Mentālās veselības problēmas skar arvien lielāku cilvēku skaitu
Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) dati rāda, ka mūsu valstī ir reģistrēti nedaudz vairāk kā 93 tūkstoši iedzīvotāju ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem. Kaut gan iedzīvotāju skaits gadu gaitā ir samazinājies, tomēr to iedzīvotāju grupa, kurai ir mentālās veselības problēmas, kopš 2009. gada ir pieaugusi par vairāk nekā 23 tūkstošiem. Tātad ir palielinājusies gan vecākā gadagājuma cilvēku, gan arī bērnu un pusaudžu nepieciešamība pēc psihiatriem un citiem speciālistiem. Diemžēl desmit gadus rezidenti psihiatrijā netika uzņemti – tā nesen Saeimas deputātus Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē informēja Nacionālā psihiskās veselības centra Zinātniskā institūta psihiskās veselības jomā vadītāja psihiatre Liene Sīle. 2025. gadā rezidentūru beiguši tikai divi jaunie speciālisti uz visu Latviju. “Pirms četriem gadiem Veselības ministrijai (VM) uzrakstījām vēstuli par šo satraucošo problēmu, un šis gads beidzot ir pirmais, kas vainagojies ar sešpadsmit rezidentūras vietām. Šogad rezidentūru absolvēs 12 jaunie psihiatri, no kuriem visi tūdaļ neiesaistīsies darba tirgū, jo četri uzlabos demogrāfisko situāciju, bet viens nestrādās specialitātē,” pastāstīja Liene Sīle. Viņa uzskata, ka pie esošā cilvēkresursu deficīta nepieciešami 16 rezidenti gadā, lai tuvāko desmit gadu laikā nolīdzsvarotu psihiskās veselības aprūpi valsts sektorā.
Taču jāņem vērā, ka jaunie psihiatri pēc trim obligātajiem darba gadiem valsts vai pašvaldību ārstniecības iestādēs lielākoties izvēlas strādāt privātajā medicīnā, jo tas ir labāk atalgots darbs ar mazāku darba slodzi. “Mūsu kolēģi sāk izdegt, jo pārslodze ir milzīga. Strādājot valsts sektorā, viņi saņem darba slodzei neatbilstošu atalgojumu, ja salīdzina ar privāto sektoru. Patlaban notiek diskusijas ar Nacionālo veselības dienestu par finansējuma palielināšanu,” situāciju skaidroja Nacionālā psihiskās veselības centra klīnikas “Pārdaugava” vadītājs un Latvijas Psihiatru asociācijas viceprezidents Elmārs Tērauds.
Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas vadītāja Alise Nicmane-Aišpure uzskata, ka finansējums ir nekavējoties jāpalielina ambulatorajiem psihiatriskajiem pakalpojumiem, lai tie būtu pieejami pacientiem saprotamā laikā, nevis pēc trim mēnešiem vai pusgada.
Ministrijas dati rāda, ka starp tādiem speciālistiem kā psihiatrs un bērnu psihiatrs garākās rindas ir tieši pie bērnu psihiatriem Rīgā un Zemgalē. Vidējais gaidīšanas laiks, lai saņemtu ārstu konsultāciju, ir 155 dienas. Patlaban mūsu valstī strādā 55 sertificēti un praktizējoši bērnu psihiatri, 258 psihiatri un 90 psihoterapeiti.
To, ka medicīnas speciālisti, arī psihiatrijā, straumēm neplūst uz perifēriju, intervijā laikrakstam “Alūksnes un Malienas Ziņas” apliecinājusi psihiatre, neiroloģe, narkoloģe un bērnu psihiatre Irēna Greivule, kura strādā Alūksnes poliklīnikā. Viņa ir vienīgā narkoloģe un bērnu psihiatre bijušā Alūksnes rajona teritorijā. Papildus tam dakteres pārziņā esot pansionātu pacienti. Darba lauku papildinot autovadītāju medicīniskā komisija, pedagoģiski medicīniskā komisija, arodveselības ārstu komisija, zemessargu medicīniskā komisija, kā arī medicīniskās apskates, kas nepieciešamas, lai saņemtu ieroču nēsāšanas atļauju. Ārstei Greivulei pacientu skaits ir desmitkārt lielāks nekā vidēji ģimenes ārstam.
“Pie manis vidējais gaidīšanas laiks rindā ir divi mēneši. Savukārt pacientus, kuri psihiatra uzskaitē ir gadiem un kuriem ir jāizraksta medikamenti mēneša patēriņam, apskatu vienreiz mēnesī, un šis pieraksts viņiem ir garantēts,” stāsta ārste.
