Jaunie karavīri par Vienotības maršu: izaicinājumiem bagāts pārbaudījums
JAU PIEKTO GADU PĒC KĀRTAS NOTIEK PAR TRADĪCIJU KĻUVUŠAIS VIENOTĪBAS MARŠS, kas apvieno visus Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona karavīrus, zemessargus un valsts aizsardzības dienesta (VAD) karavīrus vienā ierindā – kā vienotu komandu ar kopīgu mērķi un atbildību par Latvijas drošību. Šogad Vienotības marša noslēgumu, kad tiek nests vienotības baļķis ap Stāmerienas ezeru, bija iespēja vērot arī “Dzirkstelei”. Kopumā Vienotības maršā piedalījās 65 karavīri, pārsvarā tie bija VAD karavīri, kā arī tie karavīri, kuri pēc VAD iesaukuma beigām izvēlējušies profesionālo dienestu.
Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona S-9 Komunikācijas nodaļas jaunākā speciāliste Elīna Nagle “Dzirkstelei” stāsta, ka Vienotības marša devīze ir “Drosme. Disciplīna. Pacietība”, kas raksturo katru karavīru un zemessargu ikdienas dienestā: drosme pieņemt lēmumus, disciplīna rīkoties precīzi un atbildīgi, pacietība izturēt grūtības un virzīties uz mērķi.
“Veicot vismaz 25 kilometru garu distanci, izpildot Vienotības marša kritērijus un noslēgumā nesot vienotības baļķi ap Stāmerienas ezeru, jaunie 25. kaujas atbalsta bataljona karavīri un zemessargi saņem tiesības valkāt melno bereti ar Zemessardzes kokardi. Berete maršā nav tikai formas elements — tā simbolizē piederību Zemessardzei, uzticību vienībai un kopīgām vērtībām. Tā ir zīme, ka katrs no mums ir daļa no lielāka veseluma,” skaidro E.Nagle.
Grūtākais posms – pamatapmācība
Pirms vienotības baļķa nešanas ap Stāmerienas ezeru “Dzirkstelei” bija iespējams aprunāties ar VAD karavīriem. Viens no viņiem – lejasciemietis Artūrs Filips Igaviņš, kurš brīvprātīgi pieteicies dienestam pēc vidusskolas absolvēšanas. Pēc dienesta viņš plāno uzsākt studijas Rīgas Tehniskajā universitātē. “Smagākais bija pamatapmācība.
Pilnas dienas, bet laiks paskrēja, un jūnijā dienests noslēgsies,” stāsta Artūrs Filips.
Viņam Vienotības maršs paticis. “Mums bija sešas stacijas, orientēšanās, un katrā šajā stacijā bija uzdevumi, kas jāizpilda. Uzdevumi bija interesanti. Piemēram, ar virvi jālaižas pār upi un visas mantas jādabū pāri upei, jābrien pa upi. Kopumā – ļoti labi. Laika apstākļi arī labi. Mēs trīs gājām kopā, nenokļūdījāmies orientējoties,” stāsta Artūrs Filips.
Arī Haralds Ķerģis no Balviem dienestam pieteicās brīvprātīgi uzreiz pēc vidusskolas absolvēšanas. “Motivācija, kāpēc to darīju – lai pēc tam neiesauc, jo vienmēr esmu plānojis savu laiku. Vēlos darīt kaut ko savu, iespējams, saistībā ar uzņēmējdarbību un līdztekus mācīties,” saka Haralds. Arī viņš atzīst, ka grūtākais posms bija pamatapmācība, jo bija jāpierod gan pie fiziskajām prasībām, gan arī emocionāli nav bijis viegli būt prom no mājām. “Tagad varbūt morāli ir grūti, jo tuvojas noslēgums un gribas atpakaļ civilajā dzīvē, sākt tur kaut ko darīt, bet dienests ir jāpabeidz,” saka Haralds.
Savukārt Rihardam Kovaļskim no Liepājas kāds paziņa ieteica dienēt Alūksnē, un tagad arī Rihards saviem vienaudžiem var ieteikt doties dienēt uz 25. kaujas atbalsta bataljonu. Arī viņš pēc vidusskolas brīvprātīgi devās uz VAD.
“Es plānoju studēt, bet, tā kā no dienesta ir ļoti daudz ieguvumu, nolēmu izmantot šos ieguvumus un pēc tam doties studēt. Pa šo laiku var arī visu apdomāt, sakārtot domas, ko es vēlos studēt, un varbūt arī dienests var sniegt kaut kādu saprašanu par to, kas patīk. Kopumā par dienestu runājot, katrs var meklēt savus ieguvumus. Es, piemēram, šeit pirmo reizi izmēģināju slēpot. Varbūt tas liekas amizanti un varbūt pat smieklīgi. Tagad zinu, kā pareizi saģērbties jebkādos laika apstākļos. Lietus, sniegs un auksts laiks nebaida. Dienestā arī izproti pats sevi caur tām grūtībām un caur vidi kopumā,” saka Rihards, kurš pēc dienesta neplāno turpināt profesionālo dienestu. “Es sevi vairāk uzskatu par radošu personību, un man tāda kā rutīna īsti neiet pie sirds, bet viennozīmīgi pēc dienesta plānoju pieteikties Zemessardzē.”
