Inita Savicka
“GULBENĒ, O.KALPAKA IELĀ 35, liepu dzīvžogs nav nopļauts. Kad varēju, tad pati to pļāvu daudzus gadus. Darīju to bez maksas. Bet man tagad ir 87 gadi. Bija, kad “Gulbenes nami” pļāva, un mēs maksājām. Tagad neviens to nedara, bet dzīvžogs jau nepieder mums. Tas nav uz mājas zemes, tad kāpēc gan mums būtu jāmaksā no mājas naudas? Un no iedzīvotājiem, kas dzīvo šajā mājā, neviens negrib to sakopt. Kauns skatīties, kāds tagad tas dzīvžogs izskatās. Es pļāvu astoņus gadus un darīju to divas reizes gadā, un neviens man par to nemaksāja, un neviens nenāca palīgā arī savākt zarus. Es domāju, ka labiekārtošanas iestādei tas jādara. Bēdīgs skats kā nekad. Īsti džungļi!” laikrakstam stāsta gulbeniete Antonija Stūrīte.
Atbild Gulbenes labiekārtošanas iestādes vadītājs Sandis Sīmanis: “Atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem datiem attiecīgais īpašums ir kopīpašums, par kura uzturēšanu ir atbildīgi kopīpašnieki, kuru pienākums ir uzturēt kārtībā arī īpašumam piegulošo teritoriju, tajā skaitā nodrošināt dzīvžoga kopšanu (tāda kārtība bija līdz Gulbenes novada domes 2024.gada 29.februāra saistošo noteikumu Nr. 2 “Par teritorijas kopšanu un būvju uzturēšanu Gulbenes novadā” spēkā stāšanās dienai). Spēkā esošos saistošajos noteikumos piegulošās teritorijas platums noteikts līdz trīs metriem no īpašuma robežas, tomēr paša jēdziena “piegulošā teritorija” skaidrojums nav sniegts. Domājams, ka ar spēkā esošo saistošo noteikumu 4.1.apakšpunktā noteikto nekustamo īpašnieku pienākumu kopt piegulošo teritoriju būtu jāsaprot arī dzīvžoga kopšana, un atbilstoši šādai izpratnei ir pastāvējusi arī līdzšinējā prakse. Gadījumā, ja nekustamo īpašnieku īpašniekiem ir grūtības piegulošās teritorijas uzturēšanā, tad šādā gadījumā ir jāizvērtē, vai attiecīgais gadījums nav kāds no saistošajos noteikumos noteiktajiem atvieglojuma piešķiršanas gadījumiem, un atbilstības gadījumā jāvēršas pašvaldībā. Attiecīgā nekustamā īpašuma īpašnieki nav informējuši iestādi par jebkādām grūtībām piegulošās teritorijas kopšanā.”
pirmo reizi dzirdu, ka dzīvžogu pļauj!
Ļoti daudzās mājās ir šāda veida problēmas. Ir atsevišķas mājās kurās iedzīvotāji nevar sakopt apkārtni (maz dzīvokļu mājās) , finansiālu apsvērumu pēc, veselības pēc, arī domāšana dažiem ir tāda, ka tas uz mani neattiecas…Lai sakoptu apkārti nepieciešami instrumenti, laiks, spēks. Arī bioloģiskie atkritumi ir kaut kur jānogādā un ne visas mājas iedzīvotāji ir gatavi par to maksāt, vienkārši ir vienalga vai arī nav naudas.
Varbūt vajag palasīt Satversmi, kādus apgrūtinājumus var uzlikt nekustamajam privātīpašumam un kā tiek aizsargātas cilvēktiesības. Un Satversmes tiesas spriedumus. Iespējams, ja latviešu tauta nebūtu tik kūtra un šādus ar padomju laika smaržu apdvestus noteikumus apstrīdētu, tad pilsēta savu teritoriju koptu pati. Nu, pilsētas juristi varētu arī izteikt savu viedokli, kā minētie noteikumi atbilst Satversmei un Satversmes tiesas spriedumiem. Varbūt es neko nesaprotu.
Domes deputātslaisti visu mēģina uzkraut uz iedzīvotāju pleciem, arī sevis uzturēšanu, kāpēc mums jākopj kopīpašums, ja pieguļošajā teritorijā būs publiskā tualete, arī būs blakus esošai mājai jākopj?
Ar tiem dzīvžogiem pilsētā bardaks. Normāli īpašnieki savus dzīvžogus, ja tādus vēlas, sastāda savā īpašuma pusē. Žogs pa robežu, dzīvžogs iekšpusē. Vecais PSRS bardaks ātri nokopjams. Visu, kas ārpus privātīpašuma un uz robežas – nozāģēt. Un iestāsies miers.
Un ceļotāji vairs nesauks Gulbeni par zaļo dārzu pilsētu. Un kurzemnieki nebrīnīsies par zaļajiem dzīvžogiem, kādu viņu pusē nav. Visi kopj, cik var. Arī pati pilsēta. Bet ir taču reizes, kad var palīdzēt ar dzīvžogiem, kuri aug uz robežas. Tikai vairo skaistumu. Ja uz pilsētas zemes, tad cita runa. Nu nevajag visu izplēst un noplicināt.
Aizaudzēt ar krūmiem to joslu, kur ziemā varētu mest no kājceliņiem notīrīto sniegu, nav liela māksla. Nekopti dzīvžogi ir nevīžība un necieņa pret pierobežnieku. Starp fiz. pers. kaimiņiem parasti tā runa ir īsa par šo tēmu, nez kāpēc. Pilsētai var likt virsū mīksto? Līdz laikam.
Tu pats saprati, ko te samurgoji?
Daudzās mājās tādi cilvēki dzīvo kas neko nedara pie savām mājām.zali nepļauj lapas nekasa.bet pudeli gan paceļ pie savām lūpām, bet tas ir darbs.Ir privat īpašumi dzīvokli arī viņi neko nedara pie mājām.Ta ir taisnība.
Nevajag i dzērājus, citi ir tik lepni putni, ka neies ne kāpņu telpu mazgāt (statuss neatļauj), pasarg dievs vēl kaut kādas lapas savākt vai atkritumu pacelt.
kur problēma ,norauj ar motorzāģi lidz zemeij un zarus nomest tur pat uz ietves mācība uz mūžu !!