Pašvaldību vadītāji un ģimenes ārsti medicīnas darbinieku informatīvajā sanāksmē 8.maijā, diskutējot par vēl ciešāku turpmāko sadarbību, atzina, ka ģimenes ārstiem jājūtas drošiem un pašvaldībai jākļūst par vietu, kur vērsties pēc palīdzības.
Pašvaldību vadītāji un ģimenes ārsti medicīnas darbinieku informatīvajā sanāksmē 8.maijā, diskutējot par vēl ciešāku turpmāko sadarbību, atzina, ka ģimenes ārstiem jājūtas drošiem un pašvaldībai jākļūst par vietu, kur vērsties pēc palīdzības.
“Izveidojies priekšstats, ka rajona padome līdz šim vairāk apzina darbu stacionārā, nevis ģimenes ārstu problēmas, bet pašvaldībām par tām jābūt zinošām un ar Latvijas Pašvaldību savienības starpniecību jānovada līdz dažādām ministrijām,” teica rajona padomes priekšsēdētāja vietnieks Māris Raģelis.
Viņš uzskata, ka Labklājības ministrijā pašvaldības darbiniekiem skaidroto ģimenes ārstu darba finansējuma jauno modeli 85 procentu apjomā veido abstrakti skaitļi un nav pamata apgalvojumam, ka samazinās atšķirības starp slimokasēm.
“Rīgā pacientu apgrozība pie ģimenes ārstiem ir lielāka, bet laukos to nosaka infrastruktūra, tāpēc pašvaldības uzskata, ka tur, kur ģimenes ārstam līdz pacientam jāmēro tālāks ceļš, jārod lielāks finansējums,” saka M.Raģelis.
Ziemeļaustrumu slimokases direktora vietnieks Artis Stuburs bilda, ka naudai jāseko pacientam, tāpēc lauku rajoni nav ieguvēji, jo dārgākie medicīniskie pakalpojumi koncentrējušies Rīgā. Gulbenes rajonā, kurā ir 28 226 iedzīvotāji, pie primārās aprūpes ārstiem reģistrējušies 26 179 pacienti, tas ir, 93 procenti. Gadā valstī iedzīvotāju skaits samazinās par 400 līdz 600 iedzīvotājiem, tāpēc A.Stuburs norādīja, ka iepriekš minētais fakts jāņem vērā, gatavojot jaunos ģimenes ārstus. Laukos pie ģimenes ārsta reģistrējušies vidēji 1660 iedzīvotāju, pilsētā – 2080. Visvairāk pierakstu ir pie dakteres Rutas Kalniņas un Daces Priedītes.
“Lielākās diskusijas šobrīd saistītas ar pacientu iemaksām, kur vairākas institūcijas mēģina rast kompromisu. Pacienta iemaksu ņem vērā pirms kapitācijas naudas sadales,” atzīst A.Stuburs. Viņš pozitīvi vērtēja profilaktisko apskašu skaita palielinājumu un pediatrijas darbu. Gulbenes slimnīcas galvenā ārste Mudīte Jaceviča atzīst, ka, kopš izveidotas ģimenes ārstu prakses, neatliekamās medicīniskās palīdzības izsaukumu skaits samazinājies trīskārt. Daktere mudināja sekot, lai 49 lati, kas gadā pienākas katra gulbenieša veselības aprūpei, nonāktu Gulbenē, nevis Rīgā.
“Mums ir sertificēta laboratorija, kur iespējams veikt dažādas analīzes, bet, nosūtot slimnieku uz Rīgu, tur tās veic atkārtoti, tādējādi naudu atkal aizskaita uz Rīgu,” saka M.Jaceviča.
Sanāksmes dalībnieki runāja arī par plānveida operācijām, kur reģionā veido vienotu rindu, tāpēc Gulbenes rajons nav ieguvējs. 2002.gadā par 630 latiem palielinājusies maksa par endoprotezēšanas operācijām, par kurām jāmaksā no 1000 līdz 5000 latu.
“Finansējums adekvāti nepalielinās, tāpēc minētās operācijas iespējams veikt mazākam skaitam pacientu, no kuriem lielākā daļa ir gados vecāki cilvēki,” saka A.Stuburs. Statistika liecina, ka Gulbenes rajonā un pilsētā iedzīvotāji visvairāk slimo ar sirds un asinsvadu slimībām, ir onkoloģiskās saslimšanas, kā arī dažādas traumas. Gulbenes pilsētas domes sociālās aprūpes nodaļas vadītāja Anita Sirmā atzina, ka 70 līdz 80 procenti no sociālajos pabalstos izmaksātās kopējās summas ir dažādu ārstniecisko izdevumu apmaksai. Nodaļas darbinieki praktizē trūcīgās personas apliecinošu dokumentu izsniegšanu.
Ģimenes ārsti informēja par medikamentu izrakstīšanu mazturīgajiem iedzīvotājiem, par iespējām pacientiem viņus sameklēt pēc darba laika un citiem jautājumiem. Ierosināja uz nākamo medicīnas darbinieku informatīvo sanāksmi, kas notiks vasaras nogalē, uzaicināt kaimiņrajonu slimnīcu speciālistus, lai viņi informētu par pakalpojumiem pacientiem.