Dakteres pacienti kļūstot arvien jaunāki, vecāku cilvēku esot salīdzinoši maz. Pacientu vidū esot jauni cilvēki ar izdegšanas sindromu, adaptācijas traucējumiem, piemēram, darba zaudējuma gadījumā vai izmaiņām privātajā dzīvē. Arī šizofrēnija kļūstot par arvien jaunāku cilvēku slimību, kā arī mēdzot būt mentālās veselības traucējumi, ko ierosinot dažādas somatiskas saslimšanas, bieži tās esot onkoloģiskās slimības.
Daktere ar nožēlu secina, ka reģiona bērniem neesot iespējams nokļūt Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā. Ja ir nepieciešama konsultācija pie bērnu psihiatra, rinda esot gada garumā.
Ministrija nākšot pretim jaunajiem psihiatriem
Veselības ministrija patlaban strādājot pie tā, lai piesaistītu speciālistus reģioniem ārpus Rīgas un uzlabotu pakalpojumu pieejamību, cerību vieš Nacionālā veselības dienesta sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Evija Štālberga.
Lai uzlabotu pieejamību psihiskās veselības aprūpei, 2022. gadā VM izstrādāja psihiskās veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanas plānu nākamajiem trim gadiem. Ministrijai līdz 2026. gada novembrim ir jāatskaitās valdībai par šī plāna izpildi. Speciālistu trūkumu plāns nav novērsis. Tiesa, to nav iespējams novērst pilnībā, taču tas šajā ziņā nav veicinājis būtiskus uzlabojumus.
VM komunikācijas nodaļas vadītājs Oskars Šneiders norādīja, ka ministrija apzinoties, ka jaunie ārsti arvien biežāk rosina atteikties no trīs gadu atstrādes kā obligātas prasības, uzsverot nepieciešamību pēc lielākas elastības, darba un privātās dzīves līdzsvara un iespējas profesionāli attīstīties dažādās darba vidēs. Tāpēc VM saskatot iespējas precizēt atstrādes regulējumu, nezaudējot tā pamatmērķi – nodrošināt valsts apmaksāto pakalpojumu pieejamību.
“Kā viens no risinājumiem tiek vērtēta iespēja trijos obligātajos gados, kad jāsniedz tikai valsts apmaksātie medicīnas pakalpojumi, strādāt pusslodzi tajās jomās vai reģionos, kur valsts apmaksāto pakalpojumu apjoms objektīvi ir neliels. Tāpat tiek apsvērta iespēja atstrādes periodā apvienot darbu valsts un privātajā sektorā. Šāda pieeja ļautu saglabāt speciālistu motivāciju un vienlaikus stiprināt valsts apmaksātās aprūpes kapacitāti, tostarp psihiatrijā. Papildus VM vērtē, ka atstrādes periodā varētu tikt ieskaitīts arī bērna kopšanas atvaļinājumā pavadītais laiks,” skaidroja Šneiders. Cilvēkresursu piesaistei un noturēšanai valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanā tiek izmantots arī Eiropas Savienības fondu atbalsts.
Pacienti arvien jaunāki
Pasaules Veselības organizācijas dati norāda, ka līdz pat 50% no visiem uzvedības un psihiskās veselības traucējumiem sākas pusaudžu vecumā. Līdz ar to, ja netiek pievērsta uzmanība bērnu un pusaudžu psihiskajai veselībai un psihosociālajai attīstībai, tad pieaugušo vecumā sagaidāma negatīvi ietekmēta cilvēku spēja dzīvot pilnvērtīgu dzīvi.
To, ka pacienti kļūst arvien jaunāki, intervijā Jēkabpils reģionālajam laikrakstam “Brīvā Daugava” apliecina arī psihiatrs Jānis Breikšs. “Jaunietis dzīvo ekrānā, tur gūst visas emocijas, visu var ieraudzīt, emocionāli nobaudīt šajās skatīšanās platformās, un patieso dzīvi viņam vairs nevajag. Iztaujājot šos jauniešus, noskaidrojas, ka viņiem nemaz tādu īstu draugu nav, bet ir ļoti daudz virtuālo draugu. (..) Tajā pašā laikā viņiem ir grūtības kontaktēties ikdienā, tā teikt, aci pret aci, ar dzīviem cilvēkiem šeit un tagad,” novērojis psihiatrs. Ārsta pacientu vidū ir jaunieši, kuri lieto narkotikas, pie kurām tikuši interneta vidē. Psihiatrs norāda, ka palīdzība pie psihologa, ģimenes ārsta vai psihiatra jāmeklē visos tajos gadījumos, kad pēkšņi emocijās ir kaut kas mainījies, salīdzinot ar iepriekšējo dzīvi.
