Rīga, 11.dec., LETA. Latvijā personiskais ienesīgums no augstākās izglītības ir pozitīvs un katrs personas iegūtais augstākās izglītības līmenis paaugstina indivīda ienākumus, secināts Latvijas Universitāšu asociācijas pētījumā “Universitāšu ieguldījums Latvijas tautsaimniecībā”.
“Iedzīvotāju ar augstāko izglītību nodarbinātība ir visaugstākā, un tas nozīmē, ka valstij ir ekonomiski izdevīgi veicināt iedzīvotājus iegūt augstāko izglītību, kas dod viņiem iespēju saņemt augstāku atalgojumu, maksājot valstij lielāku nodokļu summu,” norāda pētījuma autori.
Pētījumā secināts, ka 2040. gadā paredzams inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības speciālistu iztrūkums, jo šos speciālistus sagatavo tikai valsts augstskolās, jo privātajām augstskolām nav nepieciešamās infrastruktūras un finanšu resursu šādu studiju nodrošināšanai. Šā iemesla dēļ esot valstij arī turpmāk jānodrošina minētās studiju programmas ar valsts finansējumu un jāstimulē jaunieši tajās studēt.
Tiek minēts, “ja valsts saglabās augstākās izglītības finansēšanu pašreizējā līmenī, tad 2040. gadā Latvijas tautsaimniecībai būtiski pietrūks speciālistu ar augstāko izglītību”. Tiek prognozēts, ka inženierzinātnēs varētu pietrūkt 21 000 speciālistu. Turklāt speciālistu trūkums neapšaubāmi izraisīs ekonomisko lejupslīdi un valsts budžeta ieņēmumu samazināšanos
Pētnieki apgalvo, ka Latvijas, Lietuvas un Igaunijas piemēri rāda, ka publikāciju un to citējamības apjoms ir cieši saistīts ar zinātniskajai darbībai atvēlētā finansējuma apmēriem.
Pētījumā secināts, ka Latvijas inovatīvais potenciāls ES dalībvalstu vidū ir novērtēts kā pieticīgs. Lai sasniegtu ievērojamu zinātniskās darbības pienesumu tautsaimniecībai, nepieciešamas mērķtiecīgas un koordinētas investīcijas pētniecībā, tehnoloģiju pārnesē un inovatīvā uzņēmējdarbībā.
Nozīmīga loma augstskolas izvēlē esot universitātes atrašanās vietai, jo lielākā daļa reflektantu izvēlas savai dzīvesvietai tuvāko augstskolu. Tāpat vairums reģionālo universitāšu absolventu izvēlas palikt dzīvot un strādāt savā reģionā, tā, piemēram, Latgalē paliek 74% Daugavpils Universitātes (DU) absolventu, Kurzemē – 66% Liepājas Universitātes absolventu, bet 49,4% Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) absolventu paliek dzīvot Zemgalē un 10,9% – Pierīgas reģionā.
“Lai veicinātu Latvijas augstākās izglītības telpas harmonisku attīstību, ir nepieciešama daudz lielāka politikas veidotāju, uzņēmēju un augstskolu sadarbība,” uzsver pētījuma autori.
Latvijā 26% jaunu cilvēku ir universitātes līmeņa kvalifikācija, bet ES 2020 izglītības mērķis ir nodrošināt 40% jaunu cilvēku ar universitātes līmeņa kvalifikāciju un Latvijai būtu jātiecas to sasniegt.
Pētījumā izklāstīts, ka Latvijas Universitāšu asociācijas 2011. gadā veiktā aptauja ļauj novērtēt, ka Latvijā bakalaura studijas atmaksājas 12 līdz 13 gados. To nosaka augstās kopējās studiju izmaksas un nelielā atšķirība starp bakalauru absolventu atalgojumu un vidējās izglītības absolventu atalgojumu. Pētījumā secināts, ka sākotnēji absolventiem ar bakalaura grādu darba algas līmenis nav daudz lielāks par vidusskolas absolventu ienākumiem, taču katrs nākamais gads darba tirgū palielina bakalaura grāda ieguvēja ienākuma līmeni.
