31. maijā Latvijas jaunatnes teātra aktieri Druvienā pulcēsies uz mēģinājumu. Jau vēstīts, ka 23. jūnija vakarā “Silmaču” estrādē tiks ielīgoti Jāņi kopā ar varoņiem no Rūdolfa Blaumaņa lugas “Skroderdienas Silmačos”.
“Silmaču” estrādes vietā šopavasar ir notikusi pašvaldības rīkotā talka. Šajās dienās tur turpinājušies teritorijas labiekārtošanas darbi. Pļauj zāli, skatuvei tiek likta jauna grīda.
“Būs labi. Esmu novērojusi darbus noritam. Skatītājiem paredzētie soli glabājas šķūnī, kad vajadzēs, tos izņems,” “Dzirkstelei” saka druvēniete Sandra Āre, kuras ģimenes māja ir “Silmaču” māju pudurī un kura ilgus gadus ir vadījusi “Silmaču” izrādes muzeju Druvienā. Šobrīd atsevišķa vadītāja tieši šim muzejam vairs nav un tādu pašvaldība nav paredzējusi.
“Silmačos” arī stādīs puķes
“Silmaču” muzejs pastāv un tā vadība ir uzticēta Druvienas kultūras nama vadītājai Hertai Pugačai – “Dzirkstelei” saka Druvienas, Lizuma, Rankas un Tirzas pagastu apvienības vadītāja Irēna Jansone.
23. jūnijā atvērts būšot arī “Silmaču” muzejs. Apmeklētāji varēs šajā ēkā iekļūt – “Dzirkstelei” stāsta Gulbenes novada kultūras centra vadītāja Sarmīte Zdanovska.
To apliecina arī I.Jansone. Viņa cer, ka ne tikai 23. jūnijā, bet arī citās dienās “Silmaču” muzeju interesentiem būs iespējams apmeklēt.
Izvēdināta un sakārtota esot arī izrādes dekorāciju krātuve, kura atrodas “Silmačos”. No teritorijas uz Lejasciemu pagaidām tikušas aizvestas Ingas Nagles veidotās lelles, kuras četrus gadus atradušās Druvienā, tagad autore tās saposīs, lai jūnijā atdotu atpakaļ “Silmaču” teritorijas dekorēšanai – stāsta S.Zdanovska. I.Jansone teic – I.Nagle arī restaurēs lelli Ābramu, kurš ir “Silmaču” muzeja neatņemama sastāvdaļa. Ābrams 23. jūnijā atkal gulēs muzejā uz krāsns augšas.
Publiski pieejamā informācija liecina, ka sakarā ar gatavošanos 23. jūnija izrādei Druvienā pašvaldība no sava budžetā ir ieplānojusi iztērēt 12 000 eiro.
S.Zdanovska teic – “Silmaču” estrādes vietas sakopšana ir pašvaldības iestāžu kopējs darbs. Novada kultūras centrs sadarbojoties ar pagastu apvienības pārvaldi. I.Jansone stāsta: “Labiekārtošanas darbi “Silmaču” kompleksā vēl turpinās.
Tiltiņi tiek atjaunoti, apkārtējā teritorijā koki un krūmi tiek apkopti, zāle tiek pļauta. Apzaļumošana notiek, puķītes sastādīsim. To veic pagastu apvienības pārvalde sadarbībā ar pašvaldības Attīstības un īpašumu nodaļu.”
Biļetes cilvēki jau pērk
23. jūnijā Druvienā Ābrama lomā būs aktieris Jānis Skanis, kurš pie reizes tiks arī sumināts 75. dzimšanas dienā. Viņš ar lugu “Skroderdienas Silmačos” ir saistīts kopš 1975. gada, kad Nacionālā teātra režisora Alfreda Jaunušāna iestudētajā izrādē atveidoja Joski. Savukārt 2002. gadā Edmunda Freiberga iestudējumā viņš bija Ābrams. Kopš tā laika šī loma ir viņam bijusi piešķirta uz mūžu – gluži kā ordenis. Tagad J.Skanis ir saistīts ar Latvijas jaunatnes teātri, kurš, kā liecina “Lursoft” dati, ir 2015. gadā reģistrēts nodibinājums ar sabiedriskā labuma organizācijas statusu. Nodibinājuma valdē ir Elita Krūmiņliepa, Juris Millers un Raivis Vecmanis.
