Prātus kopā liek Latgales un Vidzemes pašvaldības un vienojas par rezolūciju
FOTO: DIĀNA ODUMIŅA
Vidzemes un Latgales pašvaldību pārstāvji 29. maijā sapulcējās Lizumā, SIA “Avoti” birojā, lai runātu par Latvijas austrumu teritorijas drošību un ekonomiskās noturības stiprināšanu. Sanāksmes rīkotājas bija Vidzemes un Latgales plānošanas reģionu Attīstības padomes.
Noslēgumā sanāksmes dalībnieki vienojās par kopējas rezolūcijas pieņemšanu, kura tiks nosūtīta Valsts prezidentam, Ministru kabinetam, Saeimai un atbildīgajām nozaru ministrijām. Vēl pašvaldību pārstāvji vienojās, ka turpinās darbu pie saviem ieteikumiem Latvijas austrumu teritorijas definēšanā, lai nacionālajā līmenī izceltu šo vietu kartē kā vislielākajam riskam pakļauto. Turklāt – gan no drošības, gan no ekonomiskās attīstības viedokļa.
Latvijas austrumu teritorijā, kā uzsvēra sanāksmes dalībnieki, atrodas visa Latgale un visa Vidzeme. Tika pausts, ka nepieciešams šim konceptam pievērst pastiprinātu uzmanību politiķu aprindās un valstī kopumā, jo šis ir neatliekams jautājums, kas prasa risinājumus un finanšu ieguldījumus.
Tajā pašā laikā izskanēja, ka plašākā kontekstā, protams, visa Latvija ir uzskatāma par Eiropas Savienības austrumu pierobežu.
Ievadvārdos šai sanāksmei Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Mazūrs teica – šoreiz pa vidu runātājiem nav ne galda, ne datoru, lai veidojas brīva saruna “bez šķēršļiem”.
Toni sarunai piešķīra namatēvs – SIA “Avoti” valdes priekšsēdētājs Uldis Misiņš, kurš konkretizēja, ko uzņēmēji gaida no pašvaldībām Vidzemē un Latgalē šodienas ģeopolitiskajā situācijā. Viņš norādīja, ka ir izvērsis savu uzņēmējdarbību abos šajos reģionos.
“Šajā nedēļā Latgalē, paldies dievam, viss ir mierīgi. Bet iepriekšējā nedēļā, liekas, bija četras darbdienas, kad bija šūnu apraide. Ko darīt? Cilvēkam nākt uz darbu vai nenākt? Pirmais – ir vajadzīga informācija,” teica U.Misiņš.
Viņš akcentēja, ka ir vajadzīga racionāla pieeja. Tiekoties ar Ekonomikas ministrijas pārstāvjiem Uzņēmēju dienās Vidzemē, viņš uzzinājis – valsī tiek gatavoti noteikumi, lai lielie uzņēmumi varēti iegādāties dronu atbaidīšanas ierīces. “Visi uztraucas par to, un tas ir ļoti svarīgi,” sacīja U.Misiņš.
Drošība kā “higiēnas faktors”
Drošību Latvijas austrumu teritorijā par “higiēnas faktoru” nodēvēja Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, kura ir arī Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece.
“Ja mēs nebūsim droši šajā teritorijā, tad jautājums – kāpēc mēs vispār te dzīvojam?” viņa teica.
I.Suija-Markova kā nākamo prioritāti nosauca Latvijas austrumu teritorijas ekonomisko attīstību. Arī norādīja, ka maz investīciju plūst no Rīgas uz Latvijas austrumiem.
I.Suija-Markova kolēģiem teica: “Mēs nevaram katrs pa vienam izsisties cauri. Te ir jautājums – kur mēs varam tos spēkus salikt kopā?”
