Cilvēku drošība pierobežā, tātad arī Gulbenes novadā, un gatavība iespējamajai “X stundai” – tie ir jautājumi, par kuriem domājam ikviens. Pagājušajā nedēļā novadā sarunas par šo tēmu ieskanējās vairākkārt.
“Latgalē autoceļu stāvoklis ir labāks, Vidzemē ir daudz vairāk grants seguma ceļu. Fundamentāli svarīgos Vidzemes ceļus ir jāasfaltē. Zinām, ka Latgalei tiek piešķirts finansējums un Alūksnei saistībā ar valsts robežas tuvumu. Taču tajā pašā laikā ir piemirsta Gulbene, Balvi, Valka, Smiltene. Ir jāiedala vairāk naudas. Ne tikai Latgalei, bet arī Vidzemei,” šādu viedokli, 27. martā Gulbenē tiekoties ar divu šejienes pensionāru biedrību pārstāvjiem, pauda novadniece Saeimas deputāte Aiva Vīksna. Saeimā viņa darbojas budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.
Vārds “pierobeža” nav likumdošanā noteikts
Kāpēc tomēr valstī ir tik atšķirīga attieksme pret pierobežas pašvaldībām? To Gulbenē, 25. martā tiekoties ar novada pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem, sacīja viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Čudars. Viņš teica: “Jautājums ir par pierobežas definīciju. Šobrīd Latvijā vārds “pierobeža” nav likumdošanā noteikts. Ir divi jēdzieni. Speciālā ekonomiskā zona – Latgales plānošanas reģions un Alūksnes novads. Un tad vēl ir Latgales attīstības rīcības plāns.”
Ministrs vēstīja, ka šobrīd valdībā notiek diskusija par to, kā turpmāk definēt teritorijas, kurās agresorvalsts tuvuma ietekme ir visbūtiskākā un vajadzīgi speciāli līdzekļi, lai mazinātu šo negatīvo ietekmi. R.Čudars pauda, ka te “katras konkrētās pašvaldības robežas nav tās svarīgākās”. Svarīgākie esot reālie sociāli ekonomiskie apstākļi un IKP (iekšzemes kopprodukts). Iespējams, vajadzētu iekļaut Vidzemes vai pašvaldību konkrētu daļu teritorijās, kurām ir nepieciešama īpaša pieeja, un atbalstīt, pauda ministrs. Par to tiekot diskutēts, un, viņaprāt, “tas ir reāli un objektīvi pamatoti”. R. Čudars kā piemēru minēja Līvānus. “Tur ekonomiskā attīstība un IKP ir augstāks par vienu otru Vidzemes pašvaldību,” teica ministrs.
R.Čudars sacīja, ka attīstībai nav cita ceļa kā vien uzņēmējdarbības aktivitāte un tās veicināšana. Arī valsts austrumu daļā. Pašvaldību un valdības politikas uzdevums būtu radīt labvēlīgu vidi uzņēmējdarbībai vai, kā uzsvēra ministrs, radīt “nosacījumus labklājībai”. Par pierobežu R.Čudars pauda: “Draudu situācija tomēr ir pastāvīga. Te mierināšana nelīdzēs. Te var līdzēt tikai pārliecinošs darbs un aizsardzības stiprināšana. Nekādas citas receptes te nebūs. Un pierobežā – jo īpaši.”
Nomaldījies drons, jāzina, ko darīt tādā situācijā
Svarīga ir ne tikai ārējā, bet arī iekšējā drošība valstī. To, tiekoties ar gulbeniešiem, uzsvēra A.Vīksna un vērsa uzmanību – 26. martā Saeimā atbalstītie grozījumi Valsts aizsardzības finansēšanas likumā paredz, ka no 2027. gada aizsardzībai katru gadu budžetā atvēlēt 5 procenti no IKP līdzšinējo 3 procentu vietā.