S.Zdanovska stāsta, ka 23. jūnijā atvērts apmeklētājiem būs arī “Silmaču” muzejs. Padomāšot arī par gida nodrošināšanu. Bet jau pirms izrādes sākuma estrādei pieguļošajā teritorijā omulību ieviest tiek aicināti amatnieki. “Būs arī radošās darbnīcas – siera siešana, vainagu pīšana, lai varētu noskatīties izrādi ar vainagu galvā,” saka S.Zdanovska.
Ar SIA “Biļešu paradīze” starpniecību biļetes uz Druvienā šovasar gaidāmo izrādi interesenti varot nopirkt jau tagad. Iespēja iegādāties biļetes ir arī Gulbenes novada kultūras centrā. S.Zdanovsaka saka – biļetes pērk labi. Taču, dodoties uz Druvienas “Silmačiem” 23. jūnijā, viņa aicina pasākuma apmeklētājus līdzi ņemt skaidru naudu, jo Druvienā mēdz būt problēmas ar internetu.
Savukārt S.Āre teic – joprojām funkcionāla ir aka, kura atrodas pie “Silmaču” muzeja. Aka pirms pieciem gadiem tikusi tīrīta. “Tur vienmēr bijis ļoti labs dzeramais ūdens. Noteikti varēs ņemt un padzerties arī 23. jūnijā,” saka S.Āre.
“Silmaču” muzejam – 40
S.Āre teic – ir satraukums par to, vai vietām nav pielabojams “Silmaču” izrādes muzeja ēkas dakstiņu jumts. Par ēkas stāvokli šobrīd viņa neesot informēta. S.Āre uzsver, ka muzejam, kuram šogad aprit 40 gadu, ir nacionāla nozīme.
“Esmu dzirdējusi, ka šis muzejs vairs neeksistē. Kā tūrisma objekts vairs nav izcelts pašvaldības interneta vietnē “Visitgulbene.lv”. Žēl. Šis muzejs tomēr glabā Nacionālā teātra vērtības – dekorācijas no sena “Skroderdienas Silmačos” iestudējuma. Tā taču ir Latvijas vēsture,” saka S.Āre.
Druvienas Vecās skolas-muzeja vadītāja Anita Graumane “Dzirkstelei” saka: “Likvidējot “Silmaču” muzeja vadītāja štata vienību pašvaldībā, ir likvidēts muzejs kā tāds. Tā vienkārši nav. Ietaupīja naudu, atņemot amatu ar pusslodzīti? Cilvēks katru vasaru tur visu laiku strādāja. Tas… nav vārdos izsakāmi. Savulaik Teātra muzejā Rīgā esmu redzējusi ekspozīciju, kurā vēstīts par to, kā Druvienā “Silmaču” muzeju atvēra. Tur akcentēts, ka Druvienā esošais ir unikāls Eiropas mēroga muzejs. Vienīgais tāds muzejs, kas veltīts atsevišķai lugai. Unikāls! Vieta, kur dzima atmodas patriotisms, kad 1989. gadā uz šejieni atbrauca Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa dalībnieki. Vieta, kur pirmoreiz pacēlās karogi! “Silmačos” tas bija! Un kāds pacēlums bija druvēniešos! Visi kopā devās iekārtot un uzcelt “Silmačus”. Par to rakstījusi literatūrzinātniece Līvija Volkova. Bez muzeja viss tas “Silmaču” komplekss kultūras cilvēkam nav saprotams. Kāpēc vispār radās ideja par šādu kompleksu? Tās lugas dēļ! Tāpēc, ka novadnieks Jānis Poruks bija iecerējis rakstīt par savu māsu. Viņa kopā ar vīru skroderi, kuram kliba kāja, dzīvoja “Silmačos”. J.Poruks savu ieceri izstāstīja R.Blaumanim. Un tā piedzima luga. Tāpēc – ne jau estrāde ir galvenā. Estrāde vajadzīga tikai tāpēc, lai teātri varētu spēlēt. Bet runa ir par māju, par vietu, kurā dzīvoja skroderis un kur viss notika.”
