Rīga, 16.maijs, LETA. Lai nākotnē novērstu līdzīgus saspīlējumus, kāds izveidojies starp kultūras profesionāļiem un kultūras ministri Žanetu Jaunzemi-Grendi (VL-TB/LNNK), nākamnedēļ starp Kultūras aliansi un ministri tiks noslēgts memorands, šodien pēc diskusija atzīmēja Latvijas Radošo savienību ģenerālsekretārs Haralds Matulis.
Lai novērstu saspīlējumu un vienotos par turpmāku sadarbību, tiks parakstīts memorands, kurā atrunāti pieci būtiskākie sadarbības punkti. Memorandā paredzēts vienoties par noteiktu procentu no iekšzemes kopprodukta, kuru caur Kultūras ministriju solīts investēts kultūras nozarē.
Memorandā tiks atrunāts sadarbības modelis starp nozari, Kultūras ministriju un ministri, kā arī viņas pārstāvētās partijas Saeimas frakciju.
“Problēma, kādēļ mēs līdz šim nonācām, manuprāt, ir tajā, ka līdzšinējā sadarbības modelī kaut kas nestrādāja. Kultūras alianse no savas puses, kas apvieno radošās savienības, laikmetīgās kultūras nevalstiskās organizācijas un valsts institūciju vadītājus, piedāvā modeli, ka ne retāk kā vienu reizi mēnesī mēs mazākā sastāvā tiekamie ar ministri un frakciju. No savas puses izvirzām trīs pārstāvjus,” sacīja Matulis.
Paredzēts, ka kopējā sadarbība aptvers trīs līmeņus – Kultūras ministrijas līmenī tiks spriests par kultūrpolitiku, tostarp runājot par valsts budžetu. Tāpat sadarbība plānota stratēģiju veidošana jau konkrētās kultūras nozarēs, kā arī iecerēta sadarbība valstiskā līmenī.
Memorandā būs punkts par Valsts kultūrkapitāla fondu (VKKF). Šodien apstiprinājies, ka, apzinoties jautājuma nozīmību, esam apņēmušies sagatavot likumprojekta grozījumus šajā gadā, lai no 2013.gada varētu stāties spēkā jaunais likums, paredzot pārejas periodu, uzsvēra Matulis.
“No mūsu puses būtu svarīgi, lai tiktu virzīts un pieņems likums par radošās personas statusu, kas sniegtu kultūras nozarē strādājošajiem līdzvērtīgas sociālās garantijas kā citās nozarēs strādājošajiem. Specifika ir tāda, ka ir daudzi pašnodarbināti cilvēki, kuri strādā uz līguma pamata īslaicīgus darbus un rezultātā ir sociāli neaizsargāti. Un komplektā ar to, lai nebūtu runa tikai par sociālo atbalstu, ir nepieciešams domāt arī par tālākizglītības jeb pārkvalifikācijas centra izveidi kultūras nozarei. Šāda centra izveide ir ilgtermiņa mērķis uz ko ir jāskatās jau varbūt saistībā ar nākamo plānošanas periodu un Eiropas fondiem, bet mēs gribētu to šajā nodomu protokolā iekļaut,” minēja Matulis.
Jau ziņots, ka šodien norisinājās kultūras ministres un Kultūras alianses pārstāvju tikšanās, lai pārrunātu kultūras nozares cilvēkiem interesējošās lietas. Pēdējā laikā daudzi kultūras darbinieki tika pauduši šaubas par Jaunzemes-Grendes piemērotību kultūras ministres amatam.
