Gulbenes slimnīcā nedēļas nogalē nonācis kāds septiņgadīgs puika, kas bija pārdzēries šņabi. Laikrakstam to apstiprināja Gulbenes slimnīcā.
Gulbenes slimnīcā nedēļas nogalē nonācis kāds septiņgadīgs puika, kas bija pārdzēries šņabi. Laikrakstam to apstiprināja Gulbenes slimnīcā.
Ja zēns netiktu ievietots slimnīcā, viņš varējis nomirt. Tomēr par šo gadījumu nav informēta ne Gulbenes rajona policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspekcija, ne Gulbenes rajona izglītības pārvalde. “Nevaram informēt par šādiem gadījumiem, jo tad cilvēki baidīsies meklēt palīdzību slimnīcā. Taču, ja bērns nebūtu laikus pie mums nogādāts, varēja no saindēšanas nomirt,” savas pozīcijas aizstāv Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča. Gulbenes rajona izglītības pārvaldes priekšsēdētāja Liāna Jansone laikrakstam skaidro, ka Gulbenes rajonā mediķiem ir citādāki priekšstati nekā citos Latvijas rajonos, kur šāda informācija netiek slēpta. “Ja zēns slimnīcā turpinās ārstēties arī šonedēļ, kad pēc brīvdienām atsākušās mācības, tad skolā sāks interesēties, kāpēc bērns kavē stundas. Un tad varēsim uzzināt, no kuras skolas ir zēns,” saka L.Jansone. Viņa uzskata, ka būtu jānoskaidro, kādos apstākļos viņš saindējies ar alkoholu. Ja arī vecāki nav vainojami notikušajā, tad tomēr ir jāpārrunā ar viņiem, kā turpmāk pasargāt bērnu no šādas nelaimes.
“Šis nav pirmais gadījums, kad slimnīca neinformē mūs par notikušo. Kāds nepilngadīgais, kas pie mums ir likumpārkāpēju uzskaitē, vēlāk pats policijā palielījās, ka ārstējies slimnīcā no saindēšanās ar alkoholu,” satraukumu pauž Gulbenes rajona policijas pārvaldes nepilngadīgo lietu inspekcijas speciāliste Valērija Logina. “Būs jāpārrunā ar slimnīcu, kā veidot kopīgo sadarbību,” atzīst Gulbenes rajona policijas pārvaldes priekšnieks Gunārs Betlers.
Savukārt laikrakstā “Dzirkstele” šāda veida informācija par nepilngadīgajiem vienmēr ir anonīma. Netiek minēti uzvārdi, bieži vien – arī dzīvesvieta. Taču jāraksta par šādiem gadījumiem ir, lai apzinātos realitāti, kādā dzīvojam, lai izprastu bērnus un lai mācītos viņus pasargāt. Noklusēšana neko nedos. Tas, ka no apreibināšanās vielas gandrīz varēja nomirt septiņgadīgs puisēns, ir ārkārtīgi satraucoši. Tātad informētības ir par maz. Vairāk jārunā par atkarību izraisošu vielu – alkohola, nikotīna, narkotiku – kaitīgumu. Un jādomā, kāpēc bērns tomēr pamēģina lietot kaut ko no šā arsenāla.
