Piena ražotāji rajonā nobažījušies par situāciju piena nozarē, jo piena iepirkuma cena samazinājusies par apmēram diviem santīmiem litrā.
Piena ražotāji rajonā nobažījušies par situāciju piena nozarē, jo piena iepirkuma cena samazinājusies par apmēram diviem santīmiem litrā. Norūpējušies arī vienas, divu un trīs govju īpašnieki, kam aizvien grūtāk būs ekonomiski izdevīgi pārdot pienu kā augstākās šķiras produkciju, ja novietnē nav atbilstošas tehnoloģijas.
“Ganāmpulkā ir 22 slaucamas govis un grūsnas teles, kas drīzumā atnesīsies. Dienā iegūstam 500 litrus piena, ko pārdienās nododam pārstrādei akciju sabiedrības “Rankas piens” Rankas pienotavā kā augstākās šķiras produkciju. Par litru saņemam desmit santīmu. Mēnesī ieņēmumi par pienu ir nedaudz mazāki kā tūkstoš latu, ko izlietojam pavasara sējas darbiem, degvielas, minerālmēslu iegādei un citam. Esam nobažījušies, ka vasarā pienam cena vēl kritīsies. Lai zemnieks varētu iztikt, vajadzētu maksāt 12 santīmu par litru,” spriež Lejasciema pagasta zemnieku saimniecības “Liepkāji” saimniece Mirdza Svikle.
Līdzīgi uzskata arī Jaungulbenes pagasta zemnieks Andis Krūmiņš un citi. Zemnieki, kuru saimniecības atrodas tuvāk pilsētai, atteikušies no piena piegādes pārstrādei kādā no pienotavām, jo uzskata, ka par 18 santīmiem litrā to izdevīgāk pārdot pilsētas iedzīvotājiem. Visiem piena tīkotājiem tāpat nepietiekot.
Nevarēs slaukt ar rokām
Rajona lauksaimniecības konsultāciju biroja lopkopības speciāliste Daiga Gargurne brīdina, ka no 2003.gada 1.janvāra pārstrādei nepieņems pienu no tām novietnēm, kur govis slauc ar rokām. To paredz “Piena nodošanas likums”. Speciāliste domā, ka cenu samazinājums rada konkurenci pārstrādātāju vidū.
Gulbenes rajonā ganāmpulku īpašnieki pienu nodod akciju sabiedrībām “Smiltenes piens”, “Cesvaines piens”, “Rankas piens” , “Limbažu piens” un “Vidzemes piens”. Interesi izrādījis arī “Preiļu piens”.
SIA “Zeltaleja” piensaimnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Jāzeps Supe domā, ka problēma nav pienu saražot, bet pārdot, jo samazinās cilvēku pirktspēja.
“Tas, ka pārstrādātāji samazina iepirkuma cenu, ir saprotami, jo nebūtu pareizi solīt agrāko cenu, zinot, ka produkciju nevarēs realizēt. Diemžēl veikalos piens lētāk nemaksā,” secina J.Supe. Simts piena piegādātāju no Zeltalejas produkciju nodod “Limbažu pienam”.
Daudz eksporta produkcijas
Situāciju piena ražošanā un pārstrādē valstī skaidro ar lēto Lietuvas piena produktu importu, kā arī ar piena cenu kritumu Eiropā, kā rezultātā neizdevīgs kļuvis, piemēram, sausā vājpiena un sviesta eksports. Latvijā piena pārstrādes uzņēmumu noliktavas ir pilnas ar gatavo produkciju. Tās glabāšana maksā naudu, bet pārstrādātāji nevēlas situāciju, kad nevarēs laikus samaksāt piena ražotājiem. To, tiekoties ar piena piegādātājiem, atzinis arī akciju sabiedrības “Rankas piens” valdes priekšsēdētājs Aldis Spalviņš, sakot, ka tik lēti sieru nekad neesot pārdevis kā tagad, kad jācīnās ar importēto produkciju.
Neizdevīgi divu govju saimniekiem
Sašutumu govju īpašniekos izraisījis akciju sabiedrības “Vidzemes piens” lēmums no aprīļa iekasēt no katra piena ražotāja 20 santīmu par produkcijas aizvešanu. Vienas, divu un trīs govju īpašniekiem tādējādi piena pārdošana kļūs neizdevīga, jo, saņemot par pienu, piemēram, 19 latu, no tiem seši jāizdod par piena aizvešanu, trīs par analīzēm, bet par desmit latiem jāpērk milti. Valkas rajona zemnieki izteikuši priekšlikumu maksu par piena aizvešanu rēķināt pēc nodotajiem litriem. Savukārt lielfermu saimnieki uzskata, ka jāpierod maksāt par katru pakalpojumu, saprotot, ka, ja pāris govju īpašnieki nespēs saražot augstvērtīgu pienu, zaudējumi būs lielāki par ienākumiem.
Latvijas Centrālā piensaimnieku biedrība domā, ka nepieciešams subsidēt piena cenas starpību, jo pretējā gadījumā iestāsies krīze piensaimniecības nozarē Latvijā.
