Oktobra pirmajā svētdienā Latvijā tiek svinēta Skolotāju diena, taču skolās, kā ierasts, šī diena tiek svinēta piektdienā. Un arī šodien skolēni uz skolu dodas ar puķēm un apsveikuma vārdiem saviem skolotājiem. Domāju, ka arī visi nu jau “lielie bērni”, kas tagad katrs ir devies savās dzīves gaitās, šajās dienās atceras savus skolas gadus un skolotājus un vismaz domās pasaka viņiem paldies.
Atceroties savus skolas gadus, varu teikt, ka man ir laimējies ar skolotājiem un skola man tiešām saistās ar gaišām bērnības atmiņām. Domās pārcilāju mācību priekšmetus un acu priekšā redzu skolotājus, kas tos ir mācījuši. Atceros gan patīkamos brīžus un skolotāju uzslavas, gan arī dusmās sarauktās skolotāju pieres, kad kādam no klases gadījies sastrādāt nedarbus vai neizpildīt mājās uzdoto. Katrs skolotājs un vēlāk arī augstskolas pasniedzējs ir palicis prātā ar ko īpašu. Un ar labu vārdu varu atcerēties gan stingros pedagogus, kas vienmēr cītīgi atprasīja uzdoto, gan arī tos, kuri mācēja aprunāties tīri cilvēcīgi un iemācīt ne tikai savu priekšmetu, bet arī dažādas svarīgas dzīves vērtības.
Tagad, kad skolas gaitas ir jau krietnu laiku aiz muguras, varu vien apbrīnot, kā skolotāji spēj būt tik pacietīgi, spēj ieinteresēt, piesaistīt un bērniem iemācīt vienas vai otras zināšanas. Apbrīnoju viņu izturību, viņu prasmi atrast pareizo pieeju katram bērnam. Tādēļ svētku reizē gribu teikt sirsnīgu paldies visiem saviem skolotājiem! Svētkos, protams, sveicu arī visus citus šīs profesijas pārstāvjus!
