Rīga, 3.janv., LETA. Pagājušā gada decembrī ir palielinājies sabiedrības atbalsts izglītības ministra Roberta Ķīļa aizsāktajām reformām augstākajā izglītībā, sasniedzot 42,7%, aģentūru LETA informēja ministra padomnieks Reinis Tukišs.
Decembrī ierosinātās reformas pozitīvi vērtēja 42,7% Latvijas iedzīvotāju, negatīvi – 27,6%, bet 29,7% aptaujāto šajā jautājumā nebija konkrēta viedokļa, liecina sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pētījums. Septembrī reformas pozitīvi vērtēja 39,6% Latvijas iedzīvotāju. Ķīļa reformas vispozitīvāk vērtē iedzīvotāji ar augstāko izglītību – 50% no aptaujātajiem, iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem – 60,8%, kā arī Vidzemes reģionā dzīvojošie. Savukārt visnegatīvāko viedokli par reformām snieguši iedzīvotāji ar ar zemiem ienākumiem – šajā grupā tās atbalsta 33,6% aptaujāto, Latgales reģionā dzīvojošie un iedzīvotāji, kuru sarunvaloda ģimenē ir krievu valoda.
Aptaujas dalībniekiem tika lūgts novērtēt atsevišķus Ķīļa priekšlikumus izglītības jomā. Pētījuma dati parādījuši, ka vairāk nekā puse respondentu atbalstījusi visus aptaujas ietvaros analizētos ierosinājumus, sniedzot atbildi “pilnīgi atbalstu” vai “drīzāk atbalstu”.
Visbiežāk atbalsts pausts priekšlikumam veicināt, lai Latvijas valsts augstskolās pasniegtu arī mācībspēki no citām valstīm, – to atbalstījuši 79% respondentu. Valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai tikai kvalitatīvām augstākās izglītības studiju programmām bija 73% aptaujas dalībnieku atbalsts, savukārt ārvalstu studentu piesaistes Latvijai veicināšanai piekrituši 72% aptaujāto.
Teju divas trešdaļas iedzīvotāju jeb 65% piekrituši, ka Latvijas zinātnisko institūtu darba kvalitāte un konkurētspēja būtu jāizvērtē ar Latvijas akadēmisko vidi nesaistītiem ārvalstu ekspertiem. 60% respondentu atbalstījuši priekšlikumu vairāk studiju programmu veidot Eiropas Savienības valodās, 57% – piešķirt valsts budžeta līdzekļus tikai konkurētspējīgiem zinātniskajiem institūtiem, bet 56% – veicināt Latvijas augstskolu apvienošanos.
Atbildot uz jautājumu, kā iedzīvotāji vērtē augstskolu skaitu Latvijā, vairāk nekā puse jeb 58% iedzīvotāju atzinuši, ka, viņuprāt, augstskolu ir pārāk daudz. Viedokli, ka augstskolu skaits Latvijā ir adekvāts, pauduši 27% aptaujāto, bet 4% aptaujāto domā, ka augstskolu Latvijā ir pārāk maz.
Lūgti novērtēt Latvijas augstskolu sniegtās izglītības kvalitāti, piektdaļa respondentu to novērtējuši kā ļoti augstu vai drīzāk augstu, 24% aptaujāto – kā “ļoti zemu” un “drīzāk zemu”, bet puse aptaujāto uzskatījuši, ka augstākās izglītības kvalitāte Latvijā ir “viduvēja”.