Viņa sacīja, ka Latgales plānošanas reģions daudz ir darījis jau kopš 2022. gada un agrāk, lai pieteiktu austrumu pierobežas tēmu, taču šis process nav bijis viegls, “ir gājis kā pa celmiem”. Saruna par šo jautājumu ir turpināta jau Briselē ārpus nacionālā līmeņa. I.Suija-Markova teica, ka Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomē ir vienojušies skatījumā par to, ka nacionālajā līmenī Latvijā ir vajadzīgs zonējums, izvērtējot riskus un vajadzīgo atbalstu. Viņa uzsvēra, ka visaugstākā riska pakāpe ir pašvaldībām, kurām ir tiešā robeža ar Baltkrieviju vai Krieviju.
“Tā mūsu izpratnē būtu pirmā līmeņa zona. Tur ir tiešais risks. Un visi pārējie faktori – ekonomika, iedzīvotāji, demogrāfija, kapacitātes trūkums. Tam ir ļoti specifiski instrumenti ar noteikta veida atbalstu,” teica I.Suija-Markova.
Nākamajā ģeopolitiskā riska zonā, viņasprāt, ir visa pārējā Latgale un Vidzeme, kur aktuāla problēma ir darbaspēka resursi un investīciju piesaiste. Trešajā riska zonā – pārējā Latvija ar Pierīgu un Kurzemi.
“Tāds ir tas mūs redzējums, kas noņemtu spriedzi par to, kas ir/nav austrumu robeža,” sacīja I.Suija-Markova, runājot Vidzemes plānošanas reģiona Attīstības padomes vārdā.
Atbalstu šādam skatījumam pauda Madonas novada domes priekšsēdētājs Agris Lungrevičs. Viņš šābrīža situāciju salīdzināja ar 2020. gadu, kad pašvaldības jutās “kā uz vientuļas salas”, jo bija pašiem ar visu jātiek galā. “Tomēr ir vajadzīga kopēja politika,” uzsvēra A.Lungrevičs, piebilzdams, ka līdzi ir jānāk finansējumam patvertnēm, pārtikas rezervēm. Finansējums varētu būt no ES fondiem vai no pašvaldību finanšu izlīdzināšanas līdzekļiem.
Šūnu apraide? “Dzīve neapstājas”!
Valstī ir apstiprināts rīcības plāns Latvijas austrumu pierobežas ekonomiskajai izaugsmei un drošības stiprināšanai 2025.–2027. gadam. Taču vairāk nekā pusi no finansējuma (iezīmēti bijuši kopumā šā 640 miljoni eiro) Latgalē neredzot – pauda Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, kurš ir arī Preiļu novada domes priekšsēdētājs.
Viņš atzinīgi vērtēja valsts ieguldījumu robežsardzes stiprināšanā. Teica, ka esot notikusi robežas aprīkošana ar “pūķa zobiem” un risināti citi jautājumi, kas saistīti ar aizsardzību, bet uzņēmējdarbības attīstībai Latgalē diemžēl finansējums pieejams bijis tikai nelielām programmām. A.Adamovičs piebilda, ka plānā ir runa par katastrofu pārvaldības centriem. Latgalē esot pieci izveidoti, viens tiekot būvēts un trīs vēl ir iecerēti.
Par pirmo reālo pieredzi, kas Latgalē gūta, saņemot šūnu apraidi ar oranžo brīdinājumu, A.Adamovičs teica – saprasts, ka patvertnes lielākoties nav piemērotas tam, lai tur ilgstoši uzturētos. “Kur nav ūdens un nav ventilācijas, mazi bērni tur nesēdēs,” sacīja A.Adamovičs.
Secināts, ka katrā skolā, katrā bērnudārzā vajadzīgi dzeramā ūdens krājumi, vajadzīgas uzlādes stacijas, lai var uzlādēt tālruņu baterijas.
“Nezinu, kā jums, bet mums Preiļos ir četri benzīntanki un nevienam nav ģeneratora. Ja pazūd elektrība un ilgāku laiku nav, tad uzpildes nav,” sacīja A.Adamovičs.
Viņš pauda, ka valstī ir jādomā par materiālajām rezervēm, par to, “cik esam elementārajam gatavi skolās, bērnudārzos, slimnīcās, sociālās aprūpes centros”.
