Gulbenes sabiedriskajā pirtī apmeklētāju ir maz, un tas apdraud tās nākotni.
Gulbenes sabiedriskajā pirtī apmeklētāju ir maz, un tas apdraud tās nākotni. Galvenokārt to apmeklē privātmāju iedzīvotāji, kā arī tie, kam tā ir iknedēļas tradīcija.
“Kad daudzdzīvokļu mājās nebija siltā ūdens, uz pirti nāca vairāk,” saka SIA “Alba”, kam pieder pirts, direktors Romans Adamovičs.
Deviņdesmitajos gados SIA “Alba” pārņēma Gulbenes pirti. Jau tolaik nebija atsevišķas pirts nodaļas sievietēm un vīriešiem. Visi mazgājās vienā telpā atsevišķos laikos. Šis princips saglabājies arī tagad. Pirts strādā trešdienās un sestdienās.
Pirts ir droša
Valsts sanitārās inspekcijas Gulbenes kontroles un uzraudzības daļas vadītāja Lija Neilande norāda, ka Gulbenes pirtī pērn veica kontroles pārbaudes. “Pārbaudījām telpas, aprīkojumu, inventāru, nodrošinājumu ar auksto un karsto ūdeni, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un to lietojumu. Gulbenes pirtī viss ir atbilstošs higiēnas prasībām. Vienīgi celtne, vizuālais izskats var šķist nepiemērots. No epidemioloģiskās drošības viedokļa pirts pakalpojumi ir kvalitatīvi un droši,” uzsver L. Neilande.
Ieguldīto neatpelna
“Pirts bija sliktā stāvoklī. Pirms četriem gadiem remontējām telpas, iztērējām daudz līdzekļu. Ieguldīto neesam atpelnījuši, jo pirts strādā ar zaudējumiem. Nedēļā pirti apmeklē nedaudz vairāk nekā 100 iedzīvotāju un katrs maksā 90 santīmu. Tas ir dārgi. Tomēr nespējam apmaksāt par patērēto ūdeni un tā sagatavošanu,” secina R. Adamovičs.
Pensionāri lūguši, lai pirts apmeklējums viņiem būtu lētāks un daļu izmaksu segtu pašvaldība. Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs uzskata, ka pilsētā sabiedriskā pirts ir nepieciešama.
“Tomēr tik liela pirts ēka, kā ir Gulbenē, šodien vairs nav ekonomiska. Ir mazāk apmeklētāju, bet cena līdz ar to ir palielinājusies. Daļa uzņēmēju ir gatavi veidot pirti, kas būtu daudz mazāka, ar vairākiem piedāvājumiem – saunu, pirti, dušu, masāžu un atpūtas telpu. Piekrītu, ka pensionāriem ir grūti samaksāt pirts apmeklējumu. Pašvaldība par to domā.
Pirts ir privātīpašums un ieguldīt tajā pašvaldības līdzekļus ir sarežģīti. Es ceru, ka vasarā nodosim sociālās aprūpes centru, kurā būs iespēja mazgāties maznodrošinātajiem cilvēkiem,” skaidro N. Stepanovs.
“Mēs vēl spriežam par pirts nākotni. Uzņēmums nevar strādāt ar zaudējumiem. Varbūt izsludināsim tās pārdošanu. Ja to neslēgsim, tad, iespējams, vēlreiz to pārveidosim. Piemēram, no vienas lielas telpas uztaisīs divas nelielas, kur maza kompānija vai draugi var uzturēties atsevišķi,” par pirts likteni domā R.Adamovičs.
Klienti ir apmierināti
Kādreiz mazgājamā telpā bija auksts. Remontējot pielika piekaramos griestus, pārbūvēja pirts karsējamo telpu. “Tagad ir metāla krāsns ar akmeņiem. Tā rada labu karstumu un garu,” atzīst daudzi laikraksta aptaujātie pirts apmeklētāji.
Ja citās pirtīs apmeklētāji maksājot par stundām, ko tur pavadījuši, tad Gulbenē par 90 santīmiem uz lāviņas var nosēdēt visu pirts darba laiku. “Neviens nesteidzinās, un cilvēks pēc grūtas nedēļas tur atgūs spēku un možumu,” ir pārliecināts R.Adamovičs.
Pirtī vēl ir veļas mazgātava un frizētava.
