Vidzemē trauksmes sirēna reālu draudu dēļ izmantota tikai reizi — pirms 20 gadiem

OTRDIEN, 2. JŪNIJĀ, visas Latvijas teritorijā pārbaudei tika iedarbinātas ne tikai trauksmes sirēnas, kuras skanēja 3 minūtes, bet tika pārbaudīta arī šūnu apraides sistēmas darbība. Gulbenē “Dzirkstele” trauksmes sirēnas ieslēgšanas brīdi sagaidīja Gulbīšu parkā, tobrīd arī tālrunī saņemot šūnu apraides paziņojumu. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) iepriekš bija ziņojis, ka šīs pārbaudes brīdī cilvēkiem nav nekādi jāreaģē. Pārbaudei ar tās elementiem – sirēnu un šūnu apraidi – šajā brīdī paredzēts tikai informatīvs raksturs.

Joprojām ne visi zina un saprot

Laikraksts novēroja, ka trauksmes sirēnas skanēšanas laikā 2. jūnijā Gulbīšu parkā daļa cilvēku nebija izbrīnīti – tātad zināja, ka valstī notiek trauksmes sirēnas pārbaude. Daudzi pieaugušie un bērni turpināja atpūtu pie strūklakas, uz soliņiem. Pašvaldības vairāki strādnieki turpināja darbu pie parka zaļo stādījumu kopšanas un pilnveides. Taču “Dzirksteles” uzrunātā kāda sieviete ar mazu bērnu ratiņos par sirēnas pārbaudi neko nezināja un uz šo skaņu reaģēja, sakot: “Jābēg!” Viņa straujiem soļiem stūma bērnu ratiņos projām no parka.

“Nedrīkstam atslābt, ir jāturpina cilvēkus informēt,” “Dzirkstelei” saka VUGD Sabiedrības izglītošanas un informēšanas nodaļas vecākā inspektore Vidzemes reģionā Sandra Vējiņa.

Ļoti būtiski, ka trauksmes sirēnas skanēšanu pavadīja šūnu apraides paziņojuma izplatīšana līdz lietotāju viedierīcēm. Šādas dubultas brīdināšanas sistēmas testēšana nav jaunums. VUGD tā jau ir rīkojies iepriekš. “Ceram, ka ar to – ar pārbaudi – viss arī beigsies un nebūs reālas nepieciešamības. Svarīgi zināt, ka viss darbojas,” viņa teic.

No oficiālās informācijas, kas tika izplatīta jau pēc 2. jūnija pārbaudes, zināms, ka valstī bijušas problēmas tikai ar vienas trauksmes sirēnas iedarbināšanu. Taču iedzīvotāji ziņojuši, ka ne visi savos viedtālruņos ir saņēmuši šūnu apraides paziņojumu. Zināms, ka pēc 2. jūnija testa Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs kopā ar mobilo sakaru operatoriem veic saņemto datu analīzi, lai identificētu sistēmas uzlabojumu iespējas. Tas, cik liela iedzīvotāju daļa veiksmīgi saņēma paziņojumu, ir atkarīgs ne tikai no operatoru tīkla, bet arī no telefona modeļa un operētājsistēmas.

Kurš rīks sabiedrības brīdināšanai ir modernāks?

S.Vējiņa saka – trauksmes sirēnas ir tikai viens no elementiem, ko var izmantot sabiedrības brīdināšanai.

“Vai tā ir vētra, vai tas ir lokāls apdraudējums vai lielākā teritorijā. Mums tie instrumenti ir dažādi. Kādu rīku kombināciju izvēlēties, cik plaši izmantot, lemj konkrētais darbu vadītājs (apdraudējuma zonā – red.). Par to, kā darīt, kā cilvēkus informēt. Iespējas mums ir. Mēs saistībā ar 2. jūnija pārbaudi, ieslēdzot trauksmes sirēnas, aicinām iedzīvotājus ielūkoties “112” Latvijas interneta vietnē, lejupielādēt tās aplikāciju savos tālruņos. Tāpat informāciju var iegūt citos kanālos, kuriem esam sagatavojuši viegli uztveramus informatīvos materiālus. Bet ir jābūt gribai izlasīt un saprast,” viņa stāsta.