Pētījuma autori norāda, ka tas liecina, ka darba tirgū tiek novērtēts iegūtās izglītības līmenis galvenokārt kopā ar profesionālo pieredzi. Bakalaura grāds arī ir priekšnoteikums izglītības turpināšanai augstākā līmeņa studijās, kas, savukārt, atmaksājas divos līdz trīs gados.
Pētījuma autori politikas veidotājiem iesaka sakārtot augstākās izglītības un zinātnes likumus, izveidojot vienotu Augstākās izglītības un zinātnes likumu, tāpat esot jāpabeidz iesāktās reformas augstskolu nekustamo īpašumu atsavināšanas jomā, veicot Augstskolu likumam atbilstošus labojumus arī Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, jo tas dotu iespēju universitātēm plānot to infrastruktūras attīstību.
Tāpat pētījuma autori norāda, ka jāļauj brīvāk studiju procesā izmantot ES valodas, neierobežojot to lietošanu vietējiem studentiem un mācībspēkiem. Savukārt finansējumu augstākajai izglītībai un zinātnei būtu jāpalielina līdz ES valstu vidējam procentam no IKP. Jāizveido arī uz rezultatīviem rādītājiem balstīts augstākās izglītības finansēšanas modelis, par pamatu atstājot prioritāro virzienu finansēšanu, kā arī nepieciešams veicināt izglītības eksportu un aktīvāk iesaistīties ārvalstu studentu piesaistē un juridisko jautājumu sakārtošanā.
Ieteikumos darba devējiem tiek rosināts atbalstīt augstskolu aktivitātes jaunu uzņēmumu radīšanā, biznesa ideju komercializēšanā un tehnoloģisko parku veidošanā, jo tas nodrošina iespējas jau studiju laikā jauniešiem uzsākt uzņēmējdarbību. Turklāt būtiski jāpaplašina partnerība starp universitāti un biznesa vidi, jo tas ļautu efektīvāk integrēt universitātes tautsaimniecības attīstības procesā, veidojot arī ciešāku sasaisti ar reālo darba tirgus pieprasījumu.
Izstrādātajos ierosinājumos augstākās izglītības iestādēm tiek minēts, ka jāturpina darbs pie universitātes augstākās izglītības kvalitātes paaugstināšanas, attīstot sadarbību ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā tautsaimniecības intereses. Tāpat tiek mudināts stiprināt sadarbību un apmaiņas programmas ar līdzīgām augstskolām Latvijā un ārvalstīs, piesaistot viesprofesorus un studējošos no ārvalstīm. Tiek rosināts vākt un publiskot informāciju par absolventu vidējiem ienākumiem, jo tas ļautu potenciālajiem studējošajiem informēti izvēlēties studiju programmas.
Jau vēstīts, ka Latvijas Universitāšu asociācijas veiktais pētījums sastāv no kopsavilkuma un rakstu krājuma, kurā pievēršas tādām tēmām kā augstākās izglītības eksports, speciālistu ar augstāko izglītību pieprasījuma un piedāvājuma prognozēšana darba tirgū, universitāti regulējošais tiesiskais ietvars, reģionālo universitāšu ietekme tautsaimniecībā un citām. Pētījumā tika izmantoti absolventu aptaujas dati par augstskolu beidzējiem laikā no 2006. līdz 2011.gadam. Tika izzināta absolventu iekļaušanās darba tirgū, kā arī iespējas studiju laikā iegūt zināšanas par uzņēmējdarbības pamatiem.
Pētījumu veica Latvijas Universitāšu asociācija, kurā ietilpst LU, RTU, Daugavpils Universitāte, Latvijas Lauksaimniecības universitāte, Liepājas Universitāte un Rīgas Stradiņa universitāte.
