Jaunie ārsti uzstāj uz nekavējošu veselības mācības atjaunošanu skolās

Latvijas Jauno ārstu asociācija rosina nekavējoties atjaunot visās skolās veselības mācību kā obligāto mācību priekšmetu, aģentūru LETA informēja asociācija.

Vēstulē atbildīgajām amatpersonām, arī premjeram Krišjānim Kariņam, veselības ministram Danielam Pavļutam (AP) un izglītības un zinātnes ministrei Anitai Muižniecei (K) asociācija norāda, ka veselības mācība skolās gadiem ir bijis asu diskusiju temats gan politiskā līmenī, gan veselības aprūpes speciālistu vidū.

Kopš veselības mācība kā mācību priekšmets tikusi izsvītrota no mācību programmas, atbildīgās personas nav varējušas nodrošināt ar pārliecinošiem datiem liecības, ka iepriekšminētā priekšmeta neesamība ir pozitīvi ietekmējusi skolēnu zināšanas par savu veselību.

Asociācija pievērš uzmanību būtiskākajiem faktoriem, kas liecina, ka veselības mācība ir nekavējoties jāatjauno visās Latvijas skolās kā obligātais mācību priekšmets.

Pirmkārt, viens no satraucošākajiem rādītājiem, kas liecina par sabiedrības un īpaši jauniešu neizglītotību, ir HIV saslimstības rādītāji Latvijā. Jau vairākus gadus pēc kārtas Latvija ieņem pirmās vietas starp OECD valstīm dažādos ar HIV infekciju saistītos statistikas rādītājos.

Laikā no 2015. līdz 2020. gadam Latvijā vidēji gada laikā ir diagnosticēti 335 jauni HIV gadījumi, kas Latviju pēc jauno HIV gadījumu skaita, attiecinot pret iedzīvotāju skaitu, ES valstu vidū ierindo otrajā vietā.

Otrkārt, ne mazāk satraucošs ir legālo abortu skaits jauniešu vidū. Nevēlamas grūtniecības iestāšanos veicina jauniešu vājās zināšanas par reproduktīvo veselību un bieži vien elementāriem fizioloģiskiem procesiem, dažādi mīti par kontracepciju.

Pamatzināšanas par kontracepciju, tās izvēli un drošu izsargāšanos no nevēlamas grūtniecības nepieciešams apgūt jau skolas vecumā, jauniešiem sasniedzot reproduktīvo vecumu.

Nesen veiktā pētījumā atklājies, ka Latvijā otrā biežāk izmantotā kontracepcija ir pārtrauktais dzimumakts, kas tiek klasificēta kā nedroša izsargāšanās metode, pie tam nepasargā no seksuāli transmisīvajām slimībām.

Treškārt, sākoties Covid-19 pandēmijai, medijos plaši izskanēja aicinājums mazgāt un dezinficēt rokas, nedrūzmēties un vakcinēties sakarā ar nāvējošā elpceļu vīrusa izplatību Latvijā un pasaulē.

Asociācija vērš uzmanību, ka personiskās higiēnas ievērošana un vakcinācija ir pamata elementi, lai izvairītos no dažādu respiratoro vīrusu saslimšanām, kas būtu jāapgūst jau no bērnu vecuma. Diemžēl novērojumi praksē, kā arī plaši īstenotā pretvakcinācijas kampaņa un zemā vakcinācijas aktivitāte liecina, ka Latvijas iedzīvotājiem izpratne par šiem konceptiem ir vāja.

Ceturtkārt, kontekstā ar šodienas pasaules notikumiem asociācija vērš uzmanību, ka veselības mācības stundās jauniešiem ir iespēja apgūt arī pamata konceptus par izdzīvošanu ekstremālās situācijās un rīcību militāra konflikta vai ārkārtas situācijās. 

Pirmās palīdzības sniegšana, zināšanas, pie kādiem dienestiem vērsties šajās situācijās ir būtiskas, lai nodrošinātu Latvijas iedzīvotāju drošību neplānotos gadījumos.

Sestkārt, vēl viens no rādītājiem, kur Latvija jau vairākus gadus atrodas bēdīgās statistikas augšgalā, ir pašnāvību skaits. Latvijā ir devītais augstākais pašnāvību skaits pasaulē uz 100 000 iedzīvotājiem, liecina Pasaules Veselības organizācijas dati.

Depresija, pašnāvība un citas psihoemocionālās veselības saslimšanas ir temats, kas jau ilgstoši tiek stigmatizēts Latvijas sabiedrībā. Tikai ar atklātību, labām zināšanām un apkārtējo cilvēku izpratni ir iespējams mazināt mītus par psihoemocionālo veselību un veidot pieņemošu sabiedrību.

Pēc jaunākajiem datiem, Latvijā ir augstākie mobinga rādītāji starp OECD valstīm. Arī agresiju pusaudžu vidū, mūsuprāt varētu mazināt, veidojot izpratni par veselīgu dzīvesveidu, fizisko aktivitāšu nozīmi psihoemocionālās veselības stiprināšanā.

Lielākais ieguvums no veselības mācības būtu izpratne par savu fizisko, mentālo un sociālo veselību, tās saglabāšanu, kā rezultātā vairojot kopējo sabiedrības labklājību, taupot valsts budžeta līdzekļus, kā arī ārstējot slimības, no kurām varēja izvairīties.

LETA