Rīga, 21.nov., LETA. Finanšu ministrs Andris Vilks (V) šaubās, vai Eiropas Savienības (ES) daudzgadu budžetu ceturtdien vai piektdien izdosies apstiprināt Briselē notiekošajā Eiropadomes ārkārtas sanāksmē.
Ministrs šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Andri Bērziņu medijiem atzina, ka ir gaidāmas ļoti grūtas sarunas un viņam ir grūti prognozēt, vai sarunas šonedēļ noslēgsies ar budžeta apstiprināšanu. Viņaprāt, tas tā nebūs, jo ir jāņem vērā, cik smagas ir starta pozīcijas šīm sarunām. “Man neliekas, ka kāda no pusēm būs gatava piekāpties,” pauda politiķis.
Viņš uzsvēra, ka Latvija šajās sarunās no savām pozīcijām neatkāpsies un kompromisu iespējas par Latviju interesējošiem jautājumiem ir ļoti mazas. Ministrs pauda cerību, ka Latvija līdz veto jautājumam nenonāks un ka savu pozīciju aizstāvībā noturēsies līdz galam. Ministrs paskaidroja, ka Latvija līdz veto pozīcijai varētu nenonākt, jo ir iespējams, ka no šīm sarunām izstāsies viena no lielvalstīm – Lielbritānija.
Pēc Vilka domām, Latvijai saistībā ar ES nākamā perioda budžetu ir ļoti spēcīgi argumenti un tie būs jāņem vērā. Viņš pauda neizpratni, kāpēc Latvijai būtu jāsaņem mazāks kohēzijas finansējums, ja tā ir parādījusi, ka spēj tikt galā ar problēmām, kamēr citas valstis, kuras saņem lielāku finansējumu, novilcina problēmu risināšanu.
Jau ziņots, ka rīt Briselē sāksies izšķirošās sarunas par ES daudzgadu budžetu un tajās piedalīsies arī premjerministrs Valdis Dombrovskis.
Latvijas prioritātes jaunajā ES daudzgadu budžetā ir saglabāt vismaz esošo finansējumu kohēzijas projektiem, kā arī panākt godīgus konkurences nosacījumus Latvijas lauksaimniekiem.
Daļa dalībvalstu uzskata, ka ES daudzgadu budžets jāsamazina līdzīgi kā finanšu krīzes ietekmē valstis samazina savus nacionālos budžetus. Taču Bulgārija, Čehija, Grieķija, Igaunija, Īrija, Kipra, Latvija, Lietuva, Malta, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija, Ungārija un Horvātija ir vienisprātis, ka ES budžets un it īpaši kohēzijas politika ir būtisks instruments, lai atgrieztos pie izaugsmes visā Eiropas Savienības teritorijā un atgūtu konkurētspēju.
Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro laika posmā no 2014. līdz 2020. gadam.
Visas trīs Baltijas valstis ir vienotas arī prasībā panākt taisnīgāku risinājumu lauksaimniecības tiešmaksājumu jomā. Patlaban tiešmaksājumu līmenis Latvijas, Lietuvas un Igaunijas lauksaimniekiem ir viszemākais salīdzinājumā ar citām ES dalībvalstīm, tādēļ nepieciešams panākt, lai maksājumi būtu pēc iespējas izlīdzināti un nodrošinātu godīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū. Latvijas pozīcija – tiešmaksājumiem jābūt vismaz 80% apmērā no vidējā līmeņa ES.
