Pat tie, kuri īpaši neinteresējas par politiku, noteikti ir lietas kursā, ka pavisam nesen Saeimas deputāts Nikolajs Kabanovs ieradās uz sēdi pamatīgā alkohola reibumā. Kaut gan pierādījumu tam neesot. Šajā sakarā katram tautietim ir savs komentārs par notikušo. Aptaujas liecina, ka daļa deputāta rīcību nosoda un uzskata, ka viņam nav vietas Saeimā, citi to uztver samērā vienaldzīgi, norādot, kuram gan negadās.
Pagājušajā nedēļā, skatoties raidījumu “Bez cenzūras”, Kabanovs norādīja, ka ir bijuši gadījumi, kad uz Saeimas komisijas sēdēm deputāti ierodas ar alkohola pudeli kabatā.
Gribas gan teikt, ka, šādā veidā novēršot uzmanību no sevis un sakot, ka visi tā dara, tas nav attaisnojums. Ja runa ir par vienu konkrētu gadījumu, tātad par to arī jārunā, nevis jānovērš uzmanība no savas rīcības uz citu.
Vērojot deputātu šajā televīzijas pārraidē, tā arī nesaredzēju un nesadzirdēju nožēlu no viņa puses par notikušo. Ko tur teikt, laikam bieza āda, jo publiska viņa uzvedības iztirzāšana, šķiet, vairāk uzkurināja sabiedrību, nevis viņu pašu. Bet, ja arī citi tā dara, tad atliek vien piebilst, ka Saeima tomēr nav vieta, kur izklaidēties. Tad jau sāk izskatīties pēc tā, ka var darīt visu, ko grib un kas ienāk prātā, tā parādot savu attieksme pret valsti, pret vēlētājiem, kas lielākajai daļai sabiedrības tomēr nav pieņemama. Vai mēs gribam, ka lēmumi tiek pieņemti kunga dūšā? Tikai ļoti bieži tautas viedoklis, kā viens tautietis teica, diemžēl ir tukšas skaņas vērts.
