Darbs dara darītāju. Bet bezdarbība? Atbildes var būt dažādas, bet ir skaidrs, ka nekas sevišķi labs tas nevar būt.
Darbs dara darītāju. Bet bezdarbība? Atbildes var būt dažādas, bet ir skaidrs, ka nekas sevišķi labs tas nevar būt. Skolēniem sākušās vasaras brīvdienas, un viņi, protams, atpūšas pēc grūtā darba cēliena. Peldas, sauļojas, pastaigājas un… Jā, ko viņi dara? Aptauja “Dienā” liecina, ka galvaspilsētas bērni dodas uz laukiem, lai “kārtīgi izdauzītos”.
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par bērnu tiesībām paredz, ka ikvienam bērnam ir tiesības uz atpūtu un brīvo laiku, tiesības nodoties savam vecumam atbilstošām spēlēm un izpriecām. Vēlme nodrošināt tādas iespējas dominē vasaras nometņu piedāvājumā. Alūksnes dome konkursā izvēlējusies nometnes, kur pusaudžiem un jauniešiem piedāvā deju un džudo nodarbības, iespēju iepazīt senatni un dabu, attīstīt radošās spējas un gidu prasmes. Madonas rajona Cesvaines pilī būs piedzīvojumu nometne, kur organizatori sola kaut ko līdzīgu “Harija Potera Cūkārpu vasaras akadēmijai”. Arī Kusas pamatskolā būs diennakts piedzīvojumu un atpūtas nometne. Tā varētu stāstīt vēl un vēl, piebilstot, ka par dalību tajās ir jāmaksā.
Mani vairāk iepriecina nometnes, kur ir iespēja patīkamo apvienot ar darbu. Barkavas pamatskolā būs nometne “Dienvidvidzemes senie amati”, kur 12 līdz 18 gadu veciem jauniešiem būs nodarbības pie podnieka, bitenieka un zirgkopja. Būs iespējams apgūt aušanu un tamborēšanu, izgatavot koka un māla instrumentus, siet jāņusieru un skandēt līgodziesmas. Gulbenes vakara maiņu vidusskola ar pilsētas domes atbalstu divas nedēļas rīko nometni bērniem no sociālā riska ģimenēm. Un būtu žēl, ja šovasar Alūksnes bērniem nometnes nebūtu. Pērn maznodrošināto ģimeņu skolēniem nometni organizēja Alūksnes Sociālās palīdzības centrs, jo projektu atbalstīja ne tikai pašvaldība un Alūksnes Lauvu klubs, bet arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs. Bērni ne tikai lietderīgi pavadīja brīvo laiku, bet arī apguva darba iemaņas, labiekārtojot parkus un pilsētas skvērus.
Nav vajadzības atgriezties pagātnē, kad jaunieši vasarā strādāja kolhozā, lai gan tā bija arī iespēja nopelnīt. Protams, garo biešu vagu kaplēšana un kartupeļu lasīšana ar sāpošu muguru nerada sajūsmu. Bet tā rodas atziņa par darba saldajiem augļiem. Un nezinu nevienu, kas skolēnu talkas atcerētos ar nepatiku Tāpēc satrauc, ka tagad tik maz ir darba devēju, kas vēlas apmācīt un nodarbināt jauniešus. Ne viens vien mūsu valsts iedzīvotājs, viesojoties ārzemēs, novērojis – mūsu jaunieši ir aktīvāki. Tikai atpūtas un interešu izglītības iespēju piedāvājums ir vienpusējs. Un īsti novērtējam vien to, ko paši darām un radām.
