Rīga, 26.apr., LETA. Saeima ceturtdien nolēma nenodot izskatīšanai komisijās apvienības “Saskaņas centrs” (SC) priekšlikumu par izmaiņām Satversmē, kas paredz, ka Valsts prezidentu vēlētu tauta.
SC frakcijas priekšsēdētāja biedrs Valērijs Agešins debašu laikā norādīja, ka ideju par tautas vēlētu prezidentu atbalsta arī citu politisko spēku vēlētāji. Viņš mudināja jautājumu par tautas vēlētu prezidentu nodot izskatīšanai komisijās, lai parlamentam trīs gadu laikā būtu iespēja līdz nākamajām valsts augstākās amatpersonas vēlēšanām izstrādāt kvalitatīvus Satversmes grozījumus.
Savukārt “Vienotības” frakcijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka par šādiem grozījumiem ir jādiskutē, tos nevar virzīt sasteigti. Esot jāņem vērā, ka, ieviešot tautas vēlēta prezidenta institūtu, nāktos veikt grozījumus daudzos citos normatīvajos aktos, – tas apliecina, ka šāds solis nav vienkāršs.
Vēl lielākas leģitimitātes piešķiršana prezidentam, nekā patlaban jau ir piešķirta Ministru prezidentam, var novest pie konstitucionālās krīzes, brīdināja Smiltēns. Viņš sacīja, ka tautas vēlēts prezidents, kuram netiks palielinātas pilnvaras, var radīt vilšanos iedzīvotājos, jo nevarēs panākt gaidītās reformas. Tāpēc pašlaik norisinās arī diskusija par iespēju noteikt, ka prezidentu parlaments var ievēlēt ar vismaz 2/3 Saeimas deputātu balsu vairākumu.
SC skaidro, ka Latvijā Valsts prezidenta institūcija radās kā partiju kompromisa rezultāts ar mērķi saglabāt politisko līdzsvaru. Tādēļ Satversme prezidentam paredz ierobežotas tiesības.
Tomēr, ņemot vērā pilsoniskās sabiedrības attīstību, valsts varas dalīšanas nostiprināšanas vajadzības un nepieciešamību dot vēlētājiem skaidri izprotamas izvēles iespējas starp dažādiem politiskiem piedāvājumiem, par manāmu konstitucionālās attīstības tendenci 20.gadsimtā kļuva pakāpeniska prezidenta tiešās ievēlēšanas principa, saskaņā ar kuru prezidentu ievēlē tauta, ieviešana.
Šī tendence ir vērojama, sākot ar Austrijas 1929.gada konstitucionālo reformu līdz Lietuvas 1992.gada konstitūcijai, Somijas 1999.gada konstitūcijai un 2012.gada Čehijas konstitūcijai, norādīja politiķi.
Latvijā pastāvošā politisko partiju sadrumstalotība un līdz ar to nespēja vienoties par valsts attīstības pamatjautājumiem ir viens no iemesliem ārkārtīgi zemajam iedzīvotāju uzticības līmenim valsts varai, tostarp Saeimai. Nosacījums, ka prezidentu ievēlē tauta, veicinātu skaidrāka politiskā piedāvājuma formulējumu un valsts augstākā amatpersona varētu kļūt par patiesu nācijas vienotības simbolu.
Prezidenta kandidātam vajadzētu uzstāties tautas priekšā, kas ļautu izvirzīties intelektuāli stiprām personībām un pasargātu prezidenta vēlēšanas no neizteiksmīgām kompromisa figūrām.
SC akcentē, ka mūsdienās tādi nacionālas valsts iedzīvotājiem svarīgi jautājumi kā miers, finanšu stabilitāte, ekoloģija, drošība, enerģētiskā stabilitāte var tikt atrisinātas tikai starptautiskajā līmenī. Tāpēc valsts pārstāvība starptautiskajā līmenī iegūst lielāku nozīmi un līdz ar to prasa augstāku atbildības līmeni.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas faktiskā prezidenta institūcijas funkcionēšana būtiski pārsniedza formālo Satversmes tvērumu. Tādēļ nepieciešams noteikt augstāku prezidenta leģitimitātes pakāpi, nosakot, ka viņu ievēlē tauta.
Kā ziņots, Reformu partijas līderis Valdis Zatlers uzskata, ka iniciatīvai par tautas vēlētu prezidentu ir jānāk no koalīcijas.
“Vienotības” Saeimas frakcijas vadītāja vietniece Lolita Čigāne iepriekš atzina, ka “Vienotība” diez vai atbalstīs šo SC priekšlikumu, jo tas esot populistisks.
Savukārt “Visu Latvijai!”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK līderis Raivis Dzintars pagājušajā nedēļā norādīja, ka Satversmes grozījumu pieņemšanas kārtību reglamentējot koalīcijas līgums. “Mūsu nostāja ir par tautas vēlētu prezidentu, un par to centīsimies pārliecināt arī kolēģus. Bet šis nebūs tas jautājums, kura dēļ mēs šūpotu koalīciju,” teica Dzintars.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis iepriekš norādīja, ka ZZS varētu atbalstīt SC priekšlikumu.