Vienotības maršu Rihards pieņēmis kā izaicinājumu, kas dod kādu atklāsmi par sevi un biedriem. “Pirmajā dienā mums bija jāuztver ļoti liela apjoma informācija un likās, ka tas pat ir sirreāli un neiespējami, bet otrajā dienā, kārtojot testu un darbojoties praktiski, pierādījās, ka spēj to izdarīt, atcerēties, un galvenais, ka nostiprināju pārliecību, ka jātic sev un saviem komandas biedriem,” saka Rihards.
Viņš atzīst, ka dienesta laikā ir gūts daudz zināšanu, prasmju un iemaņu. “Pamatapmācība bija tā, kā ielēkt āliņģī – kaut kas jauns un tik daudz! Tas laiks bija tāds košs un bagāts, daudz jaunu zināšanu, daudz kas bija jāaptver, jāsaprot, jāielaužas militārajā kopējā vidē, kā tas viss notiek, jāizprot šī sistēma,” stāsta Rihards.
Jau pieci gadi Stāmerienā
Vasarā apritēs pieci gadi, kopš Stāmerienas bijušajā pamatskolā atrodas Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona štābs, un jau četrus gadus Zemessardzes 25. kaujas atbalsta bataljona komandieris ir pulkvežleitnants Raivo Jaunslavietis.
Par to, kā R.Jaunslavietis redz bataljona attīstību vēl pēc pieciem gadiem, viņš “Dzirkstelei” saka: “Netiek izslēgts, ka bataljons kādreiz varētu pārdislocēties, ja, piemēram, palielinās karavīru skaits. Stāsts ir arī par materiāli tehnisko līdzekļu izvietošanu, par transportu, jo, piemēram, autoparks kļūst lielāks, līdz ar to mums te var palikt par šauru, jo mums kā profesionālajam dienestam tomēr vajag plašāku infrastruktūru. Šobrīd vēl pietiek, jo valsts aizsardzības dienesta karavīri ir dislocēti Alūksnē. Viņi ierodas šeit tikai uz kādu konkrētu apmācības posmu. Bet konkrētu atbildi, kā būs pēc pieciem gadiem, šobrīd vēl nevaru sniegt. Pagājušajā gadā tika pagarināts telpu nomas līgums uz pieciem gadiem ar pašvaldību.”
Ieguvēji ir visi
R.Jaunslavietis stāsta, ka pirmais VAD iesaukums notika 2024. gadā, un šobrīd jau ir trešais iesaukums.
“2025. gadā mums bija divi iesaukumi – janvārī un jūlijā, un tie, kas sāka dienestu jūlijā, joprojām turpina dienēt līdz pat jūnijam. Šis ir bijis vērtīgs laiks visiem, un ieguvēji ir visi – gan karavīri, kurus mēs sagatavojam, gan noteikti arī instruktori, kuri ikdienā apmāca šos karavīrus, un, protams, arī bataljona štābs, kurš plāno, koordinē, lai apmācība noritētu atbilstoši un ar atbilstošu materiāli tehnisko nodrošinājumu,” stāsta R.Jaunslavietis.
Ir karavīri, kuri izlemj turpināt profesionālo dienestu.
“Es vienmēr saku, ka gribētos, lai ir vairāk, taču, aplūkojot statistiku, no 2025. gada janvāra iesaukuma, kurā kopumā tika iesaukti 92 karavīri, profesionālajā dienestā ir palikuši 16, daļa ir palikusi tieši 25. kaujas atbalsta bataljonā. Savukārt, skatoties uz vēlākajiem iesaukumiem, proti, pagājušā gada jūlija iesaukumu, kas joprojām turpinās, pašlaik 8 karavīri jau ir parakstījuši līgumu par profesionālo dienestu, bet vēl 8-9 to apsver. Karavīri dien no dažādām Latvijas vietām – Liepājas, Skrundas, Grobiņas. Tomēr vislielākais skaits nāk no Vidzemes, īpaši no Rīgas, kā arī no Alūksnes. Ir arī no Balviem. Tieši no Gulbenes novada šajā iesaukumā tika uzņemti 11 karavīri. Mēs dodamies uz Vidzemes skolām, bijām arī Gulbenes novada vidusskolā. Piemēram, pērn tas notika novembrī, kad uz skolām devās gan VAD karavīri, gan profesionālā dienesta karavīri. Tikšanās laikā mēs atgādinām par karavīra lomu un nozīmi, kā arī skaidrojam vidusskolēniem par VAD iesaukumu un iespējām brīvprātīgi pieteikties dienestam. 2. Vidzemes brigāde ir ļoti ieinteresēta, lai pieaugtu gan karavīru, gan zemessargu skaits. Jauniešu attieksme ir dažāda – daļa ļaujas dzīves plūdumam un par dienestu nedomā, savukārt citi, kuri ir apzinīgāki, šo iespēju ir nopietni apsvēruši,” stāsta R.Jaunslavietis.
