Rīga, 25.janv., NOZARE.LV. Pēc Privatizācijas aģentūras (PA) darbības izbeigšanas uz aģentūras bāzes varētu radīt iestādi, kas pārvaldītu valsts kapitāla daļas atsevišķos stratēģiski svarīgos uzņēmumos, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” stāsta PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.
Jau ziņots, ka PA darbības izbeigšanas stratēģija paredz aģentūras darbības izbeigšanu trīs posmos. Pirmais posms noslēgsies 2014.gadā beigās, kad jāpabeidz uzsāktās valsts dzīvokļu, dzīvojamo māju, zemes un īpašuma objektu privatizācijas darbības. Otrais posms paredz 2015.gada pirmajā pusē veikt PA reorganizāciju, ilgtermiņa funkcijas nododot citām institūcijām. Pēc šī uzdevuma pabeigšanas kapitālsabiedrība tiks likvidēta, kas ir PA darbības izbeigšanas trešais posms.
Intervijā Spridzāns stāsta, ka patlaban ir svarīgi koncentrēties uz PA darbības izbeigšanas stratēģijas pirmajiem posmiem, kuru laikā ir jāveic grozījumi virknē normatīvo aktu, lai varētu izdarīt tos darbus, kas PA jāpaveic līdz 2014.gada beigām.
Tajā pašā laikā viņš atklāja, ka PA apsver iespēju iesaistīties Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) turējumā esošo kapitāla daļu pārdošanas procesā jau 2013.gadā. “VSAA ir valsts pensiju speciālā budžeta kapitāla daļu turētājs vairāk nekā 60 kapitālsabiedrībās. Ja šī iecere izdosies, tas varētu ietekmēt arī PA darbības izbeigšanas stratēģiju,” piebilst Spridzāns.
Pēc PA vadītāja stāstītā, Latvija varētu virzīties uz tādu valsts kapitāldaļu pārvaldības modeli, kāds ir Somijā, kur kapitāldaļu pārvaldības struktūrā ietilpst ne tikai valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas ietvaros izveidotā Centrālās pārvaldības institūcija, bet arī valsts īpašumu fonds, kas pārvaldītu valsts kapitāla daļas atsevišķos stratēģiski svarīgos uzņēmumos. Šo ideju PA vēlas apspriest gan ar sabiedrību, gan Ekonomikas ministriju, kas patlaban vēl nav darīts. “Tā ir tikai ideja, bet Somijā šāds modelis darbojas veiksmīgi,” norāda Spridzāns.
Vaicāts, vai tas nozīmē, ka uz PA bāzes izveidotā jaunā institūcija varētu pārņemt savā valdījumā arī stratēģiski svarīgos neprivatizējamos valsts īpašumus – AS “Latvenergo”, VAS “Latvijas Pasts”, VAS “Starptautiskā lidosta “Rīga””, VAS “Latvijas Dzelzceļš”, VAS “Latvijas Gaisa satiksme” un VAS “Latvijas Valsts meži”, Spridzāns tomēr uzsver, ka tas to nenozīmējot.
“Somijā šāds fonds pārvalda uzņēmumu kapitāla daļu mazākuma paketes (10-40%), un tas strādā kā aktīvu pārvaldīšanas kompānija. Somijas piemērs ir viens no iespējamiem risinājumiem, kā Latvijai veidot savām interesēm atbilstošāko valsts kapitāla daļu pārvaldības modeli. Ņemot vērā, ka valsts īpašumu fonda ideja netiek apspriesta valsts kapitāla daļu pārvaldības reformas kontekstā, runāt par konkrētu uzņēmumu pārvaldību ar šāda fonda starpniecību nav nekāda pamata. Turklāt darbu turpina Pārresoru koordinācijas centra vadītā valsts kapitālsabiedrību pārvaldības reformas darba grupa, kuras kompetencē ir izstrādāt rekomendācijas attiecībā uz kapitālsabiedrību turpmāko statusu un kapitāla daļu turētājiem,” skaidro PA valdes priekšsēdētājs un piebilst, ka patlaban attiecībā uz PA juridisko formātu nevajadzētu pārsteigties ar secinājumiem.
Savukārt vaicāts, kas notiks ar PA pārvaldītajiem uzņēmumiem, piemēram, AS “Citadele banka” un AS “Reverta”, ja tos neizdosies pārdot līdz PA likvidācijai, Spridzāns atzīmē, ka būtu lietderīgi pēc PA pamatfunkciju nodošanas šo kapitālsabiedrību akcijas saglabāt PA īpašumā līdz to pārdošanai, ievērojot, ka “Reverta” ir iesaistīta vairākās tiesvedībās, kuru gala termiņš nav paredzams. Spridzāns uzskata, ka tas samazinātu prasījuma riskus pret valsti, kas varētu parādīties, ja akcijas nodotu Centrālajai pārvaldības iestādei, ko paredzēts veidot kā tiešās valsts pārvaldes iestādi.
Jau ziņots, ka 2012.gada septembrī PA akcionāru sanāksmē tika pieņemts lēmums atbrīvot iepriekšējo aģentūras valdes sastāvu – PA valdes priekšsēdētāju Ivetu Zalpēteri un valdes locekļus Gundegu Drēsku, Egilu Zariņu un Verneru Lūsi.
Par pagaidu vadītāju septembrī tika iecelts Latvijas Riska kapitāla asociācijas valdes loceklis un zvērinātu advokātu biroja “Sorainen” vecākais jurists Ansis Spridzāns. Jaunā PA valde ar Spridzānu valdes priekšsēdētāja amatā tika apstiprināta pagājušā gada decembrī.
PA decembrī Ekonomikas ministrijai (EM) iesniedza aģentūras darbības izbeigšanas stratēģijas projektu, saskaņā ar kuru PA darbības izbeigšana plānota trīs posmos.
2012.gada aprīlī EM ziņoja, ka, īstenojot valsts uzņēmumu pārvaldības reformu, vairāk nekā puse no valsts kapitāla daļām būtu nododama centralizētās pārvaldības institūcijai, savukārt PA būtu pārveidojama par iestādi. Taču tajā pašā mēnesī ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts uzdeva PA valdei izstrādāt pakāpeniskas darbības izbeigšanas stratēģiju.
2012.gada oktobrī EM piedāvāja veikt grozījumus likumā “Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju”, nosakot, ka centralizētā pārvaldības institūcija veic kapitāla daļu un kapitālsabiedrību privatizāciju un PA šīs funkcijas nodod birojam līdz noteiktam datumam. Pagaidām EM iniciētā publisko personu kapitļādaļu pārvaldības reforma vēl netiek īstenota.