Balvu novada domes priekšsēdētājs Jānis Trupovnieks pauda, ka arī šajā laikā, kad Latgalē un Vidzemē saņemti šūnu apraides oranžie brīdinājumi, “dzīve neapstājas”, ir jāturpina strādāt pašvaldībām, veikaliem, izglītības iestādēm un visam pārējam. Arī Ukrainā, neņemot vērā ārkārtas situāciju, cilvēki turpina iet uz darbu, teica J.Trupovnieks.
Tomēr Latvijas valdība, ministrijas sāk domāt citādāk, kad droni ielidoja Madonā, kad Cēsis satramdīja, Valmieru satramdīja, viņš teica. “Vairs neuzsveram, ka pie mums Latgalē. Nē, pie mums Latvijā,” sacīja J.Trupovnieks.
Viņš arī pauda, ka jādomā, kā piesaistīt cilvēkus palikšanai Latvijas austrumu teritorijā.
Limbažu novada domes priekšsēdētāja Sigita Upmale vērsa uzmanību, ka šābrīža ģeopolitiskajā situācijā valstī ir jāpārskata “slimnīcu līmeņošanas plāni”. “Mums slimnīcai (Limbažos – red.) šobrīd ir nodrošināti augstas kvalifikācijas mediķi. Bet, noņemot neatliekamās medicīniskās palīdzības statusu slimnīcai, pazūd pakalpojumi,” viņa pauda satraukumu.
Lūdzu, vairs “netērējam strūklakām”!
Runājot par ekonomikas jautājumiem Latvijas austrumu teritorijā, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs Normunds Līcis aicināja šajos apstākļos: “Netērējam strūklakām!” Viņš akcentēja, ka svarīga ir ūdenssaimniecība, izglītības iestādes, kam vispirms jātērē finansējums.
N.Līcis teica, ka nevajadzētu sabiedrībai stāstīt utopijas par patvertnēm. “Kāpēc netiek skaidri pateikts: katrs pats rūpējas, kur viņam patverties?” viņš sacīja un piebilda – lai kur cilvēks atrastos brīdī, kad tiek izziņots dzeltenais vai oranžais brīdinājums, viņš meklē patvērumu pēc divu sienu principa vai koku, kuram pieslieties, vai bedri, kur tverties. Patvertņu, pēc N.Līča domām, nav un, visticamāk, nebūs.
N.Līcim piekrita Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers. Viņš pauda – katram indivīdam ir jābūt par sevi atbildīgam. Pašvaldībām prioritāte ir bērni, pansionāti. D.Adlers atgādināja, ka rit piektais Krievijas kara gads pret Ukrainu. Šajā laikā Latvijas valdība, viņaprāt, par gausu rīkojas.
“Mums ir jākļūst par tādu mazo valdību savās teritorijās un jāpasaka priekšā,” teica D.Adlers.
Viņš pauda, ka ir skaidri jāpasaka, ko pašvaldības Latvijas austrumu teritorijā gaida no valdības, no Eiropas Komisijas. Viņš sacīja, ka valstī primāra ir drošība, par ko rūpējas Nacionālie bruņotie spēki, Aizsardzības ministrija, bet pašvaldības pasaka, kā jānotiek evakuācijai, ja tāda kļūst nepieciešama.
“Katrai pašvaldībai ir savs attīstības plāns un viedoklis, kā veicināt iedzīvotāju noturību savā teritorijā, kā panākt, lai uzņēmēji neaizbrauc. Tas ir primāri. Un jāsaprot, kas uzņēmējiem ir vajadzīgs. Primāri ir jāpalīdz tiem uzņēmējiem, kuri grib darīt, kuri šodien grib darīt. Daudz viņu nav,” sacīja D.Adlers. “Mums vajag lielos uzstādījumus. Mēs esam spēks. Mums vairāk ir jābūt kopā.”
Ludzas novada domes priekšsēdētājs Edgars Mekšs sacīja, ka droni, visticamāk, arī turpmāk ielidos Latvijā. “Jautājums ir, kā mēs varam saimniecisko dzīvi sakārtot tā, lai to minimāli ierobežotu, lai nepārspīlētu,” viņš pauda.
