Rīga, 17.sept., LETA. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pirmdien netikta panākta vienošanās par strīdīgajiem jautājumiem augstskolu akreditācijas noteikumu projektā.
To aģentūrai LETA atzina gan izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis, gan Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs un Daugavpils Universitātes rektors Arvīds Barševskis.
“Šodien bija diezgan lieka sēde un nekas īsti netika izlemts, tika izteiktas kārtējās pretenzijas, un nekā jauna nebija. Cilvēki šodien vienkārši “nolaida tvaiku”. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija bija izdomājusi, ka ir jāmēģina regulēt izpildvaras konkrēts process normatīvā akta saskaņošanā. Tā nosacīti bija vēl viena saskaņošanas sēde. Es tam neredzu nekādu jēgu, jo netika ne diskutēts, ne mēģināts atrast kompromisu. Tie, kas ir rasti, jau ir iestrādāti augstskolu akreditācijas noteikumos, ko virzīsim uz koalīcijas padomes sēdi. Ja koalīcijas padomē tie tiks atbalstīti, tad rīt tiks virzīti uz valdības sēdi,” sacīja ministrs.
Ķīlis norādīja, ka pagājušajā nedēļā ir veiktas korekcijas normatīvajā aktā. Viņš uzsvēra, ka neatteiksies no nodoma, ka akreditācijas institūciju izvēlēsies starptautiskā konkursā un noteikumos tā netiks nosaukta. Ministrs uzskata, ka šo priekšlikumu par vērtīgu atzinusi arī Rektoru padome.
“Noteikumu projekts ir saskaņots ar visām valsts pārvaldes institūcijām un iebilst tikai dažas organizācijas, kuru intereses tiešā veidā tiek skartas – Rektoru padome, Augstākās izglītības padome vēlas veikt papildu darbības un turpināt eksistēt, par Latvijas Studentu apvienību man vispār nav skaidrs, kā intereses aizstāv. Valdība ir bijusi prakse, ka virza dokumentus, kurus ir bijis problemātiski saskaņot ar nozari, tā ir tā politiskā lēmumu pieņemšana. Augstākajā izglītībā būs grūti panākt piekrišanu no tiem, kurus konsolidēs. Principi, kā jānotiek konsolidācijai ir formulēti jau pirms trijiem gadiem, taču mums pašlaik ir vairāk augstākās izglītības iestāžu, nekā bija pirms trijiem gadiem. Uz kurieni mēs kustamies? Uz otru pusi – tā ir latviešu liekulība, runājam vienu, bet darām ko citu,” teica Ķīlis.
Rektoru padomes priekšsēdētājs Barševskis norāda, ka joprojām paliek nesaskaņoti būtiski nosacījumi, piemēram, par akreditācijas metodiku, akreditācijas institūciju. Nozarei ir pamats prasīt noteikumu pielikumā pievienot akreditācijas metodiku, lai visas augstskolas varētu izvērtēt pēc vieniem un tiem pašiem kritērijiem.
“Ja metodika nav kā noteikumu pielikums, tad mēs uzskatām, ka tā var mainīties, kuru katru mirkli. Ja neder Latvijā esoša akreditācijas institūcija, mēs aicinām ļaut to darīt jebkurai Eiropā atzītai akreditācijas institūcijai, taču arī šis priekšlikums tiek noraidīts, jo izglītības un zinātnes ministrs vēlas piesaistīt konkursa vai citādā kārtībā izvēlētu institūciju. Mums pastāv bažas vai nebūs tāpat kā ar Vācijas kompāniju “Vitronic”, kas nodrošina valsti ar fotoradariem. Mums tomēr par šo pakalpojumu būs jāmaksā nauda,” uzsvēra Barševskis.
Tāpat augstākās izglītības sektors vēlas zināt reformu plānu. Rektorus apmierinātu, ka tiktu realizēts informatīvais ziņojums “Pasākumu plāns nepieciešamajām reformām augstākajā izglītībā un zinātnē 2010. – 2012.gadam”, kurā ir iekļautas vairākas vērtīgas lietas. “Pirms pāris dienām ministrs šo dokumentu vērtē kā labu, lai gan pirms kāda laika tas tika atzīts par “bezzobainu”. Svarīgi, lai būtu skaidrība. Neviens nestrīdas par mērķi – paaugstināt izglītības kvalitāti, taču ceļi, kā to sasniegt var būt ļoti dažādi, Tāpat ir svarīga komunikācija, kā tā notiek, jo labas valsts pārvaldības principi atšķiras no tās prakses, kas pašlaik tiek īstenota,” sacīja Barševskis.
Viņš uzskata, ka, pirms ministrs nāk klajā ar politisku paziņojumu par divu trešdaļu augstskolu slēgšanu, jābūt aprēķiniem. “Ir zināms, ka Eiropas valstīs ir arī citas tendences, piemēram, Norvēģijā, konferencē par augstāko izglītību runāja par nelielām augstskolām, kas ir specializējušās kādā jomā, kur tām ir kapacitāte un labi rezultāti, tādejādi ātrāk sasniedz ekselenci, nekā mākslīgi veidojot lielas augstskolas, jo mums jau ir pieredze ar piespiedu kārtā veidotiem kolhoziem, kas nekādu labumu nedeva,” sacīja Barševskis.
Viņš norādīja, ka gadījumā, ja valdībā rīt tiks skatīts noteikumu projekts, augstskolu pārstāvji sēdē paudīs savu nostāju, bet par konkrētu rīcību vēl lems dienas gaitā.
Kā ziņots, Ministru kabineta noteikumu projekts “Augstskolu, koledžu un studiju virzienu akreditācijas noteikumi” paredz, ka turpmāk augstskolu un koledžu novērtēšanu organizēs Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pilnvarota institūcija, ar kuru IZM būs noslēgusi deleģēšanas līgumu.
Savukārt lēmumu par augstskolas vai koledžas akreditāciju, tāpat kā līdz šim, pieņems AIP. Lēmumu AIP pieņem, ja lēmuma pieņemšanas dienā ir akreditēta ne mazāk kā puse no studiju virzieniem augstskolā vai koledžā, kuros augstskola vai koledža īsteno studiju programmas.
Noteikumu projekta anotācijā teikts, ka normatīvā akta mērķis ir noteikt studiju virzienus augstākajā izglītībā, studiju virzienu akreditācijas un ārpuskārtas akreditācijas kārtību, akreditācijas lapu paraugus, kritērijus, pēc kuriem akreditācijas procesā vērtē studiju virzienus, kā arī studiju akreditācijas komisijas izveidošanas nosacījumus, tiesības un pienākumus.
Tāpat minētais noteikumu projekts regulēs augstskolu un koledžu akreditācijas kārtību. Noteikumiem bija jāstājas spēkā jau 1.septembrī, taču augstākās izglītības institūciju iebildumu dēļ to saskaņošanas procedūra ir ievilkusies jau trīs nedēļas.
