Stāsts: Klases salidojums (1.daļa)

Savulaik, kad Astrīda izlēma iegādāties mobilo tālruni un viņai piedāvāja izvēlēties vienu no pieejamajiem numuriem, viņa apstājās pie sev tīkamas un zīmīgas ciparu kombinācijas, ne mirkli neaizdomājoties, ka kādreiz tā varētu kļūt par vieglu mērķi dažādiem krāpniekiem. Sākumā pēc pirmajiem zvaniem viņa par krāpniekiem vēl nedomāja. Neuzticēšanās sākās vēlāk, kad cits pēc cita sāka sekot dažādi nesaprotami jautājumi un piedāvājumi it kā no bankas, no pasta un dažādiem interneta veikaliem. Kopš tā laika Astrīda vairs nepievērsa uzmanību ziņām un zvaniem no svešiem numuriem. To nedaudzo radu un paziņu vārdi, ar kuriem tika uzturēta regulāra saziņa, bija rūpīgi piefiksēti telefona katalogā, bet no tiem citiem kopš laika, kad biroja krēslu bija nomainījis mīksts, pensionārei piemērots atpūtas zvilnis, viņai vairs neko nevajadzēja. Tāpat bija skaidrs: vai nu kāds svešais atkal kaut ko gluži nevajadzīgu piedāvās, vai arī centīsies iestāstīt, ka pašas sirdsmieram svarīgi parūpēties par sava bankas konta drošību.