“Tas nav tikai ārējai, bet arī iekšējai drošībai. Tajā skaitā mums jāsakārto imigrācijas jautājumi, jo Rīgā mēs pavisam melni kļūstam ielās. Šī nauda būs arī civilajai aizsardzībai. Mēs zinām, ka pirms dažām dienām atkal nomaldījās drons un nonāca pie mums, Latvijā. Mums ir jāzina instrukcijas, ko darīt tādās situācijās,” teica A.Vīksna.
Viņa vērsa uzmanību arī uz to, ka sakārtojams interneta pieejas vienmērīgs nodrošinājums Vidzemē. “Ko mēs varam runāt par e-paraksta nozīmību, ja nav nodrošināts elementārais!” viņa teica.
A.Vīksna arī pieminēja vēl kādu iekšējās drošības jautājumu. Ar 1. aprīli būs noteikts stingrāks regulējums velosipēdiem un elektroskrejriteņiem, aizliedzot pašgājēju velosipēdu pārvietošanos pa ietvēm. To paredz 24. martā Ministru kabinetā apstiprinātie grozījumi Ceļu satiksmes noteikumos.
“Man pašai ir gadījies – esmu gājusi Rīgā pa Brīvības ielu, un no aizmugures brauc tādi… no citām valstīm, neskatās ne pa labi, ne pa kreisi. Ir austiņas uzliktas un nedzird. Ietves tomēr ir domātas gājējiem,” viņa teica.
Novadā plāno mācības rīcībai, ja pazūd elektrība
Svarīgi iedzīvotājiem pastāvīgi skaidrot visus ar valsts un cilvēku drošību saistītos jautājumus. Gulbenes novada pensionāru divu biedrību pārstāvjiem pēc 27. marta viesošanās Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Gulbenes daļā tagad ir daudz lielāka skaidrība. Brīvas sarunas formā uz visiem jautājumiem par rīcības plānu “X stundā”, par 72 stundu somas sakārtošanu atbildēja VUGD Gulbenes daļas komandieris kapteinis Gatis Gutāns un Gulbenes novada domes priekšsēdētāja vietnieks, Nacionālo bruņoto spēku atvaļinātais pulkvežleitnants Gunārs Babris.
Galvenā atziņa – jābūt gataviem, pirmkārt, ārkārtas situācijā palikt savās mājās un nodrošināt sevi ar visu nepieciešamo. Tāpēc vajag laikus pārdomāt, lai krājumā būtu gan sērkociņi, gan ūdens, gan pārtika, gan arī zāles, kas sevišķi svarīgi hroniskajiem pacientiem. Tāpat svarīgi, lai pa rokai būtu uzlādēta baterija mobilajam tālrunim, kā arī piezīmju blociņš ar tuvinieku tālruņa numuriem, svarīgākie personas dokumenti. G.Babris arī uzsvēra nepieciešamību ārkārtas situācijā saglabāt iekšēju mieru un paļauties tikai uz pārbaudītu informāciju. Tāpēc katram vajadzētu mājās radioaparātu, kurš darbojas ar bateriju palīdzību.
G.Babris arī pastāstīja, ka gan iedzīvotajiem, gan pašvaldības darbiniekiem ir svarīgi zināt, kā rīkoties tad, ja uz ilgāku laiku pazūd elektrības padeve. Šajā sakarā viņš gatavojas pašvaldības civilās aizsardzības komisijā organizēt mācības.
“Ko mēs darām, ja ir vētra, sagāž kokus uz ceļiem un pazūd elektrība? Tas mūs novadā visvairāk var apdraudēt,” sacīja G.Babris.
Viņš atgādināja, ka pirms gadiem 20 Latvijā ir piedzīvota tāda situācija, kad elektrība janvārī pazuda lielai Latvijas daļai, turklāt – uz vairākām dienām. Tāpēc pašvaldībā jau maijā, ja izdosies, tiks rīkotas mācības pēc šāda scenārija, lai atbildīgie dienesti zinātu rīcības plānu un lai uzzinātu, kāds materiāli tehniskais nodrošinājums ir nepieciešams. “Un tie nav tikai ģeneratori,” teica G.Babris.
