LETA
Vērojot Krievijas propagandas raidījumus, aizvadītajā nedēļā visinteresantāk bija analizēt vēstījumus par Ukrainas armijas iebrukumu Krievijas teritorijā Kurskas apgabalā.
Tas ir pirmais lielais ārvalstu militārais iebrukums Krievijas teritorijā kopš Otrā pasaules kara, kas turklāt pārsteidza Maskavu nesagatavotu. Kijivas spēki ir iegājuši vismaz 30 kilometrus Krievijas teritorijā un pacēluši Ukrainas karogu Sudžas pilsētā. Piecu dienu laikā, kopš Ukrainas spēki iespiedās Krievijas Kurskas apgabalā, no kaujām aizbēguši vismaz 76 000 Krievijas civiliedzīvotāju.
Jāuzsver, ka propagandistu ziņojumos bija ļoti daudz noklusētā. Nekādā gadījumā netika rādīti kadri, kuros ukraiņu karavīri no ēkām norauj Krievijas karogus, to vietā uzvelkot Ukrainas karogu. Tāpat netika ziņots par Krievijas militārā konvoja iznīcināšanu. Nebija arī sižetu, kuros ukraiņi redzami ar sagūstītajiem krievu karavīriem.
Vērts atzīmēt, ka Kurskas iebrukums tika pasniegts visnotaļ klusinātos toņos, to dēvējot par terora aktu. Zīmīgi, ka ukraiņu ieņemtajos apgabalos izsludināts nevis kara stāvoklis, bet ārkārtas stāvoklis saistībā ar notiekošo “pretterorisma operāciju”. Krievu propagandisti nekādā veidā neminēja, ka tā ir karadarbība, kas notiek Krievijas teritorijā.
ASV domnīca “Kara Pētījumu institūts” (ISW) lakoniski vēsta, ka Krievijas Nacionālā pretterorisma komiteja 9.augustā izsludināja pretterorisma operāciju Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalā, reaģējot uz Ukrainas iebrukumu Kurskas apgabalā. Federālā drošības dienesta vadītājs un Nacionālās pretterorisma komitejas priekšsēdētājs Aleksandrs Bortņikovs paziņoja par pretterorisma operācijām Belgorodas, Brjanskas un Kurskas apgabalā, reaģējot uz “sabotāžas un izlūkošanas vienībām”, kas veic “terora aktus” Krievijā. Pretterorisma operācija ļauj Krievijas iestādēm veikt vairākus pasākumus, tostarp apturēt vai ierobežot sakaru pakalpojumus, uzraudzīt telekomunikāciju kanālus, konfiscēt transportlīdzekļus un iekļūt privātīpašumā.
Jāteic, ka “Abrams” un “Leopard” tanku, nemaz nerunājot par “HIMARS” un F16, nosūtīšana uz Ukrainu propagandistu diskusijās izsauca daudz lielāku histēriju nekā notikumi Kurskā. Jāatgādina odiozā ģenerāļa un Krievijas Valsts domes deputāta Andreja Guruļova vairākkārtīgi teiktais – ja vācu tanki būs Krievijas vēsturiskajās zemēs, sekos “Bставай страна огромная” (“celies, valsts milzīgā”), kas ir rinda no ārkārtīgi populārās Otrā pasaules kara laika dziesmas “Svētais karš”. Saistībā ar Kurskas notikumiem nekas tāds pieminēts netika. Cita lieta, ka tika uzsvērts, ka šo operāciju pilnībā plānojusi un izstrādājusi NATO.
Faktiski rodas iespaids, ka Kremļa propagandisti dara visu, lai Kurskas notikumus iespēju robežās marginalizētu, lai sabiedrībā nebūtu panikas un cilvēkiem nerastos sajūta, ka Kremlis nekontrolē notiekošo.
Vēl viena Krievijas informatīvās telpas īpatnība – “Telegram” kanālos daudz aktīvāk tiek kritizēts Krievijas ģenerālštabs un tiek prasīta atbildība no amatpersonām, kas šādu uzbrukumu pieļāva. Nekas tāds nav atrodams oficiālajos televīzijas kanālos.
Staļins un Kremļa rokasgrāmata medijiem
To, ka Kremlim ukraiņu iebrukums Kurskā ir radījis pamatīgas galvassāpes, liecina valsts galvenā propagandista Vladimira Solovjova teiktais viņa ik svētdienas raidījumā “Vakars ar Vladimiru Solovjovu”, kurā viņš uzsvēra, ka ukraiņu mērķis ir ne tikai militārs, bet tā esot arī informatīvās destabilizācijas operācija. Tādēļ Krievijas varas iestādēm ar vislielāko bardzību jāvēršas pret trauksmes cēlājiem medijos un sociālajos tīklos. Solovjovs atsaucās uz Staļina teikto, ka kara laikā panikotāji pielīdzināmi dzimtenes nodevējiem un nošaujami. Propagandists vairākkārtīgi uzsvēra, ka “situācija tiek kontrolēta” un nekādai panikai neesot pamata.
