Dzirkstele.lv
Tie, kuri sestdien nenobijās no vējainā, aukstā laika, varēja gida pavadībā Gulbenes novadā apmeklēt vairāk nekā 10 kultūrvēsturiskos objektus par brīvu. Tas bija atvērto durvju pasākums, kuru organizēja pašvaldības aģentūra “Gulbenes tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centrs”.
“Dzirkstele” pievienojās tiem, kuri torīt devās izzināt vēsturi Gulbenes dzelzceļa mezglā, bānīša depo un dzelzceļa apbūves teritorijā Viestura un Dzelzceļa ielā. Pastaigā pa šo teritoriju interesentus veda izglītojošā un interaktīvā centra “Dzelzceļš un Tvaiks” vadītājs Aleksandrs Lustiks.
A.Lustiks pārsteidza ar informāciju, ka Gulbenes dzelzceļa stacija ir uzcelta viena gada laikā – 1926.gadā. Ekskursijas dalībnieki nopūtās, ka mūsdienās tādi tempi būtu neiespējami. Stacijas arhitekts ir Pēteris Feders. Stacijā ir 4 platformas, 5 platsliežu, 1 šaursliežu ceļš, depo ceļi un strupceļi. A.Lustiks teica – Gulbenes attīstību ir veicinājis dzelzceļš, 1928.gadā tā ieguvusi pilsētas tiesības un savu nosaukumu. Līdz tam šeit bija Vecgulbenes miests. Dzīvojamās mājas celtas dzelzceļniekiem. Viestura iela bijis vairāk kungu gals, bet baraku tipa mājas Dzelzceļa ielā bijušas domātas strādniekiem. Tējas nams Viestura ielā arī bijis ne vienkāršiem ļaudīm domāts, bet traktieris Ozolu ielā 39 gan. Tomēr tieši traktieris savulaik iemantojis lielāku autoritāti. Bijis plānots pat Viestura ielā uzcelt skolu, taču tas nav īstenojies. “Apbūve beidzās 1925.gadā,” teica A.Lustiks. Viņš atgādināja – mūsdienās Viestura iela Gulbenē tiek dēvēta par “mazo Šanhaju”.
– Diāna Odumiņa
Gulbenes dzelzceļa teritorijā atrodas
* Valsts nozīmes kultūras pieminekļi:
Dzelzceļa ierēdņu kolonijas ēkas (atbilst 1920.-1921.gadam): Viestura ielā 20, 22, 24, 29, 29a, 35.
Gulbenes-Alūksnes šaursliežu dzelzceļš (atbilst 1903.gadam), tajā skaitā sliežu ceļi, ritošais sastāvs, inženierbūves, aprīkojums un dzelzceļa ēkas.
* Vietējas nozīmes kultūras pieminekļi:
Tējas nams Viestura ielā 21 (atbilst 20.gadsimta sākumam).
Avots: Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde
