Ikviens Latvijas iedzīvotājs 18. un 19. decembrī tika aicināts viesoties „Maxima XXX” lielveikalā Rīgā, A.Deglava ielā 67, lai piedalītos gada vislielākā puzura izveidē. Kopumā divu dienu laikā vairāki desmiti cilvēku izmantoja iespēju pielikt roku milzu rotājuma tapšanā. No niedrēm, salmiem un citiem dabas materiāliem darinātā puzura prezentācijā, kas norisinājās 19. decembrī, tika atklāts, ka kopīgiem spēkiem izdevies izveidot rekordlielu – 3,5 metrus garu un 2 metrus platu rotājumu.
„Esam gandarīti, ka svētku noskaņās mums izdevās iesaistīt tik negaidīti daudzus pircējus, kopā veidojot šo skaisto un tautisko rotājumu. Turklāt kopīgiem spēkiem puzurs ir izdevies patiesi rekordliels,” stāsta „Maxima Latvija” preses sekretārs Ivars Andiņš.
„Puzura darināšana noteikti nav pats vieglākais darbs, taču tas ir arī lielisks veids, kā ģimenei pirmssvētku laikā kopā pavadīt laiku. Iespējams, ka milzu puzura veidošanu padarīsim par „Maxima” svētku tradīciju, ļaujot šo īpašo prasmi apgūt arvien vairāk cilvēkiem.”
Milzu puzura darināšana tika noslēgta 19. decembrī, kad ar klātesošo palīdzību tika veikta arī puzura mērīšana, svinīgi paziņojot iegūtos rezultātus.
Puzurs ir viens no senākajiem latviešu ziemas saulgriežu rotājumiem, kas mūsu senču namus greznojis vēl krietnu laiku pirms Ziemassvētku eglītes tradīcijas ieviešanas. Puzurus parasti darina no niedrēm, salmiem un labības stiebriem. Taču, lai puzuru padarītu vēl skaistāku un efektīvāku, rotājumiem nepieciešamos izejmateriālus, piemēram, krāsainu dziju un diegus, kā arī olas (olu čaumalu iegūšanai) iespējams iegādāties arī lielveikalā.
„Rekordpuzura darināšanā izmantojām salmus: niedres, labības stiebrus un smilgas. Savukārt vērumu puzuri tapuši no pupiņu un turku pupu pākstīm, vilkābeļu ogām, kukurūzas vālīšu lapām un citiem materiāliem,” par divās dienās tapušo milzu rotājumu stāsta puzuru meistare – mākslas pedagoģijas doktore un tautas lietišķās mākslas studijas „Rezēda” vadītāja Inta Valdena. Meistare, kura jau 34 gadus darbojas tautas studijā un ir darinājusi neskaitāmus puzurus, arī stāsta, ka šos īpašos rotājumus senie latvieši izmantoja četras reizes gadā – Lieldienās, Miķeļos, Jāņos un ziemas saulgriežu laikā.
Turklāt, kā vēstī mūsu senču ticējumi, puzuram piemīt arī dažādas maģiskas īpašības. Piemēram, puzura savdabīgā ģeometriskā forma nereti tiek interpretēta kā seno latviešu izpratnes par Visumu atainojums. Tiek arī uzskatīts, ka puzura mazie „lukturīši” spēj attīrīt negatīvās emocijas un palīdz sakārtot domas. Bet kā pati svarīgākā puzuru īpašība uzskatāma to spēja pasargāt namu no ļaunajiem gariem, padarot šo rotājumu ne tikai par skaistu telpas dekoru, bet arī par spēcīgu enerģētisko avotu.