Neveiksmīgas attiecības un pārdzīvota agresija
Viena no sāpīgākajām mentālās veselības problēmām ir, ja cilvēks, nespējot tikt galā, izlemj par galējo līdzekli – pašnāvību. Lasot vai dzirdot par pašnāvības gadījumiem, bieži tiek meklēts vainīgais. Statistika rāda, ka cilvēki nereti nonāk līdz šādam lēmumam neveiksmīgu attiecību vai pret sevi vērstas agresijas dēļ.
“Ļoti liels procents pašnāvību notiek, jo apkārtējie cilvēki noved līdz kritiskam stāvoklim. Arvien biežāk atklātībā nonāk vardarbības un izmantošanas gadījumi, kas cilvēku ietekmē tik spēcīgi, ka tas var novest pie pašnāvības. Tomēr pierādīt otras personas atbildību šādos gadījumos ir ļoti sarežģīti,” intervijā Aizkraukles novada laikrakstam “Staburags” atzīst mentālās veselības atbalsta biedrības “Ogle” pārstāvis Maigurs Cepurītis, kura dēls Māris 23 gadu vecumā nolēma šķirties no šīs pasaules.
Lai novērstu no pašnāvnieciskām domām
Valkas un Smiltenes novados pieprasījums pēc psihoterapeitiem pārsniedzot piedāvājumu, vēstī abu novadu reģionālais laikraksts “Ziemeļlatvija”. Piemēram, pie Smiltenē praktizējošās psihoterapeites Daces Gailītes, kura sniedz maksas pakalpojumus, pieraksts esot pilns līdz pat augustam.
Strenču psihoneiroloģiskās slimnīcas galvenā ārste Inga Bauska intervijā laikrakstam “Ziemeļlatvija” stāsta, ka ikdienā ārsti tiekoties ar jauniem un ne tik jauniem cilvē-
kiem, kuri neko nezinot par elementārām lietām veselības profilakses jautājumos, par veselīgu dzīvesveidu, pārtiku, psihiskās veselības higiēnu un citiem jautājumiem. “Piemēram, smēķēšana un pārēšanās vakarā neveicina labu miegu. Tā vietā, lai mēģinātu mainīt šos paradumus, pacienti pieprasa medikamentus miegam,” situāciju raksturo slimnīcas galvenā ārste. Daktere novērojusi arī to, ka cilvēkiem trūkstot izpratnes par katra psihiskās veselības speciālista funkcijām. Pie psihiatra vēršoties daudzi cilvēki, kuriem būtu jāmeklē palīdzība pie psihologa vai psihoterapeita.
Šāds secinājums radies arī psihiatriem Nacionālajā psihiskās veselības centrā (NPVC). Analizējot pilotprojekta rezultātus, viņi secinājuši, ka aptuveni divās trešdaļās gadījumu pacientiem nebija nepieciešama vizīte pie psihiatra, bet gan bijis vajadzīgs psiholoģisks atbalsts. Vienlaikus praksē esot novērots, ka daļa cilvēku, saņemot ieteikumus par piemērotākiem palīdzības veidiem, nevēlējušies tos izmantot un uzstājuši uz vizīti pie psihiatra arī tad, kad tam nebija medicīniska pamatojuma. Psihiatri secinājuši, ka tas izgaismojot būtisku izaicinājumu – sabiedrībā joprojām trūkstot skaidras izpratnes par to, ar ko nodarbojas psihiatrs, klīniskais psihologs un psihoterapeits un kad katrs no šiem speciālistiem ir nepieciešams. Tādēļ NPVC sadarbībā ar Krīžu un konsultāciju centru “Skalbes” jau tuvākajā laikā uzsākšot informatīvi izglītojošu publikāciju sēriju par to, kur un kā Latvijā saņemt krīzes, psiholoģisko un psihiatrisko palīdzību, iezīmējot palīdzības ceļu no pirmā zvana līdz ārstēšanai.
