Saimnieki: izvēlas privāto biznesu.
Saimnieki: izvēlas privāto biznesu
Galgauskas pagasta “Zemītēs”, kur izveidota SIA “Ole 98”, 300 kvadrātmetru stikla siltumnīcā tirgus un saimniecības vajadzībām šopavasar audzē 170 dažādu puķu stādus.
“Ziemā audzējām sīpollokus, kurus Gulbenē praktiski nevienam nevajadzēja, tāpēc tos realizējām Rīgā, Jēkabpilī un Madonā. Tagad ar pūlēm apgūts arī Gulbenes tirgus. Kopš novembra zaļumus – dilles, selerijas, pētersīļus un lokus – piegādājam Galgauskas pamatskolas virtuvei,” stāsta “Zemīšu” saimniece Liāna Kušķe, kas kopā ar vīru Egilu un meitu Gundegu, kura ir uzņēmuma direktore, rosās siltumnīcā. Otra īpašuma daļa pieder dānietei Juttei Soondergartei.
Liāna plāno, ka šinīs dienās izstādīs maisu sīksīpolu, lai ziemā atkal varētu patērētājiem piedāvāt lokus.
“Sēsim arī salātus, tikai diena par īsu, visu nevaram paspēt,” saka L.Kušķe. Viņa atzīst, ka neesot padevušies redīsi, jo tie ir garās dienas augs, kam vajadzīgs kvalitatīvs apgaismojums, tāpēc to vietā audzēs citu kultūru.
Siltumnīcā sarindotas kastītes un podi ar dēstiem, kas izvietoti dažādos stāvos, lai visam pietiktu vietas. Daļa no tiem ir nekavējoties piķējami.
Liāna stāsta, ka ar šo darbu nevar kavēties, jo gaisa temperatūra un mitrums ir augsts, tāpēc sēklas strauji dīgst un asni stiepjas garumā. Būs arī puķes, kas aug podiņos, tās paredzētas realizācijai.
Sēklas iegādājas par 200 latiem
Dārzniece stāsta, ka atraitnītes iesējusi 25.janvārī, lai tirgū tās piedāvātu jau ziedošas un cilvēki tās varētu izmantot dobju veidošanai. Iesētas lobēlijas, vairāku toņu lupīnas, drīz ziedēs agrās samtenes, kastēs diedzēties liktas krizantēmas un dāliju gumi. Visu puķu daudzveidību uzskaitīt ir neiespējami, atliek pašiem atbraukt uz “Zemītēm” un nolūkot kādu sev tīkama zieda stādu.
“Realizējot zaļumus, nopelnīto naudu sadalījām malkas un sēklu iegādei. Tikai sēklām šopavasar izlietojām 200 latu,” rēķina L.Kušķe. Siltumnīcā plaša vieta rasta simtiem podu ar kallām un klīvijām. To ziedus Liāna izmanto, darinot sēru vainagus un pušķus.
Ierīkos jaunu siltumnīcu
Siltumnīcā ir vieta puraviem, tomātu stādiem un kāpostiem, ko te audzē ģimenes azaida galdam, jo saimniece uzskata, ka Gulbenes rajonu ar dažāda veida kāpostiem pietiekami apgādā zemnieku saimniecība “Dimdiņi” un citi šīs dārza kultūras audzētāji. Realizācijā viņa plāno piedāvāt apmēram 12 šķirņu tomātus.
Ar zemstikla 300 kvadrātmetru platību galā tiek Liāna ar Gundegu, malkas sagatavošanu un kurinātāja pienākumus uzticot Gintam. Vidēji bargā ziemā patērējot apmēram 100 nomaļu kravas, par katru maksājot 3,50 latus. Abas atzīst, ka siltumnīca kļuvusi par savdabīgu mājas istabu, kur pavada dienas lielāko daļu. Iegādāts karkass vēl vienai tikpat lielas siltumnīcas izveidei, kas būs skopāk apsildīta, tāpēc tur audzēs kultūras, kas nav siltumprasīgas. Liāna atzīst, ka darba apjoms viņu nebiedējot, jo pirms tam, strādājot Valmieras rajonā, viena tikusi galā ar 1000 kvadrātmetru siltumnīcas platību.
Uz brīnumiem necer
Saimniekojot nepilnu gadu, iespēts pārbūvēt un uzlabot apkures sistēmu gan siltumnīcā, gan dzīvojamā mājā, sakārtot elektroenerģijas pievadi, sakopt apkārtni un iecerēt vēl citu darāmo.
“Uz brīnumiem es neceru. Ir tikai jāstrādā. Pavasarī pati sēdēšu Gulbenes tirgū un pārdošu stādus, jo, ja tos ved uz Rīgu, neko nopelnīt nevar. Ceru, ka vienošos ar pagasta padomi, kas atļaus stādus pārdot Galgauskas centrā, lai iedzīvotājiem būtu ērtāk,” prāto Liāna.
Bizness domāts izdzīvošanai
“Darbs siltumnīcā vismaz pagaidām ir dzīvesveids. Bizness, kas domāts izdzīvošanai. Lai gūtu peļņu, ar šo platību ir par maz, jo produkciju varam piedāvāt epizodiski. Lielajām sadarbības firmām ir vajadzīgi apjomi. Pagaidām par līgumu slēgšanu nedomājam,” spriež L.Kušķe. Viņa nevēlas veidot parādattiecības ar valsti, jo tas rada atkarību un ir nepatīkama iepriekšējā pieredze. “Paļaujamies uz to, ko spējam paši,” viņa saka. Turpmākās ieceres Liāna saista ar lauka platību izveidi un jaunu kultūru audzēšanu.