Tomēr Gulbenes novada deputāts Andis Caunītis “Dzirkstelei” pauž – trauksmes sirēna ir būtiska. Viņš paliek pie viedokļa, ka brīdī, ja pār Gulbenes novadu lido kāds aizdomīgs drons, trauksmes sirēnai būtu jāskan. Šobrīd esot noprotams, ka, visticamāk, neskanēs. Vismaz Rēzeknes pieredze bijusi tieši tāda – trauksmes sirēna netika iedarbināta.

S.Vējiņa saka: “Pēc Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pieprasījuma VUGD aktivizē šūnu apraides paziņojumu par apdraudējumu gaisa telpā, un šis paziņojums tiek nosūtīts uz iedzīvotāju viedtālruņiem apdraudētajās teritorijās. Šobrīd šis ir visoperatīvākais un modernākais apziņošanas veids, kura iedarbināšana notiek dažu minūšu laikā. Nepieciešamības gadījumā arī, izvērtējot situāciju un konkrētos apstākļus, VUGD priekšnieks var lemt par trauksmes sirēnu iedarbināšanu dabas katastrofas vai tās draudu gadījumā. Bet šobrīd šūnu apraides paziņojums būs ātrākais veids, jo trauksmes sirēnu gadījumā VUGD vēl vajag apstiprinošu informāciju no sabiedriskajiem medijiem, ka viņi ir gatavi pārraidīt informāciju. Nav pieļaujama situācija, ka tiek ieslēgtas sirēnas, bet neseko skaidrojums, ko darīt. Tā ka teorētiski šāda iespēja pastāv, bet visdrīzāk tas tomēr būs šūnu apraides paziņojums.”

Trauksmes sirēnām Latvijā – 20 gadu vēsture

Līdz šim Vidzemē tikai reizi reāli ir bijusi ieslēgta trauksmes sirēna atbilstoši tās mērķim – sabiedrības brīdināšanai. Tas notika pirms aptuveni 20 gadiem, kad Valmierā bija maģistrālā gāzes vada avārija, –
stāsta S.Vējiņa. Viņa arī skaidro, ka par trauksmes sirēnām atbildīgs ir Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs, bet VUGD ir tikai šīs infrastruktūras lietotājs.

VUGD centra priekšnieka palīdze Agnese Selecka “Dzirkstelei” stāsta, ka viņas pārstāvētā iestāde trauksmes sirēnu uzturēšanu veic tikai kopš 2015. gada. Šo sirēnu pārbaudes regularitāti nosaka Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumu Nr. 440 “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” 15. punkts.

Publiski jau pausts, ka esošajām trauksmes sirēnu iekārtām Latvijā ir vairāk nekā 20 gadu. Šobrīd valstī ir 164 šādas iekārtas, Gulbenes novadā ir 2 – Gulbenē un Stāķos. Taču pašvaldības, sevišķi Latgalē, uzskata – valstī ir par maz trauksmes sirēnu, to skaits būtu jādubulto.

Kopš 2010. gada Agrīnās brīdināšanas sistēmu tīkls Latvijā nav paplašināts. “Pēdējos gados nav bijis pieejams finansējums, lai palielinātu trauksmes sirēnu skaitu. Tajā pašā laikā ir sagatavots Ministru kabineta noteikumu projekts “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība”. Tas paredz tiesības arī pašvaldībām ierīkot trauksmes sirēnas. Ceram, ka sirēnu skaits tuvākajos gados palielināsies,” stāsta A.Selecka.

2004. gada 18. septembrī “Dzirkstele” rakstījusi, ka Gulbene ir viena no pirmajām piecām mazajām Latvijas pilsētām, kurās novietota trauksmes sirēna. Togad šī sirēna pārbaudes nolūkā tika ieslēgta 21. septembrī uz 2 minūtēm. Jau toreiz VUGD pārstāvis “Dzirkstelei” uzsvēra, ka trauksmes sirēnas iekārta maksā dārgi. Šodien, kā liecina publiskā informācija, viena tāda iekārta izmaksā aptuveni 35 000 eiro.

A.Selecka saka: “Trauksmes sirēnas ir uzstādītas 2000. gadu sākumā, lielākoties tās ir novecojušas, aprīkotas ar mehāniskiem rotējošajiem mehānismiem, to vadības risinājumi ir novecojuši. Tās būtu jānomaina, taču līdz šim atbilstošs finansējums nav bijis pieejams. Notiek darbs pie fondu finansējuma piesaistes, lai būtu iespēja vismaz daļēji atjaunot trauksmes sirēnas.” .

