Eiropas Savienības (ES) valstis trešdien vienojušās atbloķēt 90 miljardu eiro aizdevumu Ukrainai un noteikt Krievijai jaunas sankcijas, trešdien paziņoja ES diplomāti.
Finansējums ir paredzēts, lai segtu Ukrainas steidzamākās ekonomiskās un militārās vajadzības un ļautu valstij turpināt cīņu pret Krieviju.
Turklāt ES valstis vienojās arī par bloka 20. sankciju paketi pret Krieviju, kuras mērķis ir izdarīt papildu ekonomisko spiedienu uz Maskavu.
Aizdevums Ukrainai bija iestrēdzis strīdā starp Kijivu un Budapeštu par apturētajām Krievijas naftas piegādēm Ungārijai un Slovākijai pa naftas vadu “Družba”.
Otrdien Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cauruļvads ir salabots un var atsākt darbību. Ukraina atsākusi Krievijas naftas pārsūknēšanu uz Ungāriju un Slovākiju pēc tam, kad ir pabeigti Krievijas uzbrukumā bojātā naftas vada “Družba” remontdarbi, trešdien aģentūrai AFP pavēstīja avots Ukrainas enerģētikas nozarē.
Trešdienas lēmums galīgi tiks apstiprināts, saņemot katras bloka dalībvalsts rakstisku akceptu, un to plānots pabeigt ceturtdien, paziņoja ES prezidentvalsts Kipra.
Līdzšinējais Ungārijas premjerministrs Viktors Orbāns, kurš šomēnes parlamenta vēlēšanās cieta graujošu sakāvi, apsūdzēja Ukrainu, ka tā tīši bloķē Krievijas naftas piegāžu atsākšanu pa cauruļvadu “Družba”. Kijiva noraidīja Orbāna kritiku, norādot, ka cauruļvads tika bojāts Krievijas uzbrukumā Ukrainai 27. janvārī.
90 miljardu eiro aizdevums Ukrainai tiks finansēts, izmantojot kopīgi emitētas ES obligācijas kapitāla tirgos, un atbalstīts ar pieejamo rezervi bloka ilgtermiņa budžetā.
Eiropas Komisija (EK) cer līdz jūnijam izmaksāt Ukrainai 45 miljardus eiro, bet nākamgad vēl 45 miljardus eiro.
Ukrainai aizdevums būs jāatmaksā tikai tad, ja Krievija izmaksās kompensāciju par nodarītajiem zaudējumiem pēc kara beigām. Vienošanās arī paredz, ka gadījumā, ja Maskava neizmaksās kompensāciju par kara nodarītajiem zaudējumiem, aizdevuma atmaksai tiks izmantoti ES iesaldētie Krievijas aktīvi.
No 90 miljardiem eiro, kas būs pieejami Ukrainai, viena trešdaļa paredzēta budžeta atbalstam, bet divas trešdaļas jeb 60 miljardi eiro paredzēti ar aizsardzību saistītiem izdevumiem.
Militārais aprīkojums, kas tiks iegādāts par šiem līdzekļiem, galvenokārt būs jāiepērk no Ukrainas vai ES valstīm. Ukraina drīkstēs izmantot šo naudu militārā aprīkojuma iegādei ārpus Eiropas tikai tad, ja nepieciešamais aprīkojums nebūs pieejams Ukrainā vai Eiropas tirgū.
Saskaņā ar jaunajām ES sankcijām ES uzņēmumiem būs aizliegts remontēt Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcas, kas cietušas no Ukrainas uzbrukumiem. Papildu ierobežojumi noteikti arī Krievijas sašķidrinātās dabasgāzes eksportam.
Sankcijas tiks piemērotas arī uzņēmumiem, kas atbalsta Krievijas aizsardzības rūpniecību.
Priekšlikumi ietver turpmākus tirdzniecības ierobežojumus, kuru mērķis ir samazināt Krievijas ieņēmumus līdz pat 570 miljoniem eiro gadā, tostarp ES aizliegumus importēt metālus, ķīmiskās vielas un izejvielas.
Tomēr netika panākta galīga vienošanās par visaptverošu aizliegumu jūras pārvadājumu pakalpojumiem, kas saistīti ar Krievijas jēlnaftas transportēšanu, galvenokārt tāpēc, ka tādas valstis kā Grieķija ir nobažījušās par savu kuģniecības nozaru konkurētspēju.
Spēkā esošie ierobežojumi attiecas tikai uz kuģiem un uzņēmumiem, kas pārkāpj Rietumu noteikto Krievijas naftas cenu ierobežojumu, un aptver tādus pakalpojumus kā apdrošināšana, kā arī tehniskais atbalsts.
