Rīga, 3.okt., LETA. Rīgas vēsturiskā centra (RVC) teritorijas plānojuma grozījumi apstiprināšanai Rīgas domē vēl netiks virzīti – sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemts daudz priekšlikumu, kas jāiestrādā dokumentā, turklāt pašreizējā versija nav ieguvusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) atbalstu, šodien preses konferencē pastāstīja Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta speciālisti.
Pilsētplānotāji izvērtējuši sabiedriskās apspriešanas gaitā saņemtos priekšlikumus, no kuriem virkne paredz ievērojamas izmaiņas RVC teritorijas plānojuma sākotnējā versijā, tāpēc par papildināto versiju būs nepieciešama vēl viena sabiedriskā apspriešana. Apjomīgus priekšlikumus iesniegusi, piemēram, Latvijas Arhitektu savienība, plašas diskusijas sabiedrībā raisījušās par Dailes teātra priekšlaukuma attīstības plāniem.
Rīgas domes Pilsētvides attīstības pārvaldes vadītāja Ilze Purmale pastāstīja, ka kopumā sabiedriskās apspriešanas laikā no 26.jūnija līdz 22.augustam saņemts 101 fizisko un juridisko personu iesniegums, kas satur 207 priekšlikumus un iebildumus. Grozījumu izstrādes darba grupā tiks izvērtēti 57 priekšlikumi par teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumu grozījumiem, no kuriem 46 priekšlikumus iesniegusi Latvijas Arhitektu savienība.
14 priekšlikumi iesniegti saistībā ar ūdens teritoriju un krastmalu izmantošanu, peldmāju izvietošanu, 15 priekšlikumi saistīti ar grozījumos iekļautajiem Daugavas kreisā krasta silueta koncepcijas risinājumiem. Sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegti arī pieci priekšlikumi par atļautās izmantošanas maiņu, piemēram, lūdzot noteikt parka statusu Lucavsalas teritorijai, 11 vispārīgi priekšlikumi vai priekšlikumi par konkrētiem īpašumiem, deviņi priekšlikumi par ielu sarkano līniju izmaiņām, seši priekšlikumi par transporta jautājumiem, trīs priekšlikumi par apstādījumu teritorijām un to aizsardzību.
Purmale norādīja, ka vairāki priekšlikumi nav atbalstāmi, jo neatbilst grozījumu darba uzdevumam vai iesaka plānojuma pamatnostādnēm pretējus risinājumus, piemēram, atjaunot apbūvi Līvu laukumā, kāda tā bija līdz 1940,gadam, Hanzas šķērsojumu veidot kā augsto tiltu vai Rīgas vēsturiskajā centrā rekonstruēt būves augstāk par 24 metriem.
Atsevišķi priekšlikumi nav izvērtējami no plānojuma viedokļa, jo skar jautājumus, kas tieši neattiecas uz plānojuma kompetenci vai arī ir risināmi konkrētā projektā, piemēram, risināt Vecrīgas redzamību no dzelzceļa, ko traucē “Stockmann” tirdzniecības centra ēka.
Tāpat pašreizējā versija raisījusi iebildumus no VKPAI puses, galvenokārt saistībā ar plānoto ūdens apbūvi. LETA jau ziņoja, ka attīstības plānā iezīmētas vairākas teritorijas, kur nākotnē varētu tikt izvietotas peldošas būves, mājlaivas, un tamlīdzīgas būves uz ūdens. Peldošās ēkas nākotnē varētu tikt izvietotas pie Ķīpsalas, Zundas kanālā, kā arī Daugavas labajā krastā starp Bīskapa gāti un Akmens tiltu, un citviet.
Rīgas vēsturiskais centrs kopā ar tā aizsardzības zonu aizņem samērā nelielu pilsētas teritoriju – ap 6% no kopējās platības, tomēr tā ir ļoti nozīmīga, UNESCO aizsargāta teritorija. VKPAI speciālisti iebilst pret ūdens būvēm starp Akmens un Vanšu tiltu, jo tās varētu traucēt klasisko Vecrīgas panorāmu, tāpēc arī šajā iecerē būs jāveic izmaiņas.