Krīzes sarunu vedējs – policists
Bauskas novada laikraksts “Bauskas Dzīve” raksta, ka 2025. gada pirmajā pusgadā Bauskā bijušas kopā trīs pašnāvības vai to mēģinājumi, nolecot no Mūsas tilta. Pēc šiem notikumiem Bauskas novada pašvaldība uz tiltiem esot izvietojusi īpašas aicinājuma zīmes ar krīzes tālruņu norādēm, lai cilvēki varētu vērsties pēc palīdzības. Jau sesto gadu Bauskas novadā ir pieejama speciāli apmācīta persona, kura spējot vadīt sarunas ar cilvēkiem, kas jūtas nonākuši bezizejā un neredz citu risinājumu, kā vien atņemt sev dzīvību. Tas ir Bauskas novada pašvaldības policijas inspektors Ēriks Kurzemnieks ar vairāk nekā trīsdesmit gadu policista darba pieredzi, kurš krīzes sarunu vedēja prasmes apguvis 2020. gadā Baltijas drošības skolā. Viņam vienīgajam Bauskas novadā esot šāda kvalifikācija.
Ērikam Kurzemniekam esot izdevies pat vairākkārt novērst traģisku iznākumu. Bijis gadījums, kad cilvēks draudējis izdarīt pašnāvību. Ilgu pārrunu procesā izdevies šo personu pārliecināt vispirms iznākt no dzīvesvietas, kur tā bija ieslēgusies, un arī novērst tālāko rīcību.
Arī zemnieki nolemj aiziet no dzīves
Satraucošus faktus aktualizē biedrība “Zemnieku Saeima” laikrakstā “Alūksnes un Malienas Ziņas”. Uz mentālās sabrukšanas robežas ir arī zemnieki, un, kā stāsta Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra Alūksnes biroja ilggadējā vadītāja Viola Aija Kaparšmite, Latvijā esot bijuši vairāki gadījumi, kad zemnieks nolēmis aiziet no dzīves. Divi iepriekšējie gadi ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem un ģeopolitiskās situācijas nesto resursu sadārdzinājumu lauksaimniekus esot iedzinuši milzīgās saistībās. Daudzi ņēmuši apgrozāmo līdzekļu aizdevumus, un, ja arī šis gads būs ar zaudējumiem, situācija kļūšot pavisam drūma. “Pati esmu runājusi ar vienu zemnieku, kurš atzina, ka jau gadu nav normāli gulējis, jo domas maļas tikai ap to, kur ņemt naudu kredīta atmaksai,” intervijā laikrakstam stāsta V.A.Kaparšmite.
Nekāda psiholoģiska atbalsta punkta zemniekiem gan neesot, tādēļ speciāliste sākotnēji aicinot vienkārši atnākt uz biroju parunāt. “Protams, mēs to uzreiz neatrisināsim, bet parunāties vajag. Kas atnāk, vismaz prom aiziet uzņēmīgākiem soļiem un ar kādu cerību dzirksti,” iedrošina Alūksnes biroja vadītāja.
Jautājumi paliks mūžīgi
Jēkabpils novada laikraksts “Brīvā Daugava” intervējis Inesi Nenišķi. “Nenišķu ģimeni zinu jau sen, un vienmēr tā ir šķitusi paraugģimene it visā: ar kādu cieņu un mīlestību vecāki izturas viens pret otru, ka dzīvo tā pa īstam pareizi un audzina saviem bērniem, manuprāt, patiesās vērtības. Viņi visur bija un visu darīja visi pieci kopā – gan sportoja, gan atpūtās, gan pašu spēkiem sakopa un labiekārtoja simtgadīgu māju un saimniecību laukos. Tieši tādēļ pilnīgi prātam neaptverama pirms gada bija saņemtā ziņa, ka vidējais bērns – 15 gadus veicais Kristers – izvēlējies vairs neturpināt šīszemes ceļus,” raksta žurnāliste Sarmīte Rutka.
