Marta sākumā vienkop pulcējās lopkopības pārraugi, zootehniķi un ciltsdarba speciālisti, lai runātu par ganāmpulka reģistra sakārtošanu, nacionālajām subsīdijām lopkopībā, dzīvnieku veselības, labturēšanas un veterinārijas jautājumiem.
Marta sākumā vienkop pulcējās lopkopības pārraugi, zootehniķi un ciltsdarba speciālisti, lai runātu par ganāmpulka reģistra sakārtošanu, nacionālajām subsīdijām lopkopībā, dzīvnieku veselības, labturēšanas un veterinārijas jautājumiem.
Cilvēki vienmēr runā par to, kas viņiem rūp. To pierādīja arī minētā tikšanās, kas, iecerēta kā informatīva sanāksme, izvērtās par dialogu, kurā pienākumus skaidroja vieni, bet tiem oponēja otri.
Deklarāciju aizpilde
Krustugunīs nonāca Pārtikas un veterinārā dienesta Gulbenes pārvaldes vadītāja Dzidra Gala, skaidrojot dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju veidlapu aizpildi. Izrādās, ka šim dokumentam jāatrodas pie dzīvnieku īpašnieka, kas ir atbildīgs arī par dzīvnieku reģistru. Problēmas sākas tad, kad aizpildāma šī deklarācija, bet lopiņš nav ne reģistrēts, ne saņēmis pasi vai arī saimniece pēdējo ir nozaudējusi.
Lai gan par krotālijām dzīvnieku ausīs dažādās auditorijās skandināts bieži, noskaidrojies, ka ar tām viss vēl nav kārtībā, jo mājlopu īpašnieki piemirsuši sākotnējo atgādni, ka krotālijas par velti vienmēr nespiedīs. Tāpēc ieteikums iegādāties īpašas stangas un šo darbu veikt pašiem.
Lopkopības pārraugi norādīja, ka arī Datu apstrādes centrs ne vienmēr godprātīgi pilda pienākumus. Saimniece piena devēju jau sen nokāvusi, bet no centra saņem atgādni, ka jāsniedz informācija par izslauktā piena daudzumu un citu.
Jāievēro prasības
Ka sertificēts lopkopības pārraugs apseko ganāmpulku, ir pašsaprotami. Savukārt pārrauga somā nav cenrāža, lai pierādītu, cik un par ko saimniekam jāmaksā. Ir norāde, ka pārraugs ir individuālā darba veicējs, tāpēc pats nosaka cenu savam darbam. “Bet kādu cenu lai nosakām, ja tantei laukos nav šīs naudas,” iebilst pārraugi. Zemnieki bilst, ka viņu rīcībā nav uzskatāmas informācijas, kādas prasības jāievēro, lai ievērotu dzīvnieku labturību. Bet to ir pietiekami. Piemēram, pienu pārstrādei nevarēs realizēt, ja dzīvnieks nebūs reģistrēts, laboratoriski izmeklēts, ja lietoti medikamenti, kam ir ierobežojumi.
Ilgāk negaidīs
Pirms dažiem gadiem, kad veterinārijas un lopkopības speciālisti zemnieku auditorijās vēl tikai skaidroja Eiropas Savienības prasības, neviens īsti neticēja, ka paies teorētisko skaidrojumu, ieteikumu un brīdinājumu laiks un tā vietā stāsies praktiska darbība un noteikumu tieša izpilde. Laiks, kad atbildes:”Es zinu!” vietā vajadzēs uzrādīt apliecības, atļaujas, reģistrācijas žurnālus un citus dokumentus ir pienācis. Tāpēc nav pamata iebilst Pārtikas un veterinārā dienesta speciālistu norādei, ka fermā nevar novietot divus traukus un tajos maisīt lopbarību, bet, ja to vēlas darīt, jāveido lopbarības cehs, kura darbību un sanitāriju kontrolē minētais dienests.
Mehanizēta slaukšana
Realizācijai paredzēto cūkgaļu nevar iegūt, dzīvnieku kaujot laukumā aiz kūts. Ir vajadzīga sertificēta kautuve. Savukārt liellopu kautuvju skaitu noteiks valsts. Gulbenei tuvākās šādas kautuves atradīsies Valmierā, Cēsīs un Daugavpilī. Arī piespiedu kaušanu nevar veikt, kur un kā saimnieks iedomājas, jo pirms tam dzīvniekam veicami dažādi izmeklējumi. No 2003.gada 1.janvāra govis, kuru pienu pārdos, nedrīkstēs slaukt ar rokām. Norāžu ir vēl daudz. Tās var patikt, var nepatikt, diemžēl vajadzēs pildīt.
