Lieliem soļiem nāk rudens, un dārzos tuvojas ražas novākšanas laiks. Jau šobrīd priecājamies par tomātu un gurķu ražu, izaugušajiem sīpoliem, kāpostiem un burkāniem, vēl pēc kāda laika jau būs jāsāk domāt arī par kartupeļu rakšanu. Visu vasaru cītīgi koptajiem un uzpasētajiem augļiem un dārzeņiem drīz būs jānonāk pagrabos. Taču diemžēl cilvēki uz šo laiku raugās arī ar bažām, jo mazdārziņos arvien biežāk sāk ciemoties nelūgti viesi, jo īpaši, ja mazdārziņš neatrodas pie mājas un to katru mīļu brīdi nav iespējams pieskatīt.
Jau šobrīd daudzi sūdzas, ka Spārītes mazdārziņos sākuši uzdarboties sīpolu zagļi, kas norok pilnīgi visus sīpolus, netrūkst arī tādu, kas „aizņemas” tomātus, gurķus un citus dārzeņus. Nu, protams, ja nav piesiets vai aizlikts aiz atslēgas, to visu taču ir tik vienkārši paņemt, un šie garnadži labi apzinās, ka nozagto sīpolu dēļ cilvēks, visticamāk, uz policiju nedosies un diez vai arī policijai izdosies šos garnadžus atrast, taču skumji, ka netiek novērtēts citu cilvēku darbs. Te nāk prātā kādas pagasta pārvaldes vadītāja stāstītais pirms vairākiem gadiem, ka pagasts pat esot piedāvājis cilvēkiem zemi – lai tik nāk, apstrādā un audzē sev visu nepieciešamo, bet tas diemžēl neesot bijis vajadzīgs, jo labāk taču ir paņemt gatavu, kam gan vajag iet strādāt un pūlēties? Jā, laikam jau tāds, kurš nav pats neko ne iestādījis, ne izaudzējis, nesapratīs to, kurš dārzā ir pavadījis neskaitāmas stundas, lai rudenī cerētu uz labu ražu, un tādēļ bez jelkādiem sirdsapziņas pārmetumiem ir gatavs norakt pat visu dārzu, saimniekam neatstājot it neko.
