Rīga, 18.okt., LETA. Saeimas deputāti šodien no 2013.gada valsts budžeta likumprojektu paketes izslēdza likuma grozījumus, kuri valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzības noteikšanai piemērojamo maksimālo koeficientu palielina no seši uz desmit.
No budžeta paketes tos izslēdza pēc Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas lūguma. Kā ziņots, Saeima minētos likuma grozījumus izskatīšanai komisijās nodeva oktobra sākumā.
4.oktobrī pret šiem grozījumiem balsoja ne tikai daudzi opozīcijas deputāti, bet arī valdošajā koalīcijā strādājošie – Ilma Čepāne, Janīna Kursīte-Pakule un Andrejs Judins (V). Savukārt atturējās Ingmārs Čaklais (V) un Aleksejs Loskutovs (V).
Čepāne pēc tam pauda uzskatu, ka, pirmkārt, šiem grozījumiem nav jātiek pieņemtiem kā 2013.gada valsts budžeta projektu pavadošu likumprojektu paketes sastāvdaļai, jo tie neesot saistīti ar valsts budžetu. Otrkārt, likumu varot mainīt pakāpeniski, nevis steidzami divos lasījumos.
Deputāte domā, ka pirms šāda soļa veikšanas praksē ir jāiedzīvina likumā jau noteiktā atbildība uzņēmuma valde locekļiem, kas paredz, ka viņi par savām darbībām atbild ar visu savu naudu un mantu. Tas nozīmē likuma grozījumu nepieciešamību, par kuru virzīšanu ir atbildīga valdība, uzsvēra politiķe.
Čepāne arī retoriski vaicāja, vai līdz šim par atsevišķu valstij un pašvaldībām piederošu akciju sabiedrību novešanu līdz bankrotam kāda no valdes amatpersonām ir par to atbildējusi.
Arī Kursīte-Pakule iepriekš pauda cerību, ka citi “Vienotības” deputāti pārdomās un turpmākajos balsojumos neatbalstīs iecerētās izmaiņas. Viņa ir apņēmības pilna likumprojekta izskatīšanas gaitā atkal balsot “pret”.
Politiķe uzsvēra, ka valdes locekļi nav trūcīgākā sabiedrības daļa, kurai būtu jāpaceļ atalgojums. Viņa pret šo ideju cīnījusies, jau esot partijas “Pilsoniskā savienība” rindās. Deputāte nesaka, ka par labu darbu nevar saņemt lielāku samaksu, taču būtu jāsāk ar atalgojuma paaugstināšanu ārstiem un pedagogiem.
Pēc pašreizējās pieejas izskatās, ka galvenā prioritāte ir, lai Latvijā paliek valžu locekļi, nevis ārsti un pedagogi, piebilda Kursīte-Pakule, kurai šāda attieksme neesot pieņemama.
Valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļa algu nosaka, koeficientu reizinot ar Centrālās statistikas pārvaldes publicēto valstī strādājošo iepriekšējā gada vidējo darba samaksu. Finanšu ministrijas (FM) prognozētā valstī strādājošo šā gada mēneša vidējā darba samaksa ir 478 lati.
Līdz ar to, ja grozījumi tiktu pieņemti, 2013.gadā īpaši lielajās kapitālsabiedrībās maksimālā mēnešalga varētu sasniegt 4780 latus, aģentūru LETA informēja FM.
Patlaban atbilstoši likumam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu mēnešalga īpaši lielās kapitālsabiedrībās nedrīkst pārsniegt 2784 latus.
FM skaidro, ka valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes locekļu atlīdzība ekonomiskās krīzes apstākļos ir kļuvusi nekonkurētspējīga un pastāv risks zaudēt valdes locekļus ar augstu kompetences līmeni, atbilstošu darba pieredzi, speciālām zināšanām un izglītību. Valdes locekļu atlīdzība 2009.gadā tika samazināta par 52%.
