Sociālās aprūpes pakalpojumi ir pakalpojumi, kas paredzēti cilvēkiem, kas veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un sevi aprūpēt un kuriem nav likumīgu apgādnieku vai arī tie nespēj sniegt palīdzību.
Sociālās aprūpes pakalpojumi ir pakalpojumi, kas paredzēti cilvēkiem, kas veselības stāvokļa vai vecuma dēļ nespēj veikt ikdienas mājas darbus un sevi aprūpēt un kuriem nav likumīgu apgādnieku vai arī tie nespēj sniegt palīdzību.
Sociālās aprūpes pakalpojumus sniedz gan valsts, gan pašvaldības.
Valsts sociālās aprūpes pakalpojumus nodrošina:
* bērniem invalīdiem ar garīgās attīstības traucējumiem no dzimšanas līdz 18 gadu vecumam,
* bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no dzimšanas līdz divu gadu vecumam,
* bērniem ar fiziskās un garīgās attīstības traucējumiem līdz četru gadu vecumam,
* pieaugušajiem ar garīga rakstura traucējumiem no 18 gadu vecuma.
Pašvaldības piedāvā sociālās aprūpes pakalpojumus:
* veciem ļaudīm,
* bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem no divu gadu vecuma,
* iedzīvotāju grupām, kas nonākušas grūtībās un kuru vajadzības atbilst likuma “Par sociālo palīdzību” noteiktajām normām.
Vispirms tiek domāts, lai cilvēks sociālās aprūpes pakalpojumus saņemtu mājās. Ja nav iespējams palīdzēt mājas apstākļos, to piedāvā sociālā aprūpe institūcijās.
Kas ir sociālā aprūpe mājās?
Sociālā aprūpe mājās ir pašvaldības sociālās palīdzības dienesta pakalpojums personai, kurai nepieciešama aprūpe dzīvesvietā.
Sociālais darbinieks, apmeklējot cilvēku mājās, sniedz palīdzību, kāda konkrētajam cilvēkam nepieciešama. Šī palīdzība ietver gan pārtikas produktu un higiēnisko preču iegādi, gan palīdzību mājas darbos, gan komunālo maksājumu nokārtošanu, gan personas higiēnisko aprūpi. Situācijas ir ļoti individuālas. Izvērtējot katra cilvēka nepieciešamības, tiek nolemts, kādi pakalpojumi vajadzīgi šai personai, ar ko tā pati nespēj tikt galā. Tad tiek izstrādāts grafiks, cik bieži un kādus pakalpojumus vajadzēs, un tiek slēgts līgums par šo pakalpojumu nodrošināšanu.
Kas ir sociālā aprūpe dienas centrā?
Aprūpes pakalpojumi dienas centros populārāki ir pilsētās. Laukos tie nav izplatīti, jo cilvēkiem grūti nokļūt līdz šādiem centriem.
Dienas aprūpes centros vecajiem cilvēkiem tiek piedāvātas dažnedažādas aktivitātes – gan lekcijas, gan nodarbības, gan pakalpojumi (piemēram, iespēja izmazgāt veļu). Dienas centrā mēdz būt arī medmāsa, un tā ir iespēja saņemt viņas pakalpojumus.
Personām ar garīga rakstura traucējumiem dienas centros pakalpojumi ir plašāki, tie ir izglītojoši, jo notiek aktivitātes patstāvīgas dzīves iemaņu apgūšanai. Šādos dienas centros ir darbnīcas, kurās cilvēki mācās veikt vienkāršus darbus.
Kādas ir aprūpes mājās prioritātes, salīdzinot ar aprūpi institūcijās?
Ja cilvēks saņem aprūpi mājās, tad viņš ir noteicējs par savu dzīvi, viņš var brīvi rīkoties un lemt par sevi. Tiklīdz persona nonāk institūcijā, tas ir, pansionātā, tā jāievēro tur noteiktais dienas režīms, kas var arī nesaskanēt ar cilvēka iepriekšējiem ieradumiem. Ir arī iekšējās kārtības noteikumi, kas stingri jāievēro, jo persona lielākoties dzīvo kopīgā istabiņā ar citiem cilvēkiem. Pansionātā ir liels apkalpojošais personāls. Tas nozīmē to, ka visus ikdienas darbus, ko persona bija pieradusi veikt pati, – gan ēdiena gatavošanu, gan grīdas mazgāšanu, gan citus – tagad padara pansionāta darbinieki. Tādējādi pansionāta iemītnieks kļūst it kā bezpalīdzīgs, viņam tikai jāsaņem tas, ko dod.
Alternatīvā aprūpe – jauns pakalpojums
Aprūpe mājās un aprūpe dienas centros ir alternatīvā aprūpe. Tas ir salīdzinoši jauns virziens. Aprūpe mājās tiek organizēta 311 pašvaldībās. Tās ir sapratušas, ka šis pakalpojums ir ļoti nepieciešams un atbilst cilvēku interesēm.
Vienam sociālajam darbiniekam ir uzticēts aprūpēt vairākus cilvēkus. Šis pakalpojums arī no finansiālā viedokļa ir efektīvāks nekā aprūpe institūcijās.