“Mūsu ģimenes starpā vienmēr valdījušas uzticības pilnas attiecības, vienmēr esmu ar bērniem izrunājusi visdažādākās, arī nepatīkamas tēmas. Tādēļ gan paši esam pārliecināti, gan arī policijas izpētītie Kristera sociālo tīklu un telefona ieraksti apstiprina to, ka tā nebija plānota rīcība,” intervijā saka Inese. “Kristers nebija depresīvs pusaudzis. Viņš savos spriedumos un darbos vienmēr bijis vecāks par saviem gadiem. Viņa dzīvē nebija ne kādu tusiņu, ne aizliegto vielu vai kā tamlīdzīga – visa Kristera pasaule bija sports un ģimene. Diemžēl kāds it kā nevainīgs mirklis viņa tāsdienas dzīvē izraisīja šo milzu sāpi un neatgriezenisko impulsīvo rīcību… Mūžīgs paliks jautājums, ko vēl es varēju izdarīt, kā rīkoties, lai pasargātu… Tur vienīgā iespēja būtu, ja tajā brīdī kāds būtu bijis mājās, būtu klāt, ja spētu ieraudzīt to sāpi. Kā vēlāk teica psihologs, pusaudža vecumā cilvēks vēl neizprot nāves neatgriezeniskumu un, izšķiroties par šādu soli, rod iespēju, kā atbrīvoties no tā brīža sāpēm.” Inese Nenišķe arī stāsta, ka runājusi ar citiem vecākiem, kurus skārusi līdzīga traģēdija. “Tagad esmu sapratusi, ka blakus nereālajām sāpēm vairākiem vecākiem ir kauns, ka viņu bērns ir izvēlējies šādi atvadīties no dzīves. Bet tad jau būtu jākaunas visai sabiedrībai! Kādēļ? Jo, ja bērns iet skolā, tad vienlīdz lielu vai pat lielāku savas dienas daļu viņš pavada ārpus mājām un kontaktējas ar daudziem cilvēkiem, kuriem arī ir iespējas pamanīt un palīdzēt. Diemžēl lielākajai daļai viss ir vienalga. Skolas arī cenšas visas iekšējās dzīves negācijas no sabiedrības acīm noslēpt. Vēl daļai cilvēku tavas neveiksmes pat sagādā prieku, kas spilgti izpaužas jau iepriekš apspriestajos komentāros internetā…”
Arvien vairāk izsaukumu
Latvijā pašnāvību mēģinājumu skaitu raksturo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) izsaukumu dati. Ja salīdzina 2025. gada un 2026. gada pirmo trīs mēnešu datus, tad pašnāvību mēģinājumu skaits ir palielinājies attiecīgi no 952 līdz 1066 gadījumiem.
NMPD direktora vietniece neatliekamās medicīniskās palīdzības jautājumos Māra Dīriņa pastāstīja, ka nogādāšana ārstniecības iestādē notiek atbilstoši Nacionālā veselības dienesta izstrādātajam pacientu nogādāšanas plānam, ņemot vērā NMPD brigādes mediķu konstatētos veselības traucējumus pacientam izsaukuma laikā. Ja pacienta veselības traucējumi paškaitējuma rezultātā ir kritiski, tad pacients jānogādā tuvākajā ārstniecības iestādē, kurā sniedz viņa stāvoklim atbilstošu neatliekamo palīdzību. Izsaukumos, kuros pacients izsaka pašnāvnieciskas domas, kaut arī neesot veicis paškaitējumu, saņemot pacienta piekrišanu, brigāde viņu nogādājot specializētā klīnikā. Visbiežāk tie esot atkārtoti gadījumi pacientiem ar hronisku psihisku saslimšanu. Dīriņa uzsvēra, ja pacients izteicis pašnāvnieciskas domas, nav slēpis paškaitējuma izdarīšanas veidu vai veicis pašnāvības mēģinājumu, viņš vienmēr tikšot nogādāts ārstniecības iestādē speciālistu konsultācijai vai ārstēšanai.
Garākās rindas pie bērnu psihiatra
● Latvijas Ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu reģistrā reģistrēti 258 psihiatri (2026. g. 1. janvāra dati), no tiem savā specialitātē strādā 162 psihiatri. 49 personas ir vecākas par 65 gadiem. Latvijā reģistrēti 90 psihoterapeiti.
● Bērnu psihiatru skaits Latvijā – 55.
● Vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksātiem speciālistiem reģionos ir dažāds – no divām trim nedēļām līdz trim četriem mēnešiem. Garākās rindas ir pie bērnu psihiatriem, īpaši Rīgā un Zemgalē. Rīgā vidējais gaidīšanas laiks pie valsts apmaksāta bērnu psihiatra – 155 dienas.
● Saskaņā ar OECD datiem 2023. gadā Latvijā bija zemākais psihiatru nodrošinājums vidēji uz 1000 iedzīvotājiem starp Baltijas valstīm.
NMPD izsaukumu skaits aug
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izsaukumi pie personām ar pašnāvnieciskām domām, pašnāvības mēģinājumiem un veiktām pašnāvībām laika posmā no 1. janvāra līdz 31. martam
Aptauja Dzirkstele.lv
Publikācija tapusi projektā “Sarežģītā Latvija: no valsts līdz novadam”, kurā “Dzirkstele” sadarbojas ar laikrakstiem “Staburags”, “Ziemeļlatvija”, “Brīvā Daugava”, “Bauskas Dzīve”, “Alūksnes un Malienas Ziņas” un “Latvijas Avīze”. Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas saturu atbild “Dzirkstele”.
#SIF_MAF2025 #sarežģītālatvijanovalstslīdznovadam
