Jaunākajā „DNB Latvijas barometra” pētījumā noskaidrots, ka, izvērtējot, kādi varētu būt nozīmīgākie potenciālie ieguvumi un zaudējumi, ko Latvijai radītu eiro ieviešana, latvieši nedaudz biežāk nekā cittautieši atzīmējuši, ka zaudējumus šāds solis nenesīs.
Savukārt prognozējot, cik liela ir iespējamība, ka eiro Latvijā tiks ieviests 2014.gada 1.janvārī, latvieši biežāk nekā cittautieši pauduši skepsi un norādījuši – pastāv lielāka iespējamība, ka eiro netiks ieviests plānotajā laikā (25% latviešu, 20% cittautiešu). Tikmēr cittautiešiem šajā jautājumā biežāk bijis grūti paust noteiktu nostāju (11% latviešu, 16% cittautiešu).
Apzinot iedzīvotāju uzskatus par galvenajiem eiro ieviešanas radītajiem ieguvumiem, noskaidrots, ka latvieši daudz biežāk nekā cittautieši kā gaidītos ieguvumus norāda ciešāku integrāciju Eiropas Savienībā (23% latviešu, 17% cittautiešu) un lielākas sadzīviskās ērtības (nebūs jāuztur vairāki konti latiem un eiro, jāmaina valūta ceļojot, jāpārrēķina cenas u.tml.) – tā uzskata 35% latviešu un 26% cittautiešu. Savukārt cittautiešiem nedaudz būtiskāki šķituši tādi ieguvumi kā izdevīgāki, pieejamāki kredīti un tas, ka nākotnē vairs nebūs jābaidās no lata devalvācijas.
Visbeidzot, izvērtējot, kādi varētu būt nozīmīgākie potenciālie zaudējumi, ko Latvijai radītu eiro ieviešana, latvieši daudz biežāk nekā cittautieši kā galveno zaudējumu norādījuši nacionālās valūtas kā daļas no valstiskās identitātes zaudēšanu. Nedaudz retāk kā negatīvs efekts norādītas arī praktiskas neērtības saistībā ar eiro ieviešanu (piemēram, nepieciešamība samainīt skaidras naudas uzkrājumus). Savukārt cittautieši daudz biežāk nekā latvieši atzīmējuši, ka mazināsies valsts faktiskā neatkarība (mazākas iespējas Latvijai pašai noteikt un kontrolēt ekonomisko un finanšu politiku), būs vairāk jāiesaistās palīdzības sniegšanā citām eirozonas valstīm, kuras piedzīvo finansiālas problēmas, pieaugs inflācija, kā arī papildu riskus rada iespējamība, ka eirozona varētu sabrukt vai transformēties.
„DNB Latvijas barometrs”, kas kļuvis par atzītu ikmēneša socioloģisko pētījumu valstī, tiek veidots katru mēnesi, un tajā tiek pētītas konkrētā brīža aktuālās norises sabiedrībai nozīmīgā jomā. Vienlaikus sabiedrībai katru reizi tiek uzdots arī pastāvīgo jautājumu kopums, kas mēnesi pa mēnesim atspoguļo iedzīvotāju vispārējā noskaņojuma izmaiņas.
