Nesen domes laikrakstā bija publicēts raksts, ka Gulbenē naktsmiera traucēšana nav problēma un gada laikā saņemti tikai aptuveni trīs iesniegumi. Manuprāt, naktsmiera traucēšana ir gan problēma, bet tikai iedzīvotāji vienkārši…
Zinu kādu pensionāri, kurai kaimiņos dzīvo ļoti skaļi jaunieši. Viņai acīmredzot vēl ir stipri nervi, jo viņa visus “bum, bum” pacieš. Protams, kuram gan gribas ar kaimiņiem plēsties, turklāt zinot, ka nekas jau nemainīsies un varbūt būs vēl sliktāk. Gadījās dzirdēt arī kādu iedzīvotāju sarunu, kā naktī izsaukta policija, jo kaimiņi bijuši pārlieku skaļi. Policija atbraukusi, parunājusi un aizbraukusi. Bet kaimiņi atkal turpinājuši priecāties tikpat skaļi, turklāt vēl pateikuši, ka policija viņiem esot pie vienas vietas… Otrreiz, protams, šie cilvēki policiju neizsauca.
Cilvēki jūtas bezspēcīgi, tāpēc arī nekur neziņo, jo – neredz tam jēgu. Ne visai apmierināti ir to māju iedzīvotāji, kas dzīvo tuvāk spēļu zālēm vai citām izklaides vietām. Bieži vien iereibušie cilvēki no šīm iestādēm mājās dodas naktī, kad apkārt valda klusums. Un tad jo īpaši skaļa kļūst viņu savstarpējo rēķinu kārtošana uz ielas. Kāpēc tas viss būtu jāklausās svešām ausīm, turklāt naktī? Apreibušajiem miera traucētājiem aizrādīt varētu policija, bet…
Televīzijā tagad ir vairākas reklāmas, kuras tiek raidītas stipri skaļāk nekā noregulēta televizora skaņa. Kāpēc tā? Iespējams, ja nejauši gadās filmas laikā iemigt, lai šāda reklāma pamodinātu. Bet vai tāpēc reklamēto preci vai pakalpojumu vairāk pirks? Diezin vai. Drīzāk jau otrādi.
