Rīga, 4.sept., LETA. Izskatot Satiksmes ministrijas (SM) izstrādāto koncepciju par e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu, šodien valdības komitejā izcēlās spraigas diskusijas par to, vai šāda sistēma Latvijā ir nepieciešama un cik tā būs droša.
Jautājuma izskatīšanas laikā izskanēja kritika gan no IT speciālistu puses par sistēmas drošumu, gan bažas, vai šos sistēmu ieviesīs līdz nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām, gan arī komentāri ar humoristisku noskaņu saistībā ar ārvalstīs dzīvojošo Latvijas IT speciālistu bažām, vai šāda sistēma Latvijā tiešām ir nepieciešama.
SM pārstāvis Edmunds Beļskis skaidroja, ka iespēja nobalsot internetā vēlēšanās ir tikai viens no balsošanas veidiem.
Uz komitejas sēdi atnākušie IT speciālisti gan iebilda, vai šīs sistēma būs droša un vai tā nodrošinās, ka balsošana notiek godīgi un kāds sistēmu neuzlauzīs, lai par kādu politisko spēku nodotu vairākas balsis vienlaikus.
Jautājuma izskatīšanas laikā tika minēti vairāki piemēri, cik ilgs laiks nepieciešams, lai uzlauztu kādu sistēmu, piemēram, lai atšifrētu jebkuru ar identifikācijas karti šifrētu vēstuli, 1024 bitu gadījumā vajag 11,5 stundas.
Aizstāvot e-vēlēšanu ieviešanu, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (RP) sacīja, ka vienmēr būs cilvēki, kuri atradīs kādu aizbildinājumu, lai nedarbotos elektroniskajā vidē, taču ir arī liela daļa cilvēku, kuri to dara regulāri.
“Tas ir lielisks rīks, kā izteikt savu vēlmi, gribu elektroniskā veidā,” teica ministrs.
Ņemot vērā nozares speciālistu daudzos iebildumus par e-vēlēšanu sistēmas drošumu, SM piedāvāja no sākuma īstenot pilotprojektu – uzprogrammēt e-vēlēšanu sistēmu un tad kopā ar nozares profesionāļiem to testēt.
Pret šādu variantu neiebilda arī premjerministrs Valdis Dombrovskis (V), vien šauboties, vai tā nebūs nelietderīga līdzekļu iztērēšana, ja ieviesīs pilotprojektu, lai noskaidrotu, vai vispār šādas e-vēlēšanas Latvijā ir vajadzīgas. Tāpēc viņš aicināja SM līdz valdības sēdei, kurā skatīs koncepciju par e-vēlēšanu sistēmas ieviešanu, detalizēti aprakstīt par pilotprojektu, kā arī pēc iespējas samazināt tam nepieciešamās izmaksas.
Premjerministrs arī izteica šaubas, vai šādu sistēmu varēs ieviest koncepcijā noteiktajā laikā – uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām, jo laika ir palicis maz.
Savukārt, komentējot IT nozares pārstāvju bažas par sistēmas drošumu un uzticamību, premjers norādīja, ka arī internetbankas nav 100 procentu drošas, taču cilvēki nepārtraukti pārskaita naudu ar to palīdzību. “Internetbankas tad arī ir jāaizliedz,” piebilda valdības vadītājs.
Noslēgumā ministrei vienojās, ka koncepcija tiek virzīta izskatīšanai uz valdības sēdi, taču Satiksmes ministrijai ir jākonkretizē pilotprojekta īstenošana un jāsamazina tā ieviešanas izmaksas.
Jau ziņots, ka Satiksmes ministrija ir izstrādājusi e-vēlēšanu sistēmas koncepciju un bija paredzēts, ka to ievieš jau uz nākamā gada pašvaldību vēlēšanām.
