Ceturtdiena, 25. decembris
Stella, Larisa
weather-icon
+3° C, vējš 4.02 m/s, R vēja virziens

Tikai cilvēki

Vēl neesam attapušies no redzētā, kad no rīta, atnākot uz nodarbību, uzzinām, ka mūsu profesors pēkšņi gājis bojā aizrijoties.

35.
Vēl neesam attapušies no redzētā, kad no rīta, atnākot uz nodarbību, uzzinām, ka mūsu profesors pēkšņi gājis bojā aizrijoties. Kāpēc liktenis tā izrīkojās ar šo gudro cilvēku? Tāda nu ir dzīve! Viņa bērēs izraudu arī visu savā dvēselē sakrāto grūtumu, it kā man būtu miris kāds tuvinieks. Šinī dzīves periodā jūtos kā no laivas izsviesta. Arī priekšmeti ir sarežģīti. Mācāmies arī operatīvo ķirurģiju un topogrāfisko anatomiju. Vispirms teorētiski apgūstam veicamo operāciju tehniku. Daži studiju biedri, kas gatavojas ķirurga karjerai, klīnikā asistē ķirurgiem. Asistēšana ir palīdzēšana – spaiļu uzlikšana, āķu turēšana, paplašinot operācijas lauku. Dažiem pat uztic “aizšūt” brūci. Pirmie mūsu pacienti ir dzīvnieki, biežāk suņi, pilsētu ielās saķertie klaiņojošie četrkājainie draugi. Iepazīstos ar vivāriju – tās ir speciāli iekārtotas telpas ar būriem un traukiem, kuros dzīvo, tiek aprūpēti un baroti mūsu nākamie “pacienti”. Te sadraudzībā dzīvo atsevišķos būros vardes, žurkas, peles, truši. Mūsu rīcībā ir trīs aitas, no kurām iegūst vakcīnas eksperimentiem. Visvairāk ir suņu. Redzam, ka tos kopēji īpaši mīl. Man gan nepatīk šo kustoņu nolemtība. Tie ir mūsu mācību līdzekļi. Kā pateicība ir uzcelts piemineklis sunim, kas demonstrējis Pavlova mācību par gremošanas procesiem un citu.
“Paldies tev, sunīt, arī no manis!” saku, kad pienākusi mana kārta griezt viņa dzīvajā miesā.
Man un Ļudai, manai asistentei, jāizoperē žultspūslis. Sākumā jūtu savu roku un kāju trīcēšanu. Kamēr kolēģis dod suņukam narkozi, jānomierinās. Spalvu operācijai paredzamajā vietā otrais asistents nodzen. Citas izejas nav, jāgriež. Asiņošana nav liela, vienu otru lielāku asinsvadu ar klemmi aizķer pasniedzējs. Pārsienam tos ar ketguta (kaķa zarnas) diegu. Pasniedzējs skaidro, drošina. Atrodam žultspūsli zem aknu malas, baltu kā zivs peldpūsli. Pārsienam visus žultsvadus, atkal uzliekam klemmes un nogriežam pūsli. Darbs tuvojas otrajai daļai – aizšūšanai. Kaut kā tiekam galā. Asistents ir ļoti labs, strādājam saskanīgi. Kad pirmā patstāvīgā operācija ir galā, uzelpoju: “Tomēr es to veicu!”

Komentāri

Dzirkstele.lv aicina interneta lietotājus, rakstot komentārus, ievērot morāles, ētikas un pieklājības normas, nekūdīt uz vardarbību, naidu vai diskrimināciju, neizplatīt personas cieņu un godu aizskarošu informāciju, neslēpties aiz citas personas vārda, neveikt ar portāla redakciju nesaskaņotu reklamēšanu. Gadījumā, ja komentāra sniedzējs neievēro minētos noteikumus, komentārs var tikt izdzēsts vai autors var tikt bloķēts. Administrācijai ir tiesības informēt uzraudzības iestādes par iespējamiem likuma pārkāpumiem. Jūsu IP adrese tiek saglabāta.