Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rīkotās diskusijas ar Natālijas Draudziņas vidusskolas vecāko klašu jauniešiem jāsecina, ka pašus jauniešus atkarību jautājumi interesē un skolēni par tiem labprāt atklāti diskutē, jo apzinās, ka tā ir nopietna problēma vienaudžu vidū.
Skolēni atzīst, ka pašreizējie brīdinājumi par alkohola lietošanas kaitīgumu viņos nerada vēlmi alkoholu nelietot. Bezpersoniskais brīdinājums alkohola reklāmas beigās „Alkohola lietošanai ir negatīva ietekme”, nekādā veidā nav pielīdzināms tām negatīvajām sajūtām, ko rada detalizētie fotoattēli uz cigarešu paciņām. Gluži pretēji, skolēni stāsta, ka reklāmas viņus tieši pamudina uz alkohola lietošanu – īpaši, ja dzēriens, kas tiek reklamēts, ir jauns produkts.
Jautāti par to, kad un kādēļ viņi lieto alkoholu, jaunieši stāsta, ka dzer tad, kad ir brīvais laiks un nav nekā cita labāka, ko darīt – nav ar ko nodarboties. Alkohols tiek lietots socializēšanās nolūkā, lai iekļautos kompānijā, justos piederīgs. Tāpat skolēni alkoholu nereti lieto kopīgi ar ģimenes locekļiem. Pieaugušie bieži vien ir tie, kuri alkoholu jaunietim sagādā, tādējādi sūtot signālu, ka alkohola lietošana ir pieļaujama. Vasarā alkohols tiek lietots jebkad, kad ir brīvs laiks, mācību gada laikā – vairāk nedēļas nogalēs. Jaunieši stāsta, ka nekad nedzerot vienatnē, tikai kopā ar draugiem.
Nopirkt alkoholu ir ļoti vienkārši, iegādāšanos viņi neuzskata par problēmu. Līdz ar to jaunieši neatbalsta vecuma sliekšņa celšanu, kā vienu no alkoholisma ierobežošanas pasākumiem. Skolēni stāsta, ka neiegādājas alkoholu tā saucamajās točkās.
Pēc nozīmīguma alkohola iegādes faktorus skolēni sadala šādi: pirmajā vietā – „dzer to, kas garšo”; otrajā – „dzer to, kas vairāk apreibina”; trešajā vietā – alkohola cena.
Skolēni atzīst, ka nav pietiekami informēti par alkohola radītajiem draudiem cilvēka fiziskajai un garīgajai veselībai, ja zinātu – iespējams, nelietotu vai lietotu mazāk.
Lai ierobežotu alkohola izplatību jauniešu vidū, viņi atbalsta alkohola tirdzniecību speciāli tam paredzētos veikalos, atsevišķi no pārtikas precēm.
Diskutējot par smēķēšanu, jaunieši atzīst, ka smēķē, jo neesot nekā cita, ko darīt, līdzīgi kā tas ir ar alkohola lietošanu. Smēķēšanu bieži uzsāk draugu ietekmē – vienaudži izdara spiedienu. Skolēni gan uzsver, ka smēķēšana mūsdienās jauniešu vidū vairs nav stilīga. Nereti jaunietis uzsāk smēķēt, jo arī vecāki smēķē, lai gan viņiem vajadzētu rādīt piemēru. Tāpat smēķēt bieži uzsāk, esot alkohola reibumā.
Skolēni stāsta, ka viņi pērk un smēķē nelegālās cigaretes, jo tās ir viegli iegādāties un tās maksā daudz lētāk par legālajām.
Skolēni uzskata, ka cenu celšana noteikti samazinātu smēķējošo jauniešu skaitu.
SPKC atkarību slimību speciālisti diskusiju ar skolēniem vērtē ļoti pozitīvi un uzskata, ka šādas sarunas jāturpina arī ar skolēniem reģionos, kur situācija un atkarības vielu lietošanas paradumi ir citādāki, kā galvaspilsētā. Skolēnu sniegtā informācija viennozīmīgi tiks izmantota SPKC turpmākajā darbā – plānojot atkarības vielu ierobežošanas un profilakses pasākumus, skaidro SPKC direktore Inga Šmate.
Slimību profilakses un kontroles centra 2011. gada pētījuma „Atkarību izraisošo vielu paradumi un tendences skolēnu vidū” kopsavilkums http://www.spkc.gov.lv/aktualitates/211/petijums-atkaribu-izraisoso-vielu-paradumi-un-tendences-skolenu-vidu-atspogulo-informaciju-par-latvijas-jauniesu-atkaribas-vielu-lietosanas-paradumiem
Pētījuma pilns teksts http://www.spkc.gov.lv/file_download/938/ESPAD_2011.pdf
