Saeimas deputāts piedāvā Latvijā ieviest ķīmisko kastrāciju dzimumu noziedzniekiem.
Problēma ir galvā Diāna Strupka, mediķe
Ķīmiskā kastrācija dzimumnoziedzniekiem nebūtu labākais risinājums. Kastrācija neko neatrisinās, jo šiem cilvēkiem problēma jau ir galvā. Viņiem ir jāārstējas, un ar viņiem ir jāstrādā psiholoģiski, piemēram, alkoholiķiem ir Minesotas programma, bet šos cilvēkus psiholoģiski var apstrādāt tā, ka viņi vairs to nevar izdarīt. Ir jāpanāk tas, lai viņi paši saprot, ka tas nav pareizi un tas ir galīgi garām, ko viņi dara. Sods te nelīdzēs, tas viņu dabu nemainīs. Var viņus likt cietumā uz desmit divdesmit gadiem, bet, iznākot no cietuma, nekas jau viņu galvā nebūs mainījies. Tagad ir tādas metodes, ar kuru palīdzību var iztirzāt, ar ko tas viss viņam ir sācies, kāpēc viņš tāds ir kļuvis un kāpēc to ir sācis darīt. Parasti dzimumnoziedznieki visbiezāk ir guvuši psiholoģisku traumu bērnībā. Iespējams, viņi paši ir izmantoti vai arī cietuši no vardarbības.
Tikai mūža ieslodzījums
Ligita Trekše, Tirzas pagasta iedzīvotāja
Es esmu par to, lai par šādiem noziegumiem vainīgais saņemtu mūža ieslodzījumu. Cik zinu, ķīmisko kastrāciju nevar veikt bez viņa piekrišanas un atkal ar viņu cīnīties. Tās ir pilnīgas muļķības. Un kāpēc kropļot cilvēku, tad viņiem sāk augt krūtis un tamlīdzīgi. Tā jau atkal ir ņirgāšanās. Tad naids vēl, iespējams, pieaugs dubultā, gribēs vēl vairāk atriebties kādam. Otrs – tas taču viss arī maksās. Tērēt vēl viņiem naudu un algot mediķus. Tas ir izmisums. Labāk lai šo naudu novirza rehabilitācijas iestādēm, kas cenšas šos bērnus, kuri ir cietuši no viņiem, vest pie veselības. Lai sēž cietumā un nelaiž viņus ārā. Ja viņš ir garīgi slims un tendēts uz dzimumnoziegumiem, neticu, ka spēs laboties. Ja vienu reizi šādu noziegumu ir veicis, tad uzreiz mūža ieslodzījums un viss.
Dotajā brīdī tas rezultātu nedos
Aivars Circens, virsprokurors
Ķīmiskā kastrācija būtu efektīva, bet vai tā atrisinātu problēmu kā tādu? Noteikti nē. Ņemot vērā, cik mums ir tiesībsargājošās personu uzraugošās iestādes, viņu kapacitāte un strādāt spēja, es te domāju probācijas dienests, ar viņu darbiniekiem izkontrolēt un izsekot šos cilvēkus, lai viņiem injicētu ķīmiskās vielas, būs grūti. Kā jau ir izskanējis, šīs vielas iedarbojas dažus mēnešus un tad tās ir jāinjicē atkārtoti. Ņemot vērā to, ka mēs nevaram atrast cilvēkus, kuri izdarījuši smagus noziegumus, ir ļoti apšaubāmi, vai varēs piespiest šos cilvēkus veikt injekcijas. Tāpēc dotajā situācijā tas rezultātu nedos. Varbūt attiecīgi sodi un psihologi, kas būtu katrā brīvības atņemšanas vietā un arī probācijas dienestā, kuri būtu attiecīgi apmaksāti un ar attiecīgu izglītību un strādātu ar šīm personām, domāju, būtu daudz efektīvāki. Psiholoģiskā palīdzība un psiholoģiskā ietekme būtu labāka nekā ķīmiskā iejaukšanās, kuru nodrošināt ir diezgan nereāli.