Katrai ģimenei vajag drošības plānu

S.Vējiņa teic, ka šodien informācijas ir daudz, taču cilvēks bieži vien neiedziļinās, jo uzskata – pagaidām tas nav aktuāli. “Ir jādomā katram par savas ģimenes drošības plānu, ja to tā varētu nosaukt. Jāzina, kas ģimenei kādā mirklī varētu būt svarīgi. Piefiksēt, izrunāt starp ģimenes locekļiem, lai zinātu, kāda ir pareizā rīcība. Protams, varbūt kādā mirklī apjūkam,” viņa saka.

S.Vējiņa arī uzsver, kā jārīkojas iedzīvotājiem, dzirdot trauksmes sirēnu. “Ir jāieslēdz radio, televizors un jāklausās, ko stāsta sabiedriskie mediji. Tur būs informācija par to, kas ir jādara vai tieši otrādi – kas nav jādara. Arī 2. jūnija trauksmes sirēnas skanēšanas laikā es klausījos, kā sabiedriskie mediji stāstīja par notiekošo pārbaudi un par to, ka cilvēkiem nav nekādi jāreaģē,” viņa stāsta.

A.Caunītis saka – Latvijā par iedzīvotāju samulsumu liecina pirmie gadījumi, kad tika saņemti šūnu apraides paziņojumi sakarā ar aizdomīgu dronu ielidojumiem mūsu gaisa telpā. “Reizē, kad šādu brīdinājumu saņēmām arī Gulbenē, bija situācija – cilvēki, kuri atradās tajā brīdī lielveikalā, tur arī palika, bet neviens cits tajā brīdī no ārpuses tur ieiet nevarēja. Veikals tā kā bija aizslēgts ciet. Ja kāds tad bija pagalmā vai stāvlaukumā… Variants bija palikt automašīnā, bet tuvākais objekts – veikals – bija nepieejams. Iespējams, veikala durvis bija noslēgtas automātiski, jo tajā brīdī arī pazuda elektrība. Tomēr sabiedrībai šādās situācijās vajadzētu būt saprotošākai, iecietīgākai,” viņš teic.

“Saistībā ar 19. maija šūnu apraides brīdinājumu par drošības incidentu Latvijas gaisa telpā vairākos reģionos “Maxima Latvija” rūpēs par darbinieku un klientu drošību nekavējoties reaģēja un, vadoties pēc atbildīgo dienestu sniegtajām rekomendācijām, slēdza vairākus veikalus, tajā skaitā arī Gulbenē. Līdzko apdraudējums bija noslēdzies, veikali darbību turpināja ierastajā režīmā. Kā paredz iekšējās uzņēmuma procedūras, kas veidotas pēc atbildīgo dienestu rekomendācijām, klienti, kas vēlas, var palikt veikala telpās apdraudējuma laikā. Cilvēku drošības dēļ pēc šūnu apraides paziņojuma saņemšanas jauni klienti veikalā netiek ielaisti,” “Dzirkstelei” paskaidroja SIA “Maxima Latvija” komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

UZZIŅAI

● Ministru kabineta 2017. gada 8. augusta noteikumi “Valsts agrīnās brīdināšanas sistēmas izveidošanas, darbības un finansēšanas kārtība” nosaka to, kas šajā sistēmā ietilpst:

• trauksmes sirēnas, kas atrodas VUGD pārziņā;

• valsts un pašvaldību institūciju trauksmes un apziņošanas iekārtas;

• elektroniskie plašsaziņas līdzekļi (piemēram, radio, televīzija);

• raidorganizācijas un elektronisko sakaru komersanti, kas nodrošina elektronisko sakaru tīklu;

• citi inženiertehniski risinājumi, kas spēj nodrošināt agrīno brīdināšanu.

● Lēmums par trauksmes sirēnas aktivizēšanu saskaņā ar šiem noteikumiem pieņem:

• VUGD priekšnieks – visā valstī vai vairāku pilsētu un novadu teritorijā;

• VUGD teritoriālās struktūrvienības vadītājs – pilsētas vai novada teritorijā.

