Čaklās medus vācējas – bites – pošas ziemas miegam, bet biškopji novērtē šāgada ražu. Šis ir laiks, kad medus no kārēm jau sagulis traukos.
Čaklās medus vācējas – bites – pošas ziemas miegam, bet biškopji novērtē šāgada ražu. Šis ir laiks, kad medus no kārēm jau sagulis traukos. Sarmis Kalniņš ir diplomēts biškopis un apsaimnieko 40 bišu saimes. Tas ir vaļasprieks, darbs sirdij un papildu ienākumi.
“Lai cilvēks nodarbotos ar biškopību, vispirms ir vajadzīga drosme tuvoties bitēm. Man tie ir ļoti mīļi kukainīši. Kodienus esmu saņēmis pietiekami, bet tagad tie nerada nekādas problēmas. Aizsargtērpu vairs nevajag vilkt. Lai iesāktu šo nodarbi, vajag daudz līdzekļu – aptuveni simts latu. Jāiegādājas strops (vidēji tas maksā 40 latu), šūnas, dūmeklis un aizsargtērps. Kad bites sāk ražot, tas atmaksājas un ieguldījumi vairs nav tik lieli,” stāsta S. Kalniņš.
Galvenie biškopības produkti ir medus, vasks, ziedputekšņi un propoliss. S. Kalniņš atzīst, ka medus ir iecienīts visos laikos. To cilvēki labprātāk iegādājas tieši no biškopjiem, tāpēc jādomā par produkcijas kvalitāti – vienreiz pievilsi, otrreiz vairs nepirks.
Iecienītākais ir atsevišķu kultūraugu medus – griķu, rapša, un liepu. Daži speciālisti gan uzskata, ka Latvijā neesot tik lielu platību, lai iegūtu tikai, piemēram, liepu medu. Tomēr viena auga bagātību uzkrāt lielā daudzumā ir iespējams.
“Katru gadu medus ir dažāds. Pēdējā laikā zemnieki audzē griķus. To medus ir īpatnējs, dažiem patīk, bet citiem ne. Labs ir medus, kas iegūts no rapša. Jo tas ir tumšāks, jo kvalitatīvāks. Tas neattiecas un āboliņa medu, kas ir gaišs, tomēr ļoti augstvērtīgs. Ļoti labs ir pavasarī savāktais medus, kad zied pūpoli, kārkli un māllēpes. Bišu stropus parasti pārvieto tuvāk ziedošajiem laukiem vai kokiem. Sezonas laikā tie pārceļo no vienas vietas uz citu, lai bitītei būtu vieglāk. Tā savu saldo nastu nes divus kilometrus,” saka biškopis. Vasku biškopji pārdod vai iemaina pret šūnām, kas noder sveču pagatavošanai. Ziedputekšņus un propolisu izmanto ārstniecībā.
Daba iekārtojusi tā, ka čaklie kukainīši no pavasara līdz rudenim ir nepārtrauktā darbībā. Jūnijs ir klusākais mēnesis, kad ziedēšana aprimstas – tad bites spieto un saimes dalās. Jūlijā pilnā sparā atsākas ražas vākšana. Ja cilvēks vēlas tikt pie bišu saimes, vajag kādā kokā iekārt auliņu (sagatavotu koka kasti) un gaidīt, kad bites tajā ielidos. Tas ir vienkāršākais variants. Bišu saimes var iegādāties arī no biškopjiem. Viens rāmītis maksā no trim līdz pieciem latiem. “Bišu saime nepārtraukti atjaunojas. Darba bite dzīvo apmēram 30 dienas. Tās, kas “izkūņojušās” vasaras otrajā pusē, darba gaitas vēl nesāk un pārziemo. Jo bite ir čaklāka, jo tai īsāks mūžs. Pavasarī bites ir miermīlīgākas, bet rudenī aktīvākas un asi reaģē, ja kāds tuvojas, īpaši tad, ja cilvēks vāc medu,” stāsta S. Kalniņš.
Medu parasti izņem reizi gadā – rudenī, reizēm arī pēc bagātīgas ražas pavasarī. No viena stropa var iegūt līdz 40 kilogramu saldā našķa. Šī vasara nav bijusi labvēlīga bišu darbam. Tām patīk saulīte un silts laiks, tāpēc biškopji šogad nav ieguvuši bagātu medus ražu. Bišu saimes nav pasargātas no slimībām. Raksturīgākās ir varatoze un peru puve, kas var iznīcināt medus vācējas.
“Pret to ir jācīnās laikus un nepārtraukti. Stropi jādezinficē, un jānodrošina tīrība. Nepiekrītu viedoklim, ka slimības nevar pieveikt. Ir ķīmiskie preparāti, kas tās novērsīs. Nedrīkst strādāt pa roku galam. Ja būs rūpīgs darbs, bišu saimes necietīs,” atzīst S.Kalniņš. Bites savu darbu šajā sezonā ir padarījušas, bet bitenieki realizē iegūto produkciju un sāk gatavoties nākamajam pavasarim. Ziemā var sagatavot jaunas šūnas. Ar bitēm esot tā – neko nedrīkst nokavēt. Kad tās sāk iet darba gaitās, visam jābūt kārtībā.
