Pēc 4. martā Druvienā organizētās pašvaldības pārstāvju tikšanās ar iedzīvotājiem vietējā kopiena, izmantojot interneta sniegtās iespējas, noorganizēja aptauju par pagasta kultūras nama nākotni un redzējumu savas kultūras dzīves attīstībā.
Aptaujas iniciators druvēnietis Rihards Valters “Dzirksteli” informē, ka ir noslēgusies šī aptauja, kuru viņš organizēja sadarbībā ar Druvienas pagasta attīstības biedrības “Pērļu zvejnieki” aktīvu iesaistīšanos. Ar aptaujas rezultātiem jau esot iepazīstināts Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs.
R.Valters stāsta: “Aptaujas anketu ir aizpildījis 191 cilvēks, ne tikai druvēnieši, bet arī blakus esošo pagastu iedzīvotāji, arī ārpus Gulbenes novada dzīvojošie.”
Vēlas apkuri visā ēkā, nevis tikai kultūras namā
R.Valters, rezumējot aptauju, stāsta: “Svarīgākais, kas tur pateikts, – cilvēki grib, lai centrālapkure tiktu atjaunota ne tikai kultūras nama galā, bet arī tajā otrā – saimnieciskajā – galā. Centrālapkure ir sabojājusies ziemas laikā, kad pašvaldība pārvaldīja visu ēku. Notikums bija ziemā, nevis vasarā, tāpēc to nevar uzskatīt par nelaimes gadījumu. Vajadzētu salabot centrālapkuri visā ēkā, ņemot vērā, ka bija pieļauta nolaidība īpašuma apsaimniekošanā. Par to, kāda šī centrālapkure varētu būt, par to vajag vēl runāt un domāt. Šī centrālapkure var būt divdaļīga: kultūras nams tiek apkurināts no vienas puses; saimnieciskā daļa – no otras. Tas ir saimniecisks jautājums. Aptauja arī parādīja, ka ir iedzīvotāju grupa, kura vēlētos nomāt telpas ēkas saimnieciskajā daļā. Dažas telpas vai pat visas telpas. Pie nosacījuma, ka ir centrālapkure. Un ir grupa, kura vēlas nomāt telpas arī tad, ja apkures nav. Ir arī daži tādi, kuri gribētu visu ēkas saimniecisko galu nopirkt – liecina aptaujas rezultāti. Tātad gluži tā nebūs, ka šī vieta nevienu neinteresē. Tieši Druvienas cilvēki nepiekrīt, ka ēkas saimnieciskā daļa tiek nojaukta vai pārdota. Druvēnieši gribētu, lai telpas tur tiktu tieši iznomātas. Vietējie pauduši, ka šis objekts ir viens veselums un to nevajadzētu sadalīt. Bet, ja saimniecisko daļu ēkā pašvaldība neplāno lietot, tad Druvienā uzskata – jādod telpas nomā privātajiem.”
Uzskats: pašvaldībai jārēķinās ar iedzīvotāju viedokli
R.Valters arī skaidroja iemeslus, kāpēc tika organizējis iedzīvotāju aptauju. Viņš teica, ka 4. marta tikšanās laikā Druvienā ar pašvaldības pārstāvjiem ir sapratis – Druvienas iedzīvotāji nav noformulējuši savu kopējo viedokli jautājumā par savas kultūras un saimnieciskās ēkas nākotni un vietējās kultūras dzīves vajadzībām.
“Aptauja deva vērtējumu, domas un apliecināja – kultūras namam būt! Bija arī jautājums par kultūras dzīves vadīšanu pagastā. Aptaujā cilvēki pauda, ka ļoti labprāt gribētu savu kultūras nama vadītāju, nevis situāciju, ka tāda nav un ka visi dara, kā grib. Ja pašvaldība vēlas veidot attīstības stratēģiju, tas ir jādara nopietni. Tad tomēr ir jārēķinās ar iedzīvotāju viedokli. Vienkārši – līdz šim tas nav darīts veiksmīgi. Pārvaldībai nav bijusi veiksmīga komunicēšana. Vai arī ir bijis resursu trūkums jeb plānošanas un izpratnes trūkums,” teica R.Valters.
Jau rakstījām, ka, sākoties aukstajam laikam, Druvienas kultūras namā plīsa radiatori. Tā kā ēkā atrodas sienu gleznojumi, kuriem ir valsts nozīmes mākslas pieminekļa statuss, pašvaldība bija spiesta telpām ziemā nodrošināt vajadzīgo temperatūru, izmantojot elektriskos sildītājus. Pašlaik pašvaldība ir izsludinājusi apspriedi ar potenciālajiem sadarbības partneriem, lai izveidotu kopīgu apkures sistēmu diviem pašvaldības objektiem Druvienas pagastā – kultūras namam un sporta zālei.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
