Gulbenes rajona pašvaldībās trešdaļa no privatizācijai nodotajām mājām nav reģistrēta zemesgrāmatā.
Gulbenes rajona pašvaldībās trešdaļa no privatizācijai nodotajām mājām nav reģistrēta zemesgrāmatā. Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisijas priekšsēdētāja vietniece Irisa Simanoviča, uzstājoties reģionālajā seminārā Gulbenē, kurā piedalījās četru rajonu pārstāvji, uzskata, ka iemesls, kāpēc pagastos šis process kavējas, ir pašvaldības īpašuma viendzīvokļu mājas, kurās dzīvo ģimene, kas privatizācijai nodoto ēku privatizēt nevēlas.
“Pašvaldības viendzīvokļu māju privatizācijai var nenodot, ja tai piemēro sociālo statusu. Tad šo ēku izslēdz no privatizējamo objektu statusa. Ir gadījumi, ka iedzīvotāji vēlas māju privatizēt, bet pašvaldības aizbildinās ar naudas trūkumu, kas kavē privatizācijas procesa sagatavošanu,” skaidro I.Simanoviča.
Problēmas rada arī teritoriāli reģionālā reforma, kuras rezultātā pašvaldības apvienojas, mainās to robežas, bet Centrālā dzīvojamo māju privatizācijas komisija par šīm izmaiņām nav informēta.
Četru rajonu grupā līderis ir Alūksne, kur 100 mājas nodotas privatizācijai dzīvokļu īpašniekiem un 80,55 procenti dzīvokļu jau ir privatizēti. Alūksnes pilsētas domes priekšsēdētājs Guntārs Bērziņš uzskata, ka demokrātiskā māju apsaimniekošana kļūst bīstama.
“Jo māja ir vecāka un vairāk nolietojusies, jo dārgākas tās apsaimniekošanas izmaksas, tāpēc “staigājam pa naža asmeni”, jo ēkas kļūst dzīvošanai bīstamas,” saka G.Bērziņš.
Gulbenes pilsētas domes priekšsēdētājs Nikolajs Stepanovs pārliecināts, ka “īpašumu nevar izmantot cīņā pret kaut ko, ka tas jāizjūt kā ieguvums, nevis apgrūtinājums”. “Satrauc to namu apsaimniekošana, kur to veic fiziskas personas, jo te vairāk valda emocijas nekā likumīga darbība,” saka N.Stepanovs.
