Rēvelieša Jura Zeiļuka krievu Eiropas laikas šķirnes suns Neris un Rengo no šāgada 10.Baltijas valstu čempionāta Stalbē, startējot Latvijas valsts izlasē, mājās atgriezās ar pirmo vietu komandu startā un trešo vietu individuāli.
Rēvelieša Jura Zeiļuka krievu Eiropas laikas šķirnes suns Neris un Rengo no šāgada 10.Baltijas valstu čempionāta Stalbē, startējot Latvijas valsts izlasē, mājās atgriezās ar pirmo vietu komandu startā un trešo vietu individuāli.
“Neris jau pirms tam sevi apliecināja Latvijas Mednieku – kinologu apvienības čempionātā, dzenot meža cūku aplokā, un tika iekļauts Latvijas valsts izlasē. Trīsgadīgajam Rengo šīs bija pirmās tik nozīmīgas sacensības,” stāsta veiksminieku saimnieks.
Abi medību suņi startēja Latvijas pirmajā izlasē. Katrā komandā bija viens pāris un divi vieninieki. Obligāts nosacījums, ka vienai no tiem jābūt kucei. Neris un Rengo strādāja pārī. Čempionātā piedalījās trīs komandas no Latvijas, divas no Lietuvas, Igaunijas, Somijas un Baltkrievijas. Kopā sacentās 44 suņi. Nerim un Rengo sīvākie pretinieki ir no Baltkrievijas.
Pirmais pārbaudījums
J. Zeiļuks stāsta, ka nākamajā gadā sacensībās pirmo reizi piedalīsies vēl divi minētās šķirnes suņi Reksis un Rendijs, kuriem tāpat kā vecākajiem radiniekiem vajadzēs pierādīt prasmi mežā ierobežotā zonā noteiktā laikā atrast meža cūku vai lāci. Saimnieks atceras, ka Nerim, pirmo reizi piedaloties Latvijas čempionātā, sastapšanās ar meža cūku beigusies neveiksmīgi. Cūka suni pamatīgi saplosījusi, tomēr šis “sāpīgais” konflikts viņa cīņas sparu tikai vairojis.
Atšķirīgi raksturi
Juris ievērojis, ka dzīvniekiem līdzīgi kā cilvēkiem ir atšķirīgs raksturs. Piemēram, Neris esot ļoti talantīgs, labsirdīgs un paklausīgs dzīvnieks, tāpēc saimnieks un pārējie ģimenes locekļi viņu iesaukuši par Profesoru. Medībās vislabāk varot pārliecināties par viņa aukstasinību.
Savukārt Rengo pārējo vidū izceļoties ar nepaklausību. Juris to skaidro ar suņa jaunības enerģiju. “Esmu mednieks, tāpēc dzīvnieki zina, ko nozīmē doties medībās,” saka J.Zeiļuks.
Viņš stāsta, ka suņus uz treniņiem nevedot. Praksi viņi apgūstot medībās. Piemēram, Neris palīdz medīt gan vietējiem medniekiem, gan dodas arī uz Alūksnes un Valkas mežiem. “Ne jau katrā mednieku kolektīvā ir labs medību suns, tāpēc pēc tiem ir ievērojams pieprasījums,” stāsta Juris – mednieks ar desmit gadu stāžu.
Jābūt mīlestībai
Jurim mājās ir arī vācu aitu suns Bosis. “Kopš es sevi atceros, mums mājās vienmēr ir bijis suns. Nera, Rengo, Rekša, Rendija un Bosa priekšgājēji visi bijuši kranči,” stāsta saimnieks un piebilst, ka, lai nodarbotos ar dzīvniekiem, tie ir jāmīl, jābūt pacietīgam. Tikai tad suns saimnieku klausīs uz vārda. Juris patiesi var lepoties, jo suņu piecnieks galvenokārt atzīst saimnieku un ar nepacietību gaida, kad viņš vedīs tos pastaigāties. “Vispirms izvedam vienu, tad otru, trešo. Visus reizē nevar, jo ātri vien viņi pazudīs tuvējā mežā. Esmu drošs, ka dzīvnieki izskriesies un atgriezīsies mājās, bet tā rīkoties ar medību suņiem nav atļauts,” stāsta saimnieks.
Ēdienu neizvēlas
Juris neatzīst, ka suņi jābaro tikai ar speciāli tiem domāto barību, kas lielākā vai mazākā fasējumā nopērkama veterinārajās aptiekās. “Mūsējie ēd īstu lauku barību. Protams, kuram sunim negaršo gaļa, bet viņi neatsakās arī no vārītiem makaroniem, kas pārlieti ar pienu, un cita. Ēdienam jābūt vispusīgam, cik tas, laukos dzīvojot, iespējams. Ar dažādām putrām medību sunim nepietiek,” saka Juris.
Vieniem rej, otriem – ne
Dažāda ir suņu attieksme pret cilvēkiem, kas ienāk pagalmā vai pa ceļu iet garām sētai. Vienus pavada ar vērīgu skatienu, citus ar skaļu un pat dusmīgu riešanu. “Nezinu, kāpēc tā, bet ir cilvēki, kas dzīvniekiem izraisa nepatiku, kaut arī neko nav nodarījuši,” Juris novērojis. Arī medībās suņi vispirms sadala zonas Viņš nejūtas apbēdināts, ka mājās ir tikai pieci suņi, kas arī ir daudz, ja Baltkrievijā mīt saimnieki, kas speciāli šim nolūkam izveidotos voljēros audzē pat 120 medību suņus, tos trenē, gatavojot sacensībām.