● Pirms trauksmes sirēnu ieslēgšanas VUGD nosūta elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem informāciju par katastrofu vai katastrofas draudiem un iedzīvotāju rīcību attiecīgajā situācijā. Attiecīgajā teritorijā tiek ieslēgtas trauksmes sirēnas, vismaz 3 minūtes raidot brīdinājuma signālu.

AVOTS: LIKUMI.LV

SVARĪGI!

● Nacionālie bruņotie spēki (NBS) var izmantot šādus šūnu apraides paziņojumus, kuri tiek nosūtīti uz viedtālruņiem, lai informētu par iespējamo gaisa apdraudējumu vai par tūlītēju nepieciešamo rīcību:

• dzeltenais brīdinājums – informējošs paziņojums, kas neprasa tūlītēju iedzīvotāju rīcību, bet aicina būt informētiem par iespējamu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā;

• oranžais brīdinājums – paziņojums par konstatētu apdraudējumu Latvijas gaisa telpā, kas paredz tūlītēju iedzīvotāju rīcību atbilstoši sniegtajām instrukcijām.

● NBS arī nosūta uz viedtālruņiem informāciju, kad apdraudējums gaisa telpā ir beidzies.

AVOTS: IEKŠLIETU MINISTRIJA, VUGD

Ja pamanīts aizdomīgs drons

● nekavējoties jāzvana uz vienoto ārkārtas palīdzības tālruni 112; precīzi jāraksturo drona atrašanās vieta, lidojuma virziens un izskats; ja drona uzvedība šķiet bīstama (tas strauji nolaižas vai nes nezināmu kravu), nedrīkst mēģināt tam tuvoties, bet ir jādodas telpās vai jāatrod aizsegs (ēka, koks, reljefa padziļinājums);

• nedrīkst mēģināt dronu notriekt ar akmeņiem, šaujamieročiem vai citiem priekšmetiem; to darīs profesionāļi;

• ja tiek novērota NBS reakcija vai pretgaisa aizsardzības vienību darbs, nedrīkst to filmēt, nedrīkst publicēt sociālajos tīklos, jo Ukrainas pieredze rāda – no šādas informācijas ieguvējs ir ienaidnieks;

• drona nokrišanas gadījumā ir svarīgi tam netuvoties un to neaiztikt, jo drons var būt aprīkots ar sprāgstvielu vai pašiznīcināšanās mehānismu, kas var nostrādāt jebkurā brīdī; ja pamanīts drons, kas ir nogāzies, nekavējoties jāinformē VUGD vai policija par atradumu un tā atrašanās vietu, tikmēr nedrīkst ļaut nevienam piekļūt objektam, jāgaida, līdz ierodas speciālisti.

AVOTS: ZEMESSARDZES 2. VIDZEMES BRIGĀDE

Aptauja

Vai jūs bijāt informēti par trauksmes sirēnu iedarbināšanu un šūnu apraides paziņojuma izsūtīšanas pārbaudi 2. jūnijā?

Venerande Šmite: – Jā, vakarā izlasīju. Protams, ka ir nepieciešami šādi mēģinājumi, lai sabiedrība zinātu, kas notiek.

Artūrs no Gulbenes: – Īsti nebiju, izlasīju tikai pēc notikuma. Droši vien būtu nepieciešams, vienīgi varētu par to paziņot pirms mēģinājuma, nevis pēc.

Vita Puķe: – Nē, nebiju informēta. Bet droši vien, ka tas ir vajadzīgs.

Anna Ināra: – Jā, biju. Vajag izglītot cilvēkus, mēs nezinām, kas būs, kāda būs situācija. Vajag pieradināt pie grūtībām. Vajag, lai saprot, ka tā būs un ka tā var būt. Ja nenotiks nekas, tad viss būs labi, bet, ja būs, tad pieradināt cilvēkus, kā rīkoties.

Aiga Zvirgzda no Varakļāniem: – Jā, biju informēta. Uzzināju, skatoties ziņu raidījumu “Panorāma”. Es uzskatu, ka ir vajadzīgi šie trauksmes mēģinājumi, lai informētu iedzīvotājus un nodrošinātu, ka viss strādā.

— Ernests Pauls Mednis, Dinija Anete Petrovska