Rīga, 18.nov., LETA. Ar krāšņu uguņošanu virs Daugavas svētdien vakarā noslēdzās Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienas svinības Rīgā.
Kā novēroja aģentūra LETA, klātienē vērot krāšņo priekšnesumu bija ieradušies tūkstošiem cilvēku, aizpildot visu 11.novembra krastmalu. Tāpat tūkstošiem cilvēku ugunsziedos noraudzījās no Vanšu tilta un Akmens tilta, kā arī Daugavas kreisā krasta un apkārtējo māju jumtiem.
Vēl pirms uguņošanas klātesošie vienojās kopējā valsts himnas dziedājumā. Kā novēroja aģentūra LETA, dažāda vecuma cilvēki pārsvarā bija ieradušies lielākās vai mazākās grupiņās – gan ģimenes, gan draugu kompānijas, daudziem līdzi ņemot bērnus, kuriem uguņošana sagādāja vislielāko prieku.
Izskanot pēdējām uguņošanas zalvēm klātesošie priekšnesumu sveica ar ovācijām un aplausiem. Uguņošanas priekšnesuma muzikālais noformējums šogad bija tautas mūzika grupas “Iļģi” aranžējumā.
Svētku pasākumi galvaspilsētā notika visas dienas garumā.
Latvijas Republikas neatkarības proklamēšanas 94.gadadienai veltīto Nacionālo bruņoto spēku (NBS) militāro parādi 11.novembra krastmalā šodien vēroja tūkstošiem skatītāju, izvietojušies gar krastmalu no Vanšu tilta līdz Akmens tiltam. Ievērojami lielākā daļa aģentūras LETA aptaujāto parādes apmeklētāju pauda gandarījumu, norādot, ka viņiem pēc šī pasākuma, neskatoties uz auksto laiku, ir labs noskaņojums. Daudzi militārās parādes krastmalā apmeklē jau vairākus gadus.
Bez Latvijas bruņoto spēku karavīriem, parādē piedalījās arī Igaunijas Aizsardzības spēku, Lietuvas un Norvēģijas Bruņoto spēku karoga grupa, kā arī triju Baltijas valstu kopīgās militārās izglītības iestādes – Baltijas Aizsardzības koledžas – karoga grupa. NBS parādē pārstāvēja septiņas regulāro spēku un triju Zemessardzes novadu vienības, kā arī NBS orķestris. Parādē piedalījās arī divas Valsts robežsardzes (VRS) un pa vienai Valsts policijas un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vienībai. Parādi noslēdza bruņoto spēku un robežsardzas bruņojuma, tehnikas un transporta demonstrējums. Savukārt Daugavā varēja vērot JSF un VRS kuģus un kuteri.
Uzrunojāt parades dalībniekus Valsts prezidents Andris Bērziņš uzsvēra, ka karavīra profesijas izvēle attaisnojas vien tad, ja cilvēkam piemīt patiess aicinājums un prasa ne tikai fizisku izturību un drosmi, bet arī sirds degsmi kalpot savai Tēvzemei pat riskējot ar dzīvību. “”Gods kalpot Latvijai!” – šis labi zināmais karavīru un zemessargu vadmotīvs, saviļņo ikvienu Latvijas patriotu, īpaši tad, kad to patiesā pārliecībā saka militārās formās tērpti cilvēki. Kalpot savai valstij – tas ir gan aicinājums, gan misijas apziņa, kas ietverta karavīra zvērestā. Ikviens no jums ir zvērējis, netaupot spēkus, veselību un dzīvību, sargāt Latvijas valsti un tās neatkarību,” sacīja prezidents.
Prezidents, sveicot karavīrus Latvijas 94.gadskārtā, īpašu paldies teica karavīru ģimenēm. “Paldies mātēm, sievām, bērniem un visiem Jums tuvajiem cilvēkiem par mīlestību, ko viņi Jums sniedz, lai šajā nebūt ne vieglajā profesijā pietiktu spēka un izturības. Pateicos visiem un novēlu, lai ikvienam mūsu karavīram ir gods kalpot Latvijai!,” sacīja valsts vadītājs.
Savukārt Melngalvju namā Valsts prezidents Andris Bērziņš vairākiem Latvijas zinātniekiem, sabiedriskajiem darbiniekiem, māksliniekiem, mediķiem, militārpersonām un sportistiem pasniedza Valsts augstākos apbalvojumus.