Kā vienu no iemesliem, kāpēc jāievieš elektroniskā balsošanas sistēma, Satiksmes ministrija min arvien krītošo vēlētāju aktivitāti vēlēšanās. To skaidro ar iedzīvotāju vēlmi pēc brīvā laika un saskarsmei ar valsts pārvaldes iestādēm un komercpakalpojumu sniedzējiem iedzīvotāji labprātāk izvēlas komunikācijas kanālus, kas neprasa personisku klātbūtni, piemēram, internetu. Tāpat kā iemesls tiek minēts, ka daļa iedzīvotāju uzturas ārvalstīs, taču iespēja nobalsot kādā no ārvalstīs izveidotajiem vēlēšanu iecirkņiem lielākoties ir pieejama tiem vēlētājiem, kuri atrodas lielās pilsētās vai to tuvumā, jo vēlēšanu iecirkņi pārsvarā atrodas Latvijas Republikas vēstniecībās, konsulātos, goda konsulātos vai latviešu organizāciju telpās.
“Vēlēšanu procesa modernizācija veicinās balsstiesīgo iedzīvotāju aktivitāti un vēlēšanu pieejamību, iesaistot vēlēšanu procesā arī “mazāk aktīvos” vēlētājus, kā arī tos vēlētājus, kuriem dažādu iemeslu dēļ nav iespējas atrasties deklarētajā dzīvesvietā vispārējā vēlēšanu dienā,” teikts ministrijas koncepcijā par elektronisko vēlēšanu sistēmas izveidi.
Paredzēts, ka nobalsot elektroniski varēs, izmantojot drošu elektronisko parakstu, kas līdz minimumam mazinās šaubas par interneta vēlēšanu tiesiskumu, jo tiks nodrošināta katra konkrētā vēlētāja identificēšana, kā arī vēlētāju datu pārbaude saistībā ar viņa tiesībām piedalīties vēlēšanām.
Lai elektroniskā vēlēšanu sistēma būtu droša, šīs sistēmas uzturētājam tiks noteiktas vairākas drošības prasības attiecībā uz vispārīgiem drošības pasākumiem, kā arī interneta vēlēšanu informācijas sistēmu, iekārtu un procedūru drošību.
Lai varētu veikt balsojumu, vēlētājs izvēlēsies vēlēšanu zīmi, par ko balsos. Papildus tam vēlētājam tiks nodrošināta iespēja veikt grozījumus izvēlētajā vēlēšanu zīmē, izsvītrojot vai liekot plusus konkrētiem kandidātiem. Vēlētājam būs jāievada PIN parole, kuru vēlētājs iegūst, autorizējoties dalībai balsošanai internetā interneta vēlēšanu sistēmā.
Ja vēlētājs būs precīzi izpildījis balsošanas procedūras posmus, interneta vēlēšanu sistēmas serveris nosūtīs vēlētājam paziņojumu, ka viņa balsojums ir sekmīgi saglabāts un reģistrēts.
Lai izvairītos no gadījumiem, kad persona ļaunprātīgi izmanto vairākkārtīgas balsošanas iespēju, piemēram, nobalsojot vairākus tūkstošus reižu, interneta vēlēšanu sistēmas tehniskais risinājums nodrošinās iespēju konfigurēt balsošanas biežumu.
Lai nodrošinātu vēlētāju balsojumu drošību, CVK tiks nodrošināta iespēja pārbaudīt, ka CVK sagatavotās vēlēšanu zīmes nav mainītas un ir korekti attēlotas vēlētājiem, kā arī interneta vēlēšanās nobalsojušo vēlētāju vēlēšanu zīmes ir saglabātas uz interneta vēlēšanu sistēmas servera, paredz Satiksmes ministrijas koncepcija.
Lai mazinātu šaubas par balsošanas aizklātumu, interneta vēlēšanu sistēma sašifrēs balsojumus un vēlētāja identitāti neviens neredzēs. CVK pēc sašifrēto balsojumu saņemšanas veiks to atšifrēšanu. Minētā procesa rezultātā tiks nodrošināta aizklātuma principa ievērošana, jo interneta vēlēšanu sistēmas turētājs varēs nodrošināt internetā nobalsojušo vēlētāju uzskaiti, neredzot to balsojumu, savukārt CVK tiks nodoti anonīmi vēlētāju balsojuma rezultāti, kā rezultātā CVK varēs saskaitīt elektroniski nobalsojušo vēlētāju balsojumus, neidentificējot pašus vēlētājus.
