Brisele, 23.nov., LETA. Piektdien Briselē sākušās Eiropas Savienības (ES) līderu sarunas par bloka septiņu gadu budžetu, un Latvija kopā ar pārējām Baltijas valstīm turpinās cīnīties par labākiem nosacījumiem.
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) šorīt ticies ar Igaunijas premjeru Andrusu Ansipu un Lietuvas prezidenti Daļu Grībauskaiti un vienojušies kopīgi cīnīties par Baltijas valstu interesēm, aģentūru LETA informēja Latvijas premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Latvija līdzīgi kā pārējās Baltijas valstis vēlas panākt ātrāku tiešmaksājumu izlīdzināšanu lauksaimniekiem. Naktī valstu līderiem piedāvātais ES Padomes prezidenta Hermana van Rompeja priekšlikums paredz Baltijas valstu lauksaimniekiem 196 eiro (138 latu) lielu platību maksājumu par hektāru, tomēr tas varētu tikt sasniegts tikai 2020.gadā, kamēr lauksaimnieku prasība ir vienlīdzīgi maksājumi jau no 2014.gada.
Savukārt kohēzijas maksājumu griesti Latvijai, Igaunijai, Lietuvai un Ungārijai tiek piedāvāti 2,59% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), kas nesaskan ar Latvijas interesēm. Latvija mērķis ir saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma līmeni jeb 4,7 miljardus eiro (3,3 miljardus latu) laika posmā no 2014. līdz 2020.gadam. Šāda scenārija gadījumā kohēzijas griesti būtu jānosaka 2,9% apmērā no IKP.
Latvijas pozīcija, atsākoties sarunām, ir mēģināt panākt pēc iespējas ātrāku tiešmaksājumu
izlīdzināšanu Baltijas valstīm, kā arī palielināt kohēzijas finansējuma ierobežojuma apmēru.
Vienlaikus premjera pārstāvis uzsvēra, ka jau tagad van Rompeja piedāvājums, salīdzinot ar iepriekšējo Eiropas Komisijas priekšlikumu, Latvijas interesēm ir daudz atbilstošāks. “Piedāvājums uzlabojas,” sacīja premjera preses sekretārs, bilstot, ka balsošana pret daudzgadu budžetu nenozīmē, ka noteikti tiks saņemts labāks piedāvājums.