Tas labi sasaucas ar Krievijas opozīcijas medija “Meduza” vēstīto, ka prezidenta [Vladimira Putina] administrācija lūgusi Kremlim lojālos medijus “neeskalēt situāciju” saistībā ar Ukrainas bruņoto spēku iebrukumu Kurskas apgabalā. Viņiem tiek ieteikts visos iespējamos veidos izvairīties no diskusijām par “jaunas frontes” atklāšanu un salīdzināt notiekošo ar Kurskas kauju Lielā Tēvijas kara laikā. Turklāt žurnālistiem nav atļauts runāt par iespējamo Ukrainas karaspēka virzību uz Kurčatovas pilsētu, kur atrodas Kurskas atomelektrostacija, lai auditorijā nerastos “kodoldraudu sajūta”. Žurnālistiem ieteikts koncentrēties uz Ukrainas bruņoto spēku uzbrukumiem civiliedzīvotājiem un uzsvērt, ka to laikā cietuši bērni.
Vēl viens ziņu sižetu ieteicamais akcents ir “cilvēku vienotība un saliedētība”, ierodoties asins nodošanas punktos un izmitinot savās mājās evakuētos civiliedzīvotājus. Turklāt lojālajiem medijiem ir jāpārliecina auditorija, ka pagaidu izmitināšanas centros reģionā ir pietiekami daudz vietu ikvienam, un jāapraksta apgabala gubernatora pienākumu izpildītāja Alekseja Smirnova vizītes uz šādiem centriem, kā arī slimnīcām un klīnikām.
Jāteic, ka raidījums “60 minūtes”, kā arī ziņu pārraides vārds vārdā sekoja sniegtajām vadlīnijām. Bija gan sižeti ar evakuēto cilvēku stāstiem, gan administrācijas amatpersonu vizītes izmitināšanas centros un slimnīcās. Turklāt nemitīgi tika uzsvērts, ka Kurskas iedzīvotāji pašsaprotami esot nobažījušies, taču neesot ne miņas no panikas.
Tas ir krasā pretrunā ar sociālajos tīklos redzamajiem iedzīvotāju izmisīgajiem saucieniem pēc palīdzības, vēršoties tieši pie Putina. Šo cilvēku izkliegtais, ka viņi jūtas vieni un pamesti likteņa varā, protams, Kremļa televīzijās atspoguļots netiek.
Klusais Putins
Kareivīgais Putins, kurš ne reizi vien ir žvadzinājis kodolieročus, uzsverot, ka tie tiks pielietoti tikai Krievijas suverenitātes apdraudējuma gadījumā, aizvadītajā nedēļā bija salīdzinoši mierīgs un kodolieroču rungu nevicināja. Diktators vien minēja, ka tā ir “bezprecedenta situācijas eskalācija” un “milzīga mēroga provokācija”.
“Tomēr Krievijas televīzijā un Kremļa paziņojumos pēdējo dienu nemierīgie notikumi tiek parādīti kā gandrīz ikdienišķi, un Ukrainas spēki ierasti tiek saukti par “diversantiem”, kuri mēģina iebrukt. Prezidents Vladimirs Putins Ukrainas bruņutehnikas vienību virzību raksturoja kā “kārtējo liela mēroga provokāciju”,” vēsta “Wall Street Journal”.
Izdevums arī raksta, ka “Putina klusā reakcija uz iebrukumu Kurskā tomēr rada jautājumus par to, kādas sarkanās līnijas īsti ir Krievijas līderim un vai Rietumu vilcināšanās apbruņot Ukrainu, ko izraisīja bažas par eskalāciju no Krievijas puses, nebija stratēģiska kļūda”.
“Mums jāredz, kā krievi reaģēs, jo šis taču ir uzbrukums tās teritoriālajai integritātei un galu galā suverenitātei,” laikrakstam norādīja bijušais Lielbritānijas aizsardzības atašejs Krievijā Džons Formens, piebilstot, ka “jautājums ir par to, kas ir sarkanā līnija”.
Vienīgie, kas “ārdījās”, tradicionāli bija Solovjovs un Guruļovs. Tiesa, šoreiz neizskanēja aicinājumi “noslaucīt no zemes virsas” Londonu un Berlīni, taču abi propagandisti aktīvi aicināja iznīcināt visu Ukrainas energoinfrastruktūru, kā arī sist pa lēmumu pieņemšanas centriem, tostarp Kijivu. Guruļovs arī paziņoja, ka esot pienācis laiks likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes vadītāju Kirilu Budanovu un Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku, kas visi esot “teroristi”.
