Zīmīte, kas atrasta pie viena no četru bojāgājušo Krievijas nogrimušās zemūdenes “Kursk” apkalpes locekļu mirstīgajām atliekām, kas izceltas no zemūdenes, liecina, ka vismaz 23 apkalpes locekļi bija palikuši dzīvi.
Zīmīte, kas atrasta pie viena no četru bojāgājušo Krievijas nogrimušās zemūdenes “Kursk” apkalpes locekļu mirstīgajām atliekām, kas izceltas no zemūdenes, liecina, ka vismaz 23 apkalpes locekļi bija palikuši dzīvi pēc tam, kad eksplozijā bija gājusi bojā lielākā daļa zemūdenes komandas. Par to ziņo aģentūra ITAR-TASS.
Tas ir pirmais pierādījums, kas liecina, ka daži zemūdenes apkalpes locekļi tomēr bija palikuši dzīvi pēc tam, kad zemūdene pēc 12.augustā notikušās eksplozijas nogrima Barenca jūrā.
“Krievijas jūras kara flotes virspavēlnieks Vladimirs Kurojedovs nolasīja zīmīti, kas atrasta kāda jūrnieka – leitnanta D.R. Koļesņikova – kabatā,” informē ITAR-TASS.
“Visi apkalpes locekļi no sestā, septītā un astotā nodalījuma pārgājuši uz devīto. Mēs pieņēmām šo lēmumu pēc avārijas. Neviens no mums nevar doties augšā,” bija teikts zīmītē. Jūrnieka zīmītē bija minēti arī skaitļi 13 un pieci un piebilde: “Es rakstu neredzot.”
Vairākas Krievijas amatpersonas pirms tam apgalvoja, ka, iespējams, kāds no apkalpes locekļiem pēc eksplozijas tomēr bija palicis dzīvs, par ko liecināja klauvējieni pa zemūdenes korpusu, ko ar radarsistēmām bija izdevies uztvert no nogrimušās zemūdenes. Citi eksperti uzskatīja, ka šie apgalvojumi ir nepamatoti un skaņas radījis bojātais zemūdenes aprīkojums vai arī zemūdenes nosēšanās jūras dzelmē.
Atrastā zīmīte varētu liecināt, ka pēc eksplozijas izdzīvojušie jūrnieki gāja bojā no ķermeņa atdzišanas, augsta spiediena vai arī noslīkstot. V.Kurojedovs sacīja, ka pēc zīmītes atrašanas visi glābšanas darbi septītajā un astotajā nodalījumā pārtraukti, un Krievijas un Norvēģijas ūdenslīdēju komanda patlaban veic glābšanas darbus devītajā nodalījumā.
