Rīga, 29.maijs, LETA. Šodien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) rosināja Valsts izglītības satura centra (VISC) vadītāju Gunti Vasiļevski izvērtēt VISC Valsts pārbaudījumu sagatavošanas nodaļas Valsts pārbaudījumu departamenta direktores Ingrīdas Kamarūtes atbilstību amatam.
Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (V) apgalvoja, ka viņa pērn ir bijusi lieciniece Kamarūtes “neiedomājamajai augstprātībai” pret novadu izglītības pārvalžu vadītājiem un skolu direktoriem, kuri Kamarūtei iesnieguši priekšlikumus centralizēto eksāmenu sistēmas uzlabošanai. Druvietei bija šaubas, vai Kamarūte tajos ir ieskatījusies un tie ir apspriesti. “Tieši skolotāji-praktiķi taču vislabāk zina, kas notiek eksāmenos,” uzsvēra Druviete.
Politiķe stāstīja, ka komisija ir saņēmusi vairākas vēstules un telefona zvanus, kuros skolu direktori esot sūdzējušies tieši par Kamarūtes atbildēm, ko saņēmuši, zvanot uz VISC, lai vaicātu padomu par angļu valodas eksāmenā uzdevumu jaukto secību darba burtnīcās un atbilžu lapās. Druviete uzskata, ja atbildīgā amatpersona nemainīs savu attieksmi, tad nekas nemainīsies un katru pavasari skolēniem, skolotājiem un vecākiem eksāmenos nāksies saskarties ar vienām un tām pašām problēmām.
Skaidrojot, kādēļ angļu valodas eksāmenā vidusskolēniem bija mainīta uzdevumu secība, kas daudziem skolēniem radīja pārpratumus, pārrakstot atbildes no darba burtnīcas atbilžu lapās, Kamarūte skaidroja, ka uzdevumu secība bija mainīta apzināti, lai skolēniem būtu iespēja visu uzdevumu izlasīt vienā lappusē, jo pretējā gadījumā būtu darba burtnīcās jāievieto 41 000 baltu lappušu. Savukārt uzdevumu secību nedrīkstējis mainīt tādēļ, lai skolēni lieki netērētu laiku trešajam uzdevumam, kas ir grūtākas pakāpes nekā otrais.
Kamarūte skaidroja, ka eksāmena laikā zvanījušas vien dažas skolas, savukārt Smiltenes Centra vidusskolas direktore Ilze Vergina apgalvoja, ka VISC neesot varējuši sazvanīt 20 minūtes. Vergina noraidīja Kamarūtes prognozes, ka nebūs liels to skolēnus skaits, kuri nodeva sasvītrotas atbilžu lapas, jo tās skolas, kurām bija liekas eksāmena veidlapas, saskaņojot ar VISC, tās kopēja un skolēni aizpildīja tās no jauna.
“Mūsu skolā nebija brīvu veidlapu un mēs tās nevarējām sakopēt, tādēļ skolēni nodeva sasvītrotas atbilžu lapas,” sacīja Vergina. Viņa uzskata, ka problēmu būtu bijis daudz mazāk, ja eksāmena vadītāji iepriekš būtu informēti par uzdevumu secību un varētu pabrīdināt skolēnus. Vergina uzskata, ka skolēnu darba burtnīcās piezīmētās atbildes nedrīkstētu vērtēt, jo tas ir melnraksts un ne visi skolēni tajās ir veikuši precīzus ierakstus. “Ir jābūt skaidram, ko eksāmenā vēlas pārbaudīt – skolēnu atjautību, uzmanību vai angļu valodas zināšanas,” teica Vergina.
Viņa deputātiem demonstrēja angļu un latviešu valodas eksāmenu uzdevumus, kuros bez jauktās uzdevumu secības bija arī vairākas kļūdas, piemēram, vārdam “mother” pietrūka burta “r”, tāpat arī mutvārdu daļā trūka viena teikuma, kas skolēnos esot radījis samulsumu.
Vasiļevskis atzina, ka eksāmenu uzdevumu drošības pasākumu dēļ ir samazināts to cilvēku skaits, kuri veido, pārbauda un tehniski izdrukā un pavairo uzdevumus, taču tā rezultātā ir pasliktinājusies pārbaudes darbu kvalitāte. Par angļu valodas uzdevumiem atbildīgā Gundega Muceniece darbu VISC jau esot atstājusi, informēja Vasiļevskis.
Gan Vergina, gan Druviete Vasiļevskim apgalvoja, ka tie skolotāji, kuri ir iesaistīti eksāmenu darbu sagatavošanā, ļaunprātīgi izmanto savu dienesta stāvokli un informē skolēnus par gaidāmo pārbaudījumu saturu. Vergina zināja stāstīt, ka Rīgas 1.Valsts ģimnāzijas skolēniem esot bijis zināms, par kuriem literārajiem darbiem būs uzdevumi, savukārt Druviete Vasiļevskim solīja pateikt konkrēta pedagoga uzvārdu, kas nopludinājis informāciju, tādejādi atsevišķi skolēni neesot vienlīdzīgā situācijā ar citiem.
Vergina uzskata, ka valstī ir pietiekami daudz speciālistu ārpus skolām, kuri varētu sagatavot kvalitatīvus eksāmenu darbus, lai izslēgtu iespēju informācijas noplūdei. Tāpat viņa rosināja pārdomāt arī eksāmenu sesijas izkārtojumu, lai obligāti kārtojamie eksāmeni nebūtu ar vienas dienas atstarpi.
Vasiļevskis ir iesniedzis ziņojumu par angļu valodas eksāmenu izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, kurš šodien iepazīsies ar to un lems par turpmāko rīcību. Pēc tam, kad būs datubāzē ievadīti visi eksāmenu darbi, procedūras komisija lems, vai vērtēt tos uzdevumus, kuri samulsināja skolēnus. Kamarūte uzsvēra, ka uzdevumu jauktā secība angļu valodas eksāmenā neatstās ietekmi uz skolēnu gala vērtējumu.
Kā ziņots, 22.maijā uzdevumu jauktā secība darba burtnīcās un atbilžu lapās centralizētajā angļu valodas eksāmenā 12.klases skolēniem un skolotājiem radīja daudz pārpratumu, kuru dēļ skolēni darbus bija spiesti nodot ar svītrojumiem vai pārrakstīt jaunā veidlapā, iekavējot citiem uzdevumiem atvēlēto laiku.