Latvijā šobrīd visi mācās, kā būt šajos apstākļos. Par dronu ielidošanu Latvijā, viņš teica, ka tāda ir “cita realitāte” un te vajadzīga radoša pieeja. Arī pašvaldībā civilās aizsardzības komisijas vadītājam, kā uzsvēra viņš, ir jābūt tam, kurš uzklausa rekomendācijas, tomēr lēmumu pieņem pats. “Pēc savām sajūtām jāpieņem lēmums,” sacīja E.Mekšs.
FAKTI
● VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONA Attīstības padomes dalībnieki: priekšsēdētāja Inese Suija-Markova, Cēsu novada domes priekšsēdētāja vietniece; vietnieks Gints Sīviņš, Ogres novada domes deputāts; locekļi
– Normunds Līcis, Saulkrastu novada domes priekšsēdētājs; Guntis Gladkins – Valmieras novada domes priekšsēdētāja vietnieks; Dzintars Adlers – Alūksnes novada domes priekšsēdētājs; Normunds Mazūrs – Gulbenes novada domes priekšsēdētājs; Sigita Upmale – Limbažu novada domes priekšsēdētāja; Agris Lungevičs – Madonas novada domes priekšsēdētājs; Ervins Labanovskis – Smiltenes novada domes priekšsēdētājs; Vents Armands Krauklis – Valkas novada domes priekšsēdētajs.
● LATGALES PLĀNOŠANAS REĢIONA Attīstības padomes dalībnieki: priekšsēdētājs Aldis Adamovičs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs; vietnieks Andrejs Elksniņš, Daugavpils valstspilsētas domes priekšsēdētājs; locekļi: Gunārs Upenieks, Krāslavas novada domes priekšsēdētājs; Aleksandrs Bartaševičs, Rēzeknes valstspilsētas domes deputāts; Vitālijs Aizbalts, Augšdaugavas novada domes priekšsēdētājs; Inta Kaļva, Balvu novada domes priekšsēdētāja vietniece; Dāvids Rubens, Līvānu novada domes priekšsēdētājs; Edgars Mekšs, Ludzas novada domes priekšsēdētājs Guntars Skudra, Rēzeknes novada domes priekšsēdētājs.
AVOTS: VIDZEME.LV UN LPR.GOV.LV
REZOLŪCIJA
LATGALES UN VIDZEMES PLĀNOŠANAS REĢIONU Attīstības padomes 29. maijā Lizumā vienojušās aicināt Ministru kabinetu un Saeimu attiecībā uz Latvijas austrumu teritoriju:
● vienoties ar pašvaldībām patvertņu un drošu telpu ģenerālplānu;
● nodrošināt īpašu valsts atbalstu izglītības procesa nepārtrauktībai;
● nodrošināt elektronisko sakaru pieejamību visās apdzīvotajās teritorijās;
● sniegt mērķētu atbalstu tūrisma un viesmīlības uzņēmumiem;
● nodrošināt slimnīcu un veselības aprūpes iestāžu gatavību krīzes situācijām;
● izveidot papildu stimulus uzņēmumu investīcijām apdraudējuma ietekmētajās teritorijās.
FAKTI
● Latvijā Eiropas Savienības un NATO 246 kilometrus garā sauszemes robeža ar Krieviju ir Alūksnes, Balvu, Ludzas, Augšdaugavas (Demenes pagasts) novadā.
● Latvijā Eiropas Savienības un NATO 161 kilomertru garā robeža ar Baltkrieviju ir Augšdaugavas (8 pagasti), Krāslavas (robežojas gan ar Krieviju, gan Baltkrieviju), Ludzas novadā.
● Pierobežas joslu, ne platāku par diviem kilometriem, sākot no valsts robežas, nosaka Latvijas Republikas Valsts robežas likums.
AVOTS: LIKUMI.LV UN RS.GOV.LV
Projektu “Stipra kopiena – stipra valsts 2026” līdzfinansē “Mediju atbalsta fonds” no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par saturu atbild “Dzirkstele”.
#stiprakopienastipravalsts2026 #SIF_MAF2026
