gadu desmitiem ilgi ir strādājuši Gulbenes mūzikas skolā, abi ir mācījuši neskaitāmu audzēkņu skaitu un ir iedvesmojuši turpināt saikni ar mūziku, ar mākslas pasauli.
Koncerts bija saviļņojošs, sirsnīgs, dvēseļu smalkākās stīgas skarošs.
Mīļo klātbūtne
8. martā koncertā skanošajā mūzikā bija jūtama arī skolotājas Austras klātbūtne. Kā mirdzums viņas un Donata meitās Lienē un Ievā, mazmeitās Annā Katrīnā, Gabrielā Austrā, Evelīnā Norā un visos mīļajos cilvēkos. Skolēnos, kuri ceļamaizi tālākajai muzikālajai izglītībai ir saņēmuši tieši Gulbenē un tieši no skolotājiem Donata un Austras.
Ļoti silti un ģimeniski pasākumu vadīja abu skolotāju kādreizējās audzēknes – dvīņumāsas Lauma un Lelde.
Sākās koncerts ar mūziķu Veikšānu dinastijas jaunākās atvases – mazmeitas Annas Katrīnas Paukšēnas (čells) – priekšnesumiem Helēnas Laukmanes klavierspēles pavadībā. Programmā bija arī pirmatskaņojums – kompozīcija, kuru D.Veikšānam jubilejā uzdāvināja komponists Alvils Altmanis. Komponists apsveikuma vārdos D.Veikšānam teica: “Sapratu, ka pateicība par pazīšanos cauri daudziem gadiem man tev, Donat, ir jāizsaka caur burvīgām čella skaņām. Sveicu no sirds!”
Koncertam kopā tika sapulcināti profesionāli mūziķi, kuri izveidoja kameransambli. To diriģēja D.Veikšāna kādreizējais audzēknis Gvido Brenčevs. Skanēja arī D.Veikšāna aranžētie skaņdarbi. Kameransamblī muzicēja Inga Driķe (flauta), A.Altmanis (klarnete, saksofons, alts), Vilis Bērziņš (klarnete), Raimonds Melderis (vijole), Velga Polinska (vijole), A.K.Paukšēna (čells) un viņas tētis Ainārs Paukšēns (čells), H.Laukmane (klavieres), Kalvis Sležis-Zaļkalns (sitamie instrumenti).
Koncertā dziedāja trīs solisti – Sabīne Krilova-Šmite, Normunds Mazūrs un Nauris Indzeris. Muzicēja Jānis Dimants (tuba), kā arī dziedāja vokālais ansamblis “Pieskāriens” S.Krilovas-Šmites vadībā. Tango D.Veikšānam dāvāja kolēģe mūziķe Ligita Plešanova-Jarusova, kura spēlēja akordeonu.
Apsveikuma vārdi
Koncerta laikā pasākuma vadītājas Lauma un Lelde nolasīja vairākas apsveikuma vēstules, kas adresētas D.Veikšānam.
No Jaunzēlandes mūziķis novadnieks Valdis Zilveris vēstīja: “Latvijas kultūru veido tieši darba darītāji. Tāds darbarūķis esi arī tu. Mūžīgi nerimstošs, nesavtīgs un dzīves mīlestības piepildīts. Paldies par ieguldījumu un sasniegumiem, kuri ceļ Gulbenes vārdu Latvijā un pasaulē!” Viņš sevi nodēvējis par D.Veikšāna mūzikas cīņubiedru.
Ilggadējais Alūksnes mūzikas skolas pūtēju orķestra diri-
ģents Sandors Līviņš sūtījis šādus D.Veikšānam veltītus vārdus: “Vesels laikmets, kura skaņas ir veidotas ar mūziku, harmoniju un dvēseles spēku. Rokas ir vadījušas ne vien skaņdarbus, bet arī cilvēku sirdis, iedvesmojot, vienojot un radot brīnumu. Lai arī turpmāk, Donat, jūsu dzīves partitūrā skan gaišas notis!”
Novadnieks mežradznieks Gatis Evelons D.Veikšānam ir veltījis vārdus: “Mirkļi, kuri rada svētku sajūtu Donatam, – paši labākie vitamīni Donatam.”
Novadnieks pianists Rihards Plešanovs no Meksikas D.Veikšānam rakstījis: “Man Donats saistās ar stingru stāju, plašu inteliģenci un kādu labu joku. Esmu ļoti viņam pateicīgs.”
Ar novadu cieši saistītai kordiriģents Uldis Kokars veltījis D.Veikšānam apsveikuma vārdus: “Svētku reizēs pieņemts teikt tikai labo. Es Donatam to teiktu ikkatru dienu. Liels paldies par viņa klātesamību 40 gadu garumā! Viņa sieviņai Austrai un viņam vienmēr būšu pateicīgs, ka Gulbene atgriezās manā dzīvē. Bez Donata ģimenes manis te nebūtu. Vēl arvien ir prieks sadarboties un būt draugos ar Donatu gan koncertos, gan sadzīvē. Gluži tāpat kā jaunībā. Tas ir īstens baudījums un gods!”
Vienošanās mūzikā
Koncerta beigu daļā klausītāji zālē vienojās kopīgā dziesmā ar solistiem, ar kameransambli, skanot Māras Zālītes un Ulda Stabulnieka dziesmai “Tik un tā”. Tas bija saviļņojošs brīdis, kas vainagojās ar līdzdalības sajūtu un noslēdzās ar ilgiem aplausiem.
Sveikt D.Veikšānu vēlējās arī N. Mazūrs. Viņš kā Gulbenes novada domes priekšsēdētājs pasniedza jubilāram Pateicības rakstu, kā arī personiski veltīja viņam sirsnīgus vārdus, atgādinādams, ka ir uzaudzis vienā pagalmā ar Donata meitām. Skolotāja ietekmē savulaik esot pievērsies trompetes spēlei un turpinājis izglītību Cēsu mūzikas skolā. N.Mazūrs slavēja D.Veikšānu par devumu Gulbenes novadam kopā ar dzīvesbiedri Austru. “Esat virzījuši kultūras dzīvi, un tas ir nozīmīgs pienesums visiem mums,” viņš teica.
Sveikt D.Veikšānu klātienē bija ieradies Balvu mūzikas skolas direktors Egons Salmanis. “Apbrīnojam, cienām un ļoti novērtējam!” viņš teica, kā arī slavēja D.Veikšānu par gaumi. “Par gaumi mūzikā, sadzīvē,” teica Balvu kolēģis. E.Salmanis mīļi atgādināja par jubilāra saikni ar šo Latgales pusi, kura ir dzimtā vieta Donata dzīvesbiedrei un viņa dzīves mūzai Austrai. Viņa savulaik absolvēja Balvu mūzikas skolu.
Gulbenes novada kultūras centra vārdā paldies D.Veikšānam par to, ka viņš savos svētkos ir uzbūris svētkus visiem koncerta skatītājiem, teica Dārta Vilne.
Un tad jau D.Veikšāns atkal jutās kā skolotājs savu skolēnu izlaidumā. Veidojās apsveicēju rinda ar ziediem, ar laba vēlējumiem.
