Rīga, 26.apr., LETA. Sociālās garantijas, kas pienākas eksprezidentiem, ir valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme, uzskata bijusī Valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga.
Eksprezidente norāda, ka Latvijā pastāvošā kārtībā nav unikāla vai nenormāla, proti, cilvēkam, kurš bijis Valsts prezidents, pienākas sociālās garantijas kā valsts pašcieņas un pašlepnuma izpausme, aģentūru LETA informēja eksprezidentes sekretāre Daina Lasmane.
“Daudzās valstīs, tādās kā ASV, bet tagad jau arī Latvijā, prezidents jau ir bijis miljonārs pirms amatā stāšanās, kas, protams, noņem viņam raizes par dzīves apstākļiem pēc prezidentūras. Gandrīz visās demokrātiskās valstīs bijušie prezidenti turpina pildīt dažāda paveida savas valsts reprezentācijas uzdevumus, kuru apjoms mainās atkarībā no viņu starptautiskās reputācijas. Līdz mūža galam persona, kam īsāku vai garāku laika posmu ir bijis gods pārstāvēt savu valsti, tiek publiski atpazīta un identificēta kā konkrētās valsts bijušais prezidents vai prezidente,” saka Vīķe-Freiberga.
Viņa skaidro, ka bijušam prezidentam ir regulāri jāturpina veikt valsts reprezentācijas funkcijas gan pašu mājās, gan starptautiski. Pie eksprezidentiem ierodas diplomāti, ārzemju augstas amatpersonas, dažādu organizāciju pārstāvji un žurnālisti. “Eksprezidentei lietošanā atvēlētais dzīvoklis tātad nebūt nav tikai atpūtā aizgājušas pensionāres privātā dzīves vieta, bet gan kalpo arī kā aktīvi izmantota publiskā telpa,” min bijusī prezidente. Turklāt viņa norāda, ka piešķirtais dzīvoklis ir valsts īpašums. “Atliek vien gaidīt, lai eksprezidents izlaistu garu, un dzīvoklis jau atkal būs brīvs citiem tā kārotājiem,” norāda eksprezidente.
Vīķe-Freiberga saka, ka viņai ir būtiski visi labumi, kas atbilstoši likumam tiek sniegti. “Tos visus patiešām novērtēju un izmantoju,” saka eksprezidente, bilstot, ka, mainot pašreizējo kārtību, jaunā jebkurā gadījumā atbilstoši tiesiskās paļāvības principam attiektos tikai uz nākamajiem prezidentiem.
Kā ziņots, Valsts prezidents Andris Bērziņš apņēmies nākt klajā ar iniciatīvu, kas paredzētu mazināt tās privilēģijas, kuras patlaban saskaņā ar likumu pienākas valsts pirmajai personai pēc prezidentūras beigām. Prezidents intervijā Latvijas Radio raidījumā “Krustpunktā” uzsvēra, ka neredz vajadzību pēc šādām privilēģijām, kuras viņam nav nepieciešamas, arī skatoties uz personīgo brīvību. “Es neredzu sev vajadzību, ka mani pēc tam būtu jānodrošina. Tīri no savas personīgās brīvības.”
Politikas centra “Providus” pētniece Iveta Kažoka aģentūrai LETA pauda viedokli, ka Valsts prezidentam Bērziņam, kurš saskaņā ar pagājušā gada valsts amatpersonas deklarāciju uzkrājis 1,76 miljonus latu, nepieklājas nākt klajā ar iniciatīvām par eksprezidentiem paredzētajām privilēģijām.
“Bērziņa kungs nav gluži tas prezidents, kuram pieklātos nākt klajā ar šādām iniciatīvām. Ja viņa vietā būtu tāds prezidents, kuram tiešām būtu ko zaudēt pēc prezidenta amata atstāšanas, tad būtu cita runa,” vērtēja Kažoka.
Eksperte uzskata, ka kaut minimālas privilēģijas eksprezidentiem pienākas daudzās demokrātiskās valstīs, jo būtu dīvaina situācija, kad pēc prezidentūras beigām bijusī valsts galva kļūtu par bezdarbnieku, meklētu sev dzīvesvietu vai paliktu bez iztikas līdzekļiem. “Ir jāapsver valsts prestiža jautājumi un elementāra saprātīguma jautājumi,” atzīmēja pētniece.
Vienlaikus Kažoka norādīja: būtu nepieciešams domāt, vai eksprezidentiem ir nepieciešamas tik plašas privilēģijas, piemēram, dārgas automašīnas un apmaksāti sekretāri.
Likums “Par valsts prezidenta darbības nodrošināšanu” noteic, ka, atstājot Valsts prezidenta amatu, persona, kura ieņēma Valsts prezidenta amatu, saņem no valsts lietošanā vienu valsts dzīvokli un vienu automašīnu, kā arī iegūst sekretāru. Tāpat eksprezidentiem pienākas pensija 50% apmērā no Valsts prezidentam noteiktā atalgojuma mēnesī.
