Rīga, 2.maijs, LETA. Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija šodien ar balsu vairākumu atbalstīja politisko reklāmu aizliegšanu televīzijās 30 dienu periodā pirms vēlēšanām.
Skatot jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu, atsevišķi deputāti vēlējās reklāmas aizliegt arī radio, taču šis priekšlikums netika atbalstīts. Tāpat atbalstu neguva priekšlikumi par īsāku termiņu politisko reklāmu aizliegumam.
Deputāti vienojās, ka partija bezmaksas aģitācijai varēs izmantot 20 minūšu garu raidlaiku, kuru varēs sadalīt piecu minūšu nogriežņos.
Politiķi vienojās, ka par iespējamo kompensējošo mehānismu bezmaksas raidlaikam spriedīs likumprojekta otrajā lasījumā.
Komisijas sēdē šodien notika daudz debašu par jauno Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektu. Plānots, ka komisija likumprojektu varētu pabeigt nākamajā sēdē.
Deputāte Rasma Kārkliņa (V) norādīja, ka reklāmas televīzijā un tam nepieciešamā lielā nauda padara partijas atkarīgas no ziedotājiem. “Ja šīs reklāmas nebūs, tad politiķi ciešāk kontaktēsies ar vēlētājiem, būs vairāk satura, nevis bilžu,” pauda deputāte.
Raimonds Vējonis (ZZS) atzīmēja, ka jādomā par mediju nediskriminēšanu, jo, ja reklāmu aizliegtu vienā plašsaziņas līdzeklī, tas nebūtu godīgi pret uzņēmējiem. Tāpēc, viņaprāt, vajadzētu reklāmu aizliegt vai nu visur, vai nevienā medijā.
Deputāte Marjana Ivanova Jevsejeva (SC) norādīja, ka aizliegumam būtu dažādas sekas – nevienlīdzīga ietekme uz medijiem, slēptās reklāmas izmantošana, pieaugs administratīvo resursu izmantošana. “Būtu atbalstāma vienas klusās nedēļās ieviešana visos medijos,” teica politiķe.
Deputāte Lolita Čigāne (V) skaidroja, ka televīzijā reklāmas ir visdārgākās un ar tām ir vislielākā iespēja panākt, lai vēlētāji lēmumus pieņemtu emociju varā, nevis izvērtējot visus argumentus. Ja aizliegums būtu 30 dienas, vēlētāji varētu sekot piedāvājumiem, izvērtēt programmas un nesekot mirkļa emocijām. “Mazāks ierobežojums nesasniegtu šos mērķus,” norādīja Čigāne, piebilstot, ka politiskās reklāmas televīzijā ir aizliegtas 13 Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet slēptā reklāma un administratīvo resursu izmantošana aizliegta jau tagad.
Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka apgalvoja, ka naudas samazinājuma politiskajiem spēkiem nebūs, jo līdzekļus pārdalīs citos medijos un bez televīzijas esot daudz citu veidu, kā reklamēties. “Situācija televīzijās jau ir diezgan katastrofāla. Ja šo jautājumu neskatīs kompleksi, var panākt vēl lielākas problēmas,” baidīja Līdaka, piebilstot, ka televīzija ir labākais veids, kā vēlētājiem skaidrot savus principus un projektus.
Deputāts Valdis Liepiņš (RP) uzsvēra, ka televīzija ir visietekmīgākais līdzeklis un partijas to nešpetni izmanto. Kā piemēru viņš minēja kādu politisko spēku, kas ar ļoti emocionālām reklāmām trīs četru dienu laikā iekļuva Saeimā, spēlējot uz vēlētāju emocijām.
Komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (SC) argumentēja, ka loģiskāk būtu mazināt tēriņu griestus politiskajiem spēkiem. “Šeit mēs ierobežojam ne tikai medijus, bet arī politiskos spēkus, kādus instrumentus tie var izmantot. Jādomā par tēriņu griestu samazināšanu,” pauda Dolgopolovs.
“Providus” pētniece Iveta Kažoka vērsa uzmanību uz televīzijas reklāmu dārdzību, jo tās varot iegādāties tikai turīgākās partijas. Tas esot nevienlīdzīgi, jo citi šīs reklāmas iegādāties nevar, bet šīm reklāmām esot īpaši liela ietekme. Aizliedzot politiskās reklāmas, tiks atslogoti partiju budžeti, bet patlaban visu valsts izsniegto naudu apēdot reklāmas televīzijā, klāstīja Kažoka.