VKPAI vadītājs Juris Dambis jau iepriekš uzsvēris, ka, izstrādājot grozījumus Rīgas vēsturiskā centra plānojumā, jāseko līdzi, lai tajos netiktu iekļautas kādas nevēlamas aktivitātes, kā arī nebūtu pieļaujama krastmalu apbūve ar vairākstāvu būvēm.
“Jebkura plānojuma dokumenta atvēršana rada iespēju tajā iekļaut dažādas idejas, tāpēc jābūt uzmanīgiem. Spēkā esošais plānojums ūdens apbūvē pie krastmalām paredz uz ūdens izvietot peldošas būves, kas līdzīgas kuģiem un piestātnēm, un tā tam būtu jāpaliek. Jāseko līdzi, lai krastmalās netiek atļautas vairākstāvu būves, kā arī jāseko, lai netiktu mainīta vai apbūvēta krasta līnija,” sacīja Dambis.
Grozījumu turpmākā izstrādes gaita paredz, ka vispirms jāpieņem domes lēmums par pirmās versijas pilnveidošanu atbilstoši sabiedriskās apspriešanas rezultātiem un institūciju atzinumiem, tad tiks veikti labojumi un stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata papildināšana un grozījumu galīgās redakcijas projekta saskaņošana ar VKPAI, kā arī tiks organizēta atkārtota sabiedriskā apspriešana, kas ilgs aptuveni trīs nedēļas.
Grozījumu galīgo versiju cer apstiprināt domē nākamā gada sākumā, tad ar to tiks iepazīstināta sabiedrība un institūcijas, saņemts Rīgas plānošanas reģiona atzinums un pieņemts domes lēmums par grozījumu apstiprināšanu un saistošo noteikumu izdošanu.
Kā ziņots, pašlaik spēkā esošais vēsturiskā centra plānojums apstiprināts 2006.gadā. Grozījumi tajā ierosināti, lai nodrošinātu Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas saglabāšanu, aizsardzību, kvalitatīvu un līdzsvarotu attīstību, kā arī nodrošinātu fizisko, juridisko personu iesniegto un atbalstīto priekšlikumu iestrādi Rīgas vēsturiskā centra un tā aizsardzības zonas teritorijas plānojumā un novērstu pretrunas starp spēkā esošo Rīgas teritorijas plānojumu 2006. līdz 2018.gadam. Veicot grozījumus, plānots precizēt nepilnības, kas konstatētas Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumos.
RVC plānojuma grozījumi paredz divas būtiskas izmaiņas Rīgas attīstībā – pirmkārt, tajā iestrādāta Daugavas kreisā krasta attīstības koncepcija, un otrkārt, tajā tiks sakārtoti ūdeņu teritorijas un krastmalu izmantošanas noteikumi, kas paredz jaunu ūdens izmantošanas un apbūves veidu Rīgā – ūdens apbūvi.
Pašvaldībā arvien biežāk tiek saņemti priekšlikumi ūdens teritorijas un krastmalu attīstībai un izmantošanai, taču nav bijis regulējuma, uz kā pamata šīs ieceres saskaņot vai noraidīt. Ar grozījumiem plānots noteikt konkrētu kārtību, kā iznomāt šīs teritorijas, kur un kā izvietot peldošās būves un kā kontrolēt to attīstību.
Kopumā grozījumu izstrādes gaitā veikti vairāki vērienīgi darbi – izstrādāta Daugavas kreisā krasta attīstības koncepcija, izvērtēts transporta plūsmas un satiksmes infrastruktūras nodrošinājums saistībā ar Hanzas šķērsojuma veidu un tam rezervējamajām teritorijām, izstrādāti priekšlikumi un rekomendācijas ūdens teritoriju un krastmalu izmantošanai, kā arī izvērtēti dažādi teritoriju apbūves projektu priekšlikumi.
Sabiedriskās apspriešanas gaitā no 26.jūnija līdz 22.augustam saņemti aptuveni 60 priekšlikumi, kurus apkopojot nolemts veidot jaunu grozījumu redakciju, kas atkal tiks nodota sabiedriskajai apspriešanai. Noslēdzoties šiem posmiem, grozījumi tiks nodos izskatīšanai un apstiprināšanai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai. Pēc pozitīva ministrijas atzinuma saņemšanas Rīgas dome pieņems gala lēmumu par grozījumu pieņemšanu.