Uzrunā pie Brīvības pieminekļa Latvijas Republikas proklamēšanas 94.gadadienā prezidents novēlēja “mūsu mīļajai Latvijai patriotiskus pilsoņus, gudrus un atbildīgus tautas priekšstāvjus un stabilu vietu Baltijas un Eiropas nākotnē.”
Prezidents aicināja būt pacietīgiem, nevis pieticīgiem. “Ar šādu domu novēlu dzīvot vienmēr un atcerēties, ka nākotni var veidot tikai pozitīvas idejas un labas apņemšanās, jo, meklējot un apkarojot ienaidniekus, mēs iznīcinām savu labo gribu, devalvējam savus cēlākos mērķus un galarezultātā vēršamies paši pret sevi. Šis ir brīdis, kad jāizšķiras, kādā Latvijā turpmāk dzīvosim: stiprā un pašapzinīgā vai viegli ievainojamā un nestabilā. Šis lēmums ir mūsu pašu rokās. To nepieņems Briselē. To pirmkārt savās domās pieņemsim mēs – ikviens no mums,” sacīja Bērziņš.
Uzrunā prezidents arī veltīja kritiskus vārdus nacionālās attīstības plānošanas procesam. Bērziņš uzsvēra, ka patlaban Latvijai vairāk kā jebkad ir nepieciešams rīcības plāns un rīcības cilvēki. “Ja mēs paši gribam un varam, uzsveru – gribam un varam, lemt savas Tēvzemes nākotni, tad šobrīd ir pēdējais laiks būt vienotiem un izlēmīgiem, atmest klišejas un iesīkstējušus priekšstatus par latvietību, par savējiem un svešajiem, jo visas tautas, kas šajā zemē radušas sev mājas, tur cieņā un godā mūsu valodu, tradīcijas un simbolus, ir pierādījušas, ka prot strādāt kopā un izšķirīgos brīžos uzņemties atbildību par sevi un savu valsti. Tā tas bija 1918.gada 18.novembrī, 1990.gada 4.maijā, 1991.gada 21.augustā un es ticu, ka tā būs vienmēr,” sacīja prezidents.
Viņš norādīja, ka pēdējie pieci gadi vien ir viesuši tādas izmaiņas attiecībās starp valstīm un valstu grupām, par ko vēl nesenā pagātnē būtu grūti pat iedomāties. Darba un atbilstoša atalgojuma meklējumos uz citām valstīm ir devušies arī tie, kas vēl pirms gadiem desmit pat nepieļāva šādu domu, atzina Bērziņš. “Mūsdienu terminoloģijā runājot, Eiropas darbaspēks kļūst mobils, bet kāda aina mūs visus sagaida vēl pēc desmit gadiem? Kāda būs mūsu Latvija, kādu to vēlamies redzēt?” jautāja prezidents.
Bērziņš uzskata, ka šāda cilvēku pārvietošanās brīvība mazajām valstīm ir bīstams risinājums. “Ja Vācija tuvāko gadu laikā kvalificēta darbaspēka ziņā ir gatava uzņemt pat trīs Latvijas, tad nav grūti stādīties priekšā, kādas var būt mobilitātes sekas pārskatāmā nākotnē. Var jau teikt, ka visi nekad neaizbrauks, bet šādai paļāvībai nav attaisnojuma. Tai, pirmkārt, nebūs attaisnojuma mūsu bērnu un mazbērnu priekšā, ja viņi dzīvos Latvijā ar dažām lielpilsētām un tukšiem lauku apvidiem. Otrkārt, dzīves un fizikas likumi saka, ka ikviens tukšums agrāk vai vēlāk top aizpildīts. Jautājums: kas to aizpildīs?” sacīja prezidents.
Kā ziņots, Latvijas Republika tika proklamēta 1918.gada 18.novembrī Otrajā pilsētas teātrī, tagadējā Latvijas Nacionālajā teātrī. Latvijas Tautas padome, atzīdama sevi par vienīgo augstākās varas nesēju Latvijas valstī, pasludināja, ka “Latvija, apvienota etnogrāfiskās robežās (Kurzeme, Vidzeme, Latgale), ir patstāvīga, neatkarīga, demokrātiski republikāniska valsts, kuras Satversmi un attiecības ar ārvalstīm noteiks tuvākā nākotnē Satversmes Sapulce, sasaukta uz vispārēju, abu dzimumu tiešu, vienlīdzīgu, aizklātu un proporcionālu vēlēšanu tiesību pamata”.