No vienkāršākā uz sarežģītāko
R.Jaunslavietis skaidro, ka, apmācot VAD karavīrus, joprojām pieturas pie principa – no vienkāršākā uz sarežģītāko. Sākumā notiek pamatapmācība, kurā ietilpst pamatprasmes, ieroču apmācība, fiziskā sagatavotība, pirmā palīdzība, orientēšanās. Šis posms ilgst 12 nedēļas. Pēc tam pāriet uz nākamo posmu – lauku kaujas iemaņām, kur apmācība kļūst padziļinātāka. Karavīri vairāk uzturas meža apstākļos, tiek trenēta taktika un praktiskā darbība. Pēc tam seko apmācība specialitātēs. Daļēji karavīriem tiek dota iespēja pašiem izvēlēties savu specialitāti, taču jau no pirmās dienas instruktori un virsnieki vēro katra karavīra spējas, lai noteiktu katram piemērotāko specialitāti. Pieejamas dažādas specialitātes: pretgaisa aizsardzībā, prettanku vienībās, artilērijas baterijās. Visās specialitātēs ir ar modernu ieroču aprīkojums.
Lielākie izaicinājumi saistīti ar fizisko un psiholoģisko sagatavotību. Kad karavīri ierodas dienestā, viņu fiziskā sagatavotība bieži nav tādā līmenī, kādu prasa militārais dienests. Tomēr 11 mēneši ir pietiekami ilgs laiks, lai šo sagatavotību uzlabotu. Otrs izaicinājums ir psiholoģiskā noturība, jo atsevišķiem karavīriem ar to ir problēmas, īpaši pirmajās dienās. Šādos gadījumos, ja nepieciešams, tiek piesaistīts psihologs.
“Citādi dienesta laikā īpašu izaicinājumu nav, jo liela daļa VAD karavīru ir brīvprātīgie – aptuveni 70 procenti, bet pārējie 30 procenti tiek izvēlēti nejaušības kārtībā,” stāsta R.Jaunslavietis.
Novitāte – droni
Militārajā dienestā arvien plašāk tiek izmantotas modernas tehnoloģijas, un viens no spilgtākajiem piemēriem ir bezpilotu lidaparātu jeb dronu sistēmas.
“2024. gada VAD iesaukumā vēl nebija bezpilotu lidaparātu sistēmas. Pagājušajā gadā jau abu iesaukumu karavīri apgūst šo sistēmu – gan profesionālā dienesta karavīri, gan VAD karavīri. Protams, profesionālā dienesta karavīru apmācība ir daudz padziļinātāka un notiek vairākos līmeņos, taču arī VAD karavīri tiek apmācīti darbā ar bezpilotu lidaparātu sistēmām. Tā ir novitāte. Turklāt izmantot visu, kas ir mūsu ieroču arsenālā, mēs apmācām arī VAD karavīrus,” stāsta R.Jaunslavietis.
Viņš piebilst, ka lielākie izaicinājumi, ieviešot modernās tehnoloģijas militārajā dienestā, saistīti ar to, ka pašiem pakāpeniski jāmācās, jāpierod un jābūt gataviem strādāt ar jauno aprīkojumu.
“Pie strēlnieku ieročiem esam pieraduši un strādājam ar tiem desmitiem gadu, bet modernās sistēmas prasa “ielēkt” jaunajā jomā un vienlaikus apmācīt arī VAD karavīrus,” stāsta R.Jaunslavietis.
Marta nogalē tika konstatēta drona klātbūtne netālu no Latvijas-Krievijas robežas, taču tas neiegāja Latvijas gaisa telpā un neradīja apdraudējumu. R.Jaunslavietis norāda, ka ir jārēķinās, ka šādi gadījumi var notikt. Ja drons ielido Latvijas teritorijā, civilajiem iedzīvotājiem ieteicams sekot līdzi oficiālajiem avotiem, proti, informāciju iegūt no Nacionālo bruņoto spēku vai citu valsts institūciju oficiālajiem kanāliem, piemēram, Sargs.lv.
“Pagaidām viss ir droši. Nacionālie bruņotie spēki monitorē situāciju,” saka R.Jaunslavietis.
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2025” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #stiprakopienastipravalsts2025