Propagandisti pret militārajiem blogeriem
Ja “Telegram” kanālos aktīvi izskan aicinājumi atbrīvot no amata un sodīt Krievijas Bruņoto spēku ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu, tad propagandisti par to klusē. Tikpat kā neizskan starptautiskajos medijos parādījušās ziņas, ka Krievijas izlūkdienesti jau divas nedēļas zinājuši par ukraiņu gatavoto iebrukumu un par to ziņojuši ģenerālštābam (Gerasimovam), kas tam nav pievērsis nekādu uzmanību.
To, ka tā ir taisnība, apliecina Guruļova teiktais, ka Krievijas izlūkdienesti neapšaubāmi ir zinājuši par plānoto iebrukumu, jo “atšķirībā no Otrā pasaules kara mūsdienās šādas operācijas nav iespējams noslēpt”. Guruļovs aicināja noskaidrot atbildīgos, kādēļ ukraiņiem iebrukums izdevās, taču nevienā brīdī kā vainīgo neminēja Gerasimovu.
Guruļovs arī sarūgtināti klāstīja, ka mīnu lauki pie robežas neko nedodot, ja tiem talkā nenāk artilērijas uguns, kuras, nezin kāpēc, ukraiņu iebrukuma laikā neesot bijis. Ja pat lojālais propagandists Kremļa galvenajā propagandas raidījumā atļaujas maigi, bet tomēr šādus pārmetumus izteikt, nav grūti iedomāties, kas notiek “Z blogeru” kanālos.
“Vismaz pagaidām nekas neliecina par tautas sašutumu, kas vērsts pret Putinu, ārpus tieši skartajiem Kurskas apgabaliem. Krievijas hipernacionālistiskie kara analītiķi “vārās dusmās” par Krievijas Aizsardzības ministrijas neveiksmēm. Daži no viņiem ir pieprasījuši Gerasimova nošaušanu un bijušā Ukrainas kara komandiera ģenerāļa Sergeja Surovikina atgriešanos frontē,” vēsta “Wall Street Journal”.
Jānorāda, ka Krievijas militāro blogeru kanālos klejo videoklipi, kuros redzams, ka Krievijas papildspēku kolonna 9.augustā cieta smagus zaudējumus netālu no citas apkaimes pilsētas Rilskas, un Ukrainas karavīri publiskoja kadrus ar vairāk nekā 100 krievu ieslodzītajiem. Pēc Krievijas militāro analītiķu domām, notriekti vismaz trīs Krievijas kaujas helikopteri. Naktī uz 9.augustu “Telegram” kanālos sāka parādīties video ar iznīcinātu Krievijas militāro konvoju, pret kuru visdrīzāk triecienu vērsa Ukrainas bruņotie spēki.
Prokara Krievijas kanālu autori, komentējot iznīcinātā konvoja video, asi kritizēja Krievijas militārās vadības taktiku. “Telegram” kanāla “Militārais informators” autors konvoja kustības organizēšanu pie robežas nosauca par “necaurredzamu stulbumu”, vēsta “Meduza”. Izdevums arī atsaucas uz “Z blogeri” no Kurskas reģiona Romānu Aļehinu, kurš atbildīgajām krievu armijas amatpersonām par kolonnas iznīcināšanu pieprasa nāvessodu. “Tas, kurš deva pavēli pārvietoties kolonnās dronu novērošanas zonā, ir ne tikai āksts, bet viņam jāpiespriež sods pēc kara laika likumiem,” raksta Aļehins.
Krievijas “Z patriotu” izsmieklu izpelnījās arī Aizsardzības ministrijas paziņojums, ka nogalināti 1120 ukraiņi, jo pirms tam Gerasimovs sacīja, ka iebrukumā Kurskā iesaistīti ne vairāk kā 1000 Ukrainas karavīru.
Rezumējot, Krievijas propaganda visiem spēkiem cenšas iebrukumu Kurskā marginalizēt un nekādā gadījumā nerunāt par to, ka karš ienācis arī Krievijas teritorijā. Vienlaikus atšķirībā no militārajiem blogeriem Kremļa televīzijās ne reizi netiek uzdots jautājums, kā šāds iebrukums vispār bija iespējams un kāpēc tas tika “nogulēts”. Autoritāri režīmi publiski savas kļūdas nevētī, vien ik pa brīdim kāda amatpersona izkrīt pa logu vai cieš aviokatastrofā.